Šodien, 29. martā, Latvija atzīmē 18. gadadienu dalībai NATO, kas ir Latvijas drošības garants, sniedz plašas iespējas attīstīt valsts aizsardzības spējas un stiprināt globālo drošību.
Šogad 19. jūnijā apritēs arī pieci gadi kopš NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas izveides un izvietošanas Ādažu bāzē, kas demonstrē NATO solidaritāti un apņēmību aizstāvēt aliansi pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.
Atzīmējot NATO daudznacionālās kaujas grupas piekto gadadienu, sabiedroto karavīri piedalīsies virknē pasākumu visa gada garumā, turpinot iepazīstināt Latvijas iedzīvotājus ar kaujas grupas ieguldījumu mūsu valsts drošības stiprināšanā.
Plānots, ka 15. jūnijā Ādažu bāzē notiks NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas piektās gadadienas svinīgā ceremonijā, kuru apmeklēs Latvijas un sabiedroto valstu augstākās amatpersonas un bruņoto spēku pārstāvji.
“Pateicoties dalībai NATO, arī pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā varam justies droši. Saasinoties situācijai Ukrainā, mūsu sabiedrotie nekavējoties pieņēma lēmumu stiprināt visa austrumu bloka drošību, paaugstināt gatavību un arī uz Latviju nosūtīt papildu karavīrus un militāro tehniku, tādējādi apliecinot nelokāmo apņēmību ievērot kolektīvās aizsardzības principu. Vienlaikus Latvija, arvien turpinot stiprināt Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, sniedz ieguldījumu arī alianses aizsardzībā un globālo drošības izaicinājumu risināšanā,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Jau ziņots, ka Latvijā ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa, ko vada Kanāda. Tā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no 10 valstīm – Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. Ikdienā karavīri kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem piedalās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
22. februārī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) paziņoja par Kanādas lēmumu nosūtīt uz Latviju Kanādas bruņoto spēku artilērijas vienību, kas pievienosies NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai.
Tuvākajā laikā Latvijā papildus ieradīsies ap 130 Kanādas bruņoto spēku karavīri, palielinot Kanādas kontingentu līdz aptuveni 660 karavīriem. Tāpat Kanāda uz Latviju nosūtīs papildu militāro tehniku, kas būs izvietota Ādažu bāzē.
Jau vēstīts, ka Latvijā ieradušies arī ASV armijas 173. gaisa desanta brigādes karavīri, demonstrējot ASV apņemšanos aizstāvēt NATO sabiedrotos un stiprināt Latvijas aizsardzības spējas.
Šobrīd Nacionālie bruņotie spēki nodrošina uzņemošās valsts atbalstu, izvietojot ASV gaisa desanta vienību Ādažu bāzē. Uzturēšanās laikā Latvijā vairāk nekā 320 ASV karavīri piedalās kopīgos treniņos ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Ņemot vērā Krievijas militāro eskalāciju pie Ukrainas robežām un tai piederošajās teritorijās, kā arī Krievijas spēku koncentrāciju Baltkrievijā, ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) 22. februārī paziņoja par ASV pieņemto lēmumu pastiprināt spēku klātbūtni Eiropā, nosūtot uz Latviju, Lietuvu un Igauniju karavīrus un militāro tehniku. Savukārt jau 23. februārī Latvijā ieradās pirmie ASV karavīri.
Latvija kļuva par pilntiesīgu NATO jeb Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsti 2004. gada 29. martā, tādējādi apliecinot, ka savu nacionālo drošību un aizsardzību tā garantēs, sadarbojoties ar pārējām dalībvalstīm.
Izvēli par labu aliansei galvenokārt noteica Vašingtonas līguma 5. pantā definētais kolektīvās aizsardzības princips, kas paredz, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām alianses dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu arī pārējām. Kopš alianses dibināšanas 1949. gada 4. aprīlī šis princips nav ticis apšaubīts un pierādījis savu rīcībspēju mūsdienu sarežģītajā starptautiskajā situācijā.
Avots: Sargs.lv
