Krievija ir uzbrukusi ne tikai Ukrainai, bet arī visai Eiropai un Latvijai. Ar Ukrainu Krievija karo militāri, bet ar Eiropu un mums – izmantojot enerģētiku.
Līdz šim es kā aizsardzības ministrs rūpējos par mūsu valsts militāro drošību. Es izcīniju, ka NATO ar mums rēķinās jaunā līmenī, ko pierādīja gan Madrides sammits, gan ASV aizsardzības sekretāra vizīte Latvijā. Kad kļūšu par premjeru, ar jūsu atbalstu, es izcīnīšu, ka mēs nodrošinām enerģētisko neatkarību un ekonomikas drošību.
Katru karu, arī ekonomisko karu, uzvar ar pareizu stratēģiju. Šajā karā mēs būsim tik stipri, cik stipra būs mūsu ekonomika. Manai valdībai būs skaidra stratēģija un 200 dienu plāns.
Pirmkārt, par enerģētiku
Jāatzīst, ka mūsu totālā atkarība no Krievijas dabasgāzes ir vilcināšanās dēļ. Līdzīgi kā bija ar aizsardzības budžetu — valdība sakustējās tikai tad, kad situācija jau bija traģiska.
Mana valdība nodrošinās pieejamas siltuma cenas ikvienam un šoziem dotēs siltuma izmaksas apjomīgāk, nekā tas lemts līdz šim. Tā kļūs par nozīmīgāko valsts budžeta prioritāti. Ja vajadzēs, tad naudu iedzīvotāju atbalstam aizņemsimies tik, cik būs nepieciešams. Kara laikā nedrīkst taupīt pamatlietām. Tā var zaudēt daudz vairāk.
Mana valdība ļaus būvēt vēja, saules, biomasas, reģenerācijas vai koksnes enerģijas stacijas katram, kas spēj tajā investēt. Papildu 2000 megavati trīs gadu laikā dos atgriešanos pie vidējās elektrības cenas zem 50 eiro par megavatstundu. Šobrīd birokrātiskas barjeras ir tik lielas un formālas, ka tādas energoneatkarībai var likt tikai nacionālo interešu ienaidnieki.
Mana valdība nekavējoties panāks, ka Sadales tīkls un Augstsprieguma tīkls nodrošina saskaņošanas zaļo koridoru katram zaļās enerģijas projektam. Neprofesionāļi vai kaitnieki, kas liks tam šķēršļus, tiks nekavējoties atlaisti no atbildīgajiem amatiem. Es tam nodrošināšu premjera līmeņa kontroli, jo šis ir valsts drošības un neatkarības jautājums.
Otrkārt, par ražotājiem
Smaga ziema būs ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ražotājiem. Gan industriālajiem ražotājiem, gan lauksaimniekiem, gan mazajiem ražotājiem, gan pakalpojumu uzņēmumiem. Mūsu ražotāju problēmas nav viņu vainas dēļ! Krievija uzņēmējiem uzbrūk ar energocenām, kas sit par ražoto produktu pašizmaksu. Šī ķēde var novest pie uzņēmumu bankrotiem un bezdarba ar smagām sekām. Ja to pieļausim, tad Putins daļēji būs uzvarējis. Es saku nē!
Mana valdība ieviesīs elektroenerģijas cenu griestus eksportētājiem, uz šo ziemu vai maksimums gadu, atgriežoties pie regulētām cenām. Arī Eiropas Savienībā top šim piedāvājums, bet valdībai nav jāgaida uz Briseli, bet jāiet uz priekšu.
Mana valdība uzdos Altum dot apjomīgas garantijas uzņēmējiem, eksportētājiem pieejamo apgrozāmo aizdevumu limitu paceļot tik daudz reižu, cik būs nepieciešams. Tādai programmai bija jābūt jau martā, un nav laika gaidīt garu apstiprināšanas un saskaņošanas procedūru. Ja esošais premjers to neizdarīs, tad mēneša laikā pēc manas valdības apstiprināšanas to izdarīšu es.
Mana valdība neļaus zaudēt ražotāju konkurētspēju. Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā, tāpēc novienādosim nodokļus ar kaimiņiem, īpaši vidējo algu saņēmēju vidū. Tā, lai vairums eksportētāju spētu veiksmīgi konkurēt.
Ekonomiskā kara apstākļos manā valdībā katra resora un ierēdņa uzdevums būs domāt un analizēt ikvienu iniciatīvu, balstoties uz tās konkrēto devumu mūsu ekonomikai. Mēs neliksim uzņēmējiem birokrātiski pierādīt pašsaprotamo, lai saņemtu atbalstu.
Treškārt, par izglītību
Mūsdienu ekonomika nav iedomājama bez konkurētspējīgas izglītības. Šī būs mūsu valdības galvenā ilgtermiņa prioritāte. Es nākotnes Latviju redzu kā modernu ekonomiku, ar ciešu saikne starp izglītību un industrijām.
Dažs varbūt jautā: “Vai tad Pabriks saprot, kā attīstīt ekonomiku?” Jā, jo mans darbs Aizsardzības ministrijā jau ir reāli attīstījis ražošanu. Cēsis būvē bruņutransportierus. Rēzeknē un Bauskā ražo un eksportē munīciju. Ādažu bāzē ir pirmais NATO 5G tehnoloģiju poligons. Jaunmārupē ražos apvidus mašīnas. Kāpinām jaudas, lai vismaz trešdaļu vajadzīgā aizsardzības ekipējuma ražotu Latvijā.
Citi noteikti iesmej: “Vai tad jūs spēsiet ieviest šīs lietas?” Pirms četriem gadiem pirms vēlēšanām daudzi iesmēja, ka nespēsim īstenot pašvaldību reformu. Atgādināšu, ka “Attīstībai/Par!” to paveica pirmajās 500 dienās. Mēs paveiksim gan enerģētikas un ražošanas krīzes novēršanas pasākumus, gan izglītības reformu manas premjerēšanas laikā. Reizi pār visām reizēm.
Manā valdībā darbs ar NATO un Eiropu turpināsies. Bet mums ir arī ekonomiskā uzbrukuma atvairīšanas plāns un skaidra stratēģija valstij. Būsim tik stipri, cik stipra būs mūsu ekonomika. Nevarēs atlikt, pārcelt, izvairīties. Būs jāstrādā komandā. Būs jāuzņemas atbildība.
Gods kalpot Latvijai!
