“Mēs esam kā bišu strops. Viena bite ir nieks, bet, ja tev pretī ir tūkstotis bišu, tās var sakaut lielu spēku. Mēs esam kā bites, bet strādājam naktī,” izdevumam “The Guardian” saka ukraiņu aizsardzības vienības “Aerorozvidka” komandieris Jaroslavs Hončars. Stāsts par bezpilota lidaparātu izlūku (Aerorozvidka) un dažu sauszemes vienību sadarbības operācijas panākumiem kara pirmajās nedēļās drīz aplidoja visu pasauli – saujiņa IT speciālistu un specvienības karavīri bija apturējuši milzīgu Krievijas militāro kolonnu, kas jau bija ceļā uz Kijivu. “Bites” šajā gadījumā ir trāpīgs salīdzinājums lieliskajai sadarbībai starp dažādiem maza izmēra aizsardzības spēkiem. Viena no galvenajām panākumu atslēgām ir tehnoloģijas, kas Krievijas karaspēka kustību parāda kā uz delnas. Runa ir par satelītattēliem un dronu piegādāto informāciju, – izlūkdienestiem šis ir tiešsaistē izsekojams karš, kurā nevar noslēpt nedz uzbrūkošu tanku, nedz noslepkavotu civiliedzīvotāju.
Viens no zīmīgiem pagrieziena punktiem, kas liecināja, ka Ukrainai būs nozīmīga priekšrocība šajā karā (nemaz nerunājot par morālas dabas priekšrocībām), bija un ir ārvalstu izlūkdienestu sniegtā informācija par Krievijas armijas pārvietošanos, grupēšanos, sastrēgumiem. Kanādā bāzētais satelītu operators MDA jau no kara sākuma piegādā novērojumus no satelītiem, kas ir tuvi reālā laika norisēm. Pasaules medijos ik nedēļu parādās ziņas par norisēm frontē, kas lielā mērā balstās novērojumos no satelītiem. Šī ir informācija, kas no vienas puses ļauj mums uzzināt par jaunumiem, bet no otras – tā parāda nākamos mērķus Ukrainas aizsargiem un dokumentē Krievijas armijas pastrādātos kara noziegumus. Tā ASV kompānijas “Maxar Technologies” dati, kas bija nonākuši arī mediju rīcībā, parādīja pasaulei neiedomājamo slaktiņa apmēru Bučā, ko bija pastrādājuši Krievijas karavīri. Šī informācija nav izdzēšama, tāpēc buksēt sāka ne tikai Krievijas tanki, bet arī melu mašīna, kas gadiem ilgi ir sekmīgi radījusi šaubas un aizmiglojusi prātus.
Zīmīgs pagrieziens šajā karā bija “SpaceX” un “Tesla” dibinātāja Īlona Maska lēmums uzdāvināt Ukrainai nenoslāpējamu interneta pakalpojumu, ko nodrošina “Starlink” satelīti (tādu orbītā pašlaik ir aptuveni 2000) un īpaši interneta termināļi. Tas ļāva atjaunot Ukrainā virkni pakalpojumu, kas nebija pieejami sagrautās sakaru infrastruktūras dēļ, kā arī radīja platformu dronu darbībai, – nozīmīgam atspaidam izlūkošanā un arī nelielu triecienu izdarīšanā. Ja var ticēt mediju analīzei, tieši “Starlink” sekmēja arī raksta sākumā pieminētās vienības “Aerorozvidka” panākumus, koordinējot bezpilota lidaparātu darbību un palīdzot iznīcināt artilērijas mērķus. Lai arī “Starlink” “kosmosa internets” pagaidām uzskatāms par rezerves variantu vietās, kur cita pārklājuma nav, jo satelīta signālu Krievija var izmantot, lai noteiktu “Starlink” lietotāju atrašanās vietu, konfliktu gadījumā, šis ir ātrs un uzticams veids kā nodrošināt sakarus (piemēram, ja ir bojāti datu pārraides kabeļi). Ņemot vērā šo mācību, Latvijai būtu savlaicīgi jāizstrādā rīcības scenārijs gadījumam, ja piedzīvojam uzbrukumu interneta infrastruktūrai.
Vēl viena interesanta dimensija, kas ir cieši saistīta ar satelītattēlu pieejamību (piemēram, no “Maxar” tos var iegādāties ikviens interesents), ir plašas sabiedrības iesaiste konfliktu vērošanā un datu analīzē, ko dēvē par “open-source intelligence” kustību. BBC vēsta par vairākiem tūkstošiem brīvprātīgo, kuri izvieto internetā satelītattēlus, fotogrāfijas un videomateriālus par kara gaitu Ukrainā. Mediji kopš februāra beigām ir pārpludināti ar dažādas kvalitātes un ticamības attēliem, kas stāsta par iznīcinātām armijas vienībām, sagrautām ēkām un pilsētām, masu apbedījumiem un karaspēka pozīcijām. Pieaugot komerciālu satelītu apjomam orbītā, krietni apjomīgāks ir neklasificētu, augstas izšķirtspējas attēlu (tie izšķir objektus 30 reiz 30 cm izmērā) apjoms, ko var iegādāties no satelītu operatoriem. Tiesa, ar šādas informācijas pieejamību un izplatīšanos sociālajos medijos, pieaug risks, ka attēlus var izmantot arī pretinieks. Tāpēc pirms publicēt paša iegādātus satelītattēlus, būtu jāpārdomā, vai tie nevar nodarīt kaitējumu, bet medijiem būtu jāapzinās, ka pretinieks mēdz izplatīt viltotus attēlus, lai maldinātu plašāku sabiedrību par norisēm frontē.
Minētie piemēri liecina, ka kara vešanā ir pievienojusies vēl viena dimensija – paralēli artilērijas, iznīcinātāju vai flotes uzbrukumiem, ir jādomā par stāsta ievadā pieminētā “bišu stropa” pieeju. Proti, teju ikviens iedzīvotājs uzbrukuma gadījumā var kļūt par svarīgas informācijas avotu, – no aerofoto, ko uzņēmis drons līdz satelītattēliem – visi šie dati kopā veido lielāku “puzles” attēlu, kurā militārie eksperti var saskatīt ienaidnieka ieceres un plānus. Nozīmīga šādā brīdī ir informētu brīvprātīgo iesaiste, kuri no vienas puses ir apmācīti attiecīgas informācijas iegūšanā un analīzē, un no otras – apzinās to, kā ar šādas informācijas publiskošanu nenodarīt kaitējumu savējiem. Valsts loma šeit būtu nodrošināt platformu ieinteresētu cilvēku apmācīšanā un koordinācijā. Līdzīgi kā “Aerorozvidka” stāstā, – lai speciālo uzdevumu vienības efektīvi spētu neitralizēt uzbrūkoša pretinieka pozīcijas, šīm vienībām ir vajadzīgas “acis”, kuras redz ienaidnieku visas diennakts garumā.
Otra svarīga iespēja ir Latvijas līdzdarbošanās perspektīvajā kosmosa nozarē, kur papildus navigācijai un pētniecībai, būtu attīstāmas arī jauna veida aizsardzības kapacitātes. Ieguldījumi, ko veiksim šajā jomā būs Latvijai noderīgi gan militārajā, gan civilajā jomā. Tāpēc dalība, piemēram, Eiropas kosmosa programmās, kas paredz kosmosa nozares komercializāciju, būtu tālredzīgi jāsaista arī ar satelīt- un aero novērošanu, un šādu datu analīzi. Latvijas zinātnieki un uzņēmēji te varētu praktiski likt lietā līdz šim uzkrāto pieredzi un zināšanas.
—————————
1. the guardian
2. bbc.com
