Izvērtējot sākotnējos administratīvi teritoriālās reformas (ATR) īstermiņa rezultātus, jau redzam virkni uz iedzīvotājiem vērstu ieguvumu pašvaldību darbā. Viens ir skaidrs: šobrīd, nepilnu gadu pēc reformas stāšanās spēkā, varam secināt, ka tā pilda savu funkciju, ir paveikts milzu darbs, ieliekot pamatus līdzsvarotākai reģionālai attīstībai, un darbs pie izaugsmes turpinās. Mēs esam izveidojuši platformu valsts un pašvaldību pakalpojumu tīkla sakārtošanai jebkurā nozarē.
Uzlabojusies un pieaugusi pašvaldību finansiālā un administratīvā kapacitāte, ar augšupejošu tendenci vērtējama pakalpojumu pieejamība un kvalitāte iedzīvotājiem, samazinājies deputātu skaits un pieaugusi konkurence uz deputātu vietām, pašvaldību iedalījums kļuvis līdzvērtīgāks. Raksta turpinājumā par šiem un citiem aspektiem izvērstāk.
Pieaugusi konkurence uz deputātu vietām
Reforma ir ieviesusi virkni izmaiņu, taču, iespējams, uzreiz pamanāmākais aspekts ir tas, ka nu pašvaldībās ir krietni mazāk deputātu – kopējais skaits pašvaldībās samazinājies par 53% jeb no 1614 uz 758. Pēc VARAM aplēsēm deputātu atlīdzībai nepieciešamie līdzekļi samazinājušies par aptuveni 10 milj. EUR. Tā ir summa, ko var atvēlēt iedzīvotājiem būtisku projektu realizēšanai. Turklāt konkurence uz vienu pašvaldības domes deputāta vietu 2021. gada vēlēšanās pieaugusi no pieciem uz astoņiem pretendentiem.
Uzlabojusies finansiālā kapacitāte
Lielāks kopējais budžets nodrošina spēju piesaistīt lielākas investīcijas. Atšķirība starp novadu lielākajiem un mazākajiem kopējiem budžeta ieņēmumiem samazinājusies gandrīz sešas reizes.
Pirms reformas lielākajai daļai novadu pašvaldību kopējie budžeta ieņēmumi bija mazāk nekā 10 milj. EUR gadā – 2020. gadā tādu novadu skaits bija 60. Savukārt pēc ATR aptuveni piektajai daļai novadu pašvaldību budžets ir mazāks nekā 20 milj. EUR. Pārējām četrām piektdaļām budžeta ieņēmumi pārsniedz 20 milj. EUR gadā.
Turklāt, runājot par investīcijām teritorijas attīstībā, viens no būtiskiem nosacījumiem reformas kontekstā ir tieši nomaļu efekta mazināšana. Ja pašvaldības plāno aizņemties prioritāram projektam, kam nav nepieciešams līdzfinansējums, tuvāko gadu laikā investīcijām obligāti jābūt arī pašvaldības perifērijā.
Pakalpojumu pieejamība un kvalitāte: ar augšupejošu tendenci
Iedzīvotājiem saglabāti līdzšinējie pakalpojumi un darbu turpina apvienoto novadu pakalpojumu sniegšanas vietas. Tāpat darbu turpina visi līdzšinējie Valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC), kur pieteikt pieprasītākos valsts un pašvaldības pakalpojumus, un tiek atvērti jauni. Plānots paplašināt teritoriālo VPVKAC pieejamību līdz katram pagastam un pilsētai, tostarp bibliotēkās, lai iedzīvotājam būtu iespēja atbilstoši aprīkotās telpās ar apmācītu darbinieku palīdzību vai patstāvīgi pieteikt visus valsts un pašvaldības pakalpojumus. Centru tīkla attīstībai esam atvēlējuši 6 milj. EUR, kas ļaus ne vien vairot centru sasniedzamību, bet arī celt piedāvāto pakalpojumu kvalitāti.
Turklāt tagad katrā pašvaldībā ir vismaz viena vidusskola. Pēc apvienošanās skolēnu skaits, par kuriem pašvaldībām jāveic savstarpējie norēķini, sarucis par 36%, savukārt izmaksas par – par 44% jeb par 8,1 milj. EUR. Mazāks savstarpējo norēķinu apjoms ļauj šos līdzekļus plānot izglītības pakalpojumu attīstīšanai savas pašvaldības teritorijā.
Tāpat atsevišķās kategorijās izvērtējot pieejamo atbalstu pirms un pēc pašvaldību apvienošanās, secināms, ka ar pozitīvu tendenci ir pašvaldību noteiktie pabalsti par bērnu piedzimšanu, pabalsts krīzes situācijās; lielākajā daļā gadījumu noteikts arī augstāks maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis.
Uzlabojas speciālistu nodrošinājums
Katrā novadā šobrīd strādā uzņēmējdarbības konsultanti, turklāt ir uzlabojies speciālistu nodrošinājums vairākās jomās – kā pašvaldības struktūrās, tā arī uzņēmējdarbības vidē. Tā, piemēram, pirms reformas 2018. gadā atbalstu uzņēmējiem grantu veidā nodrošināja nedaudz vairāk kā puse pašvaldību (71 no 119), savukārt 2021. gadā jau četras piektdaļas (35 no 43). Pieaug arī tādi atbalsta instrumenti uzņēmējiem kā pašvaldības telpu izmantošanas iespēja un zemes un telpu nomas atlaides. Tāpat vismaz puse pašvaldību uzsākušas darba efektivizēšanu, centralizējot administratīvos procesus ar IT sistēmu ieviešanu. Faktiski tas nozīmē to, ka pašvaldībām ir vairāk resursu, ko izmantot, piemēram, uzņēmējdarbības vides attīstībai.
Turpinājums sekos
Izvērtējot reformas sākotnējo ietekmi, esam izvirzījuši arī priekšlikumus turpmākai darbībai. Jāturpina pašvaldību un citu teritorijas attīstības plānošanā iesaistīto kapacitātes stiprināšana, veicinot pašvaldību spēju uzņemties pašiniciatīvu reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, pašvaldību pakalpojumu kvalitātes un iedzīvotāju labklājības uzlabošanā, kā arī sabiedrības līdzdalības veicināšanai. Šai kontekstā ir īpaši būtiski nodrošināt valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanu turpmākajiem pieciem gadiem.
Turpmākai ATR rezultātu uzraudzībai jāuzlabo datu pieejamība par teritoriju sociālekonomisko situāciju un pašvaldību darbību – jāpilnveido pašvaldību budžeta plānošanas un uzskaites sistēma, ieviešot vienotu pieeju izdevumu uzskaitei. Tāpat ir jāvērtē iespēja mainīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, jāpilnveido pieeja datu par pašvaldības darbību ievākšanai, ieviešot digitālus risinājumus.
Burvju nūjiņa?
Jau iepriekš esmu izteicies, ka reforma nav brīnumlīdzeklis, kas atrisinās ilgstoši nerisinātus jautājumus. Reformā noteikto mērķu sasniegšana ir maratons, nevis sprints. Tas, vai tie būs trīs vai astoņi gadi, lielā mērā atkarīgs no tā, cik aktīvi un efektīvi mūsu radītā platforma tiks izmantota.
