Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: Nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Valstī akūti trūkst drošības par nākotni. Valstī nav pa īstam atbildīga premjera. Es tiekos ar cilvēkiem un jautāju: “Vai gribat atkal Kariņu par premjeru?” Visbiežāk viņi skaidri saka “nē”. Un šī krīze būs daudz smagāka. Un tā nebūs tikai viena ziema. Es apņemos mūs izvest no tās ārā droši.
Nevarēs slīcināt lēmumus diskusiju plūdos. Nevarēs atlikt. Nevarēs pārcelt. Nevarēs izvairīties. Nevarēs visus panākumus pierakstīt sev, bet kļūdas novelt uz citiem. Būs jāstrādā komandā. Būs jāuzņemas atbildība.
Es pateicos visiem jums, Latvijas cilvēkiem, kuri piecas reizes mani ir ievēlējuši Saeimā, arī Eiropas Parlamentā un uzticējuši man ārlietu un aizsardzības ministru darbu. Es atbalstītājiem vienmēr prasu, kāpēc balsos par mani? Viņi saka trīs lietas. Pirmkārt, jo esmu pārbaudīts darbā, nevis laimes lācis, kādi izlien katrās vēlēšanās. Otrkārt, jo es mazāk runāju, vairāk strādāju, nečīkstu un nemeklēju atrunas. Treškārt, jo, kā man teica kāds vēlētājs Vidzemē— es esmu aizsardzības ministrs un drošība sākas ar premjeru.
Daži jautā—vai tiešām Pabriks grib darīt to premjera darbu? Jā! Es biju gatavs vadīt valsti jau pirms četriem gadiem. Toreiz prezidents par premjeru aicināja populistu. Lai novērstu politisku krīzi, mūsu apvienība vērsās pie Kariņa un solīja balstīt viņu kā kompromisa premjeru. Solījumu mēs esam turējuši. Neesam gāzuši valdību. Esam strādājuši krīzes skartās nozarēs, krituši un cēlušies, kļūdījušies un mācījušies no savām kļūdām. Mēs esam sakoduši zobus un strādājuši tālāk, kad Kariņš novēla savu atbildību uz citiem. Jo mums vissvarīgākās ir valsts intereses.
Valdībā mēs esam izdarījuši lietas nevis pateicoties Kariņa atbalstam, bet par spīti tā trūkumam. Atstādinājām Ušakovu, atlaidām Rīgas domi, nosargājām veselības nozari, īstenojām pašvaldību reformu. Šo visu izdarījām, neskatoties uz Kariņa ieteikumiem nesteigties, piebremzēt, atlikt. Tāpēc es ticu savai komandai. Pieredzējuši un sisti, paveikuši un kļūdījušies, kritizēti un izsmieti, mēs nākam ar gribu un varēšanu būt līderiem. Mēs esam liberāli demokrāti un pragmatiski ideālisti. Reformu komanda un Latvijas drošības spēks.
Man ir pieredze Latvijā, Eiropā un NATO. Man ir apņēmība. Man ir spēks strādāt Latvijai. Tāpēc es lūdzu jūsu atbalstu. Jo es nebūšu kā Kariņš, bet gluži pretēji. Jo es vadīšu izlēmīgi un droši. Jo drošība sākas ar premjeru. Gods kalpot Latvijai!
Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: Nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Valstī akūti trūkst drošības par nākotni. Valstī nav pa īstam atbildīga premjera. Es tiekos ar cilvēkiem un jautāju: “Vai gribat atkal Kariņu par premjeru?” Visbiežāk viņi skaidri saka “nē”. Un šī krīze būs daudz smagāka. Un tā nebūs tikai viena ziema. Es apņemos mūs izvest no tās ārā droši.
Nevarēs slīcināt lēmumus diskusiju plūdos. Nevarēs atlikt. Nevarēs pārcelt. Nevarēs izvairīties. Nevarēs visus panākumus pierakstīt sev, bet kļūdas novelt uz citiem. Būs jāstrādā komandā. Būs jāuzņemas atbildība.
Es pateicos visiem jums, Latvijas cilvēkiem, kuri piecas reizes mani ir ievēlējuši Saeimā, arī Eiropas Parlamentā un uzticējuši man ārlietu un aizsardzības ministru darbu. Es atbalstītājiem vienmēr prasu, kāpēc balsos par mani? Viņi saka trīs lietas. Pirmkārt, jo esmu pārbaudīts darbā, nevis laimes lācis, kādi izlien katrās vēlēšanās. Otrkārt, jo es mazāk runāju, vairāk strādāju, nečīkstu un nemeklēju atrunas. Treškārt, jo, kā man teica kāds vēlētājs Vidzemē— es esmu aizsardzības ministrs un drošība sākas ar premjeru.
Daži jautā—vai tiešām Pabriks grib darīt to premjera darbu? Jā! Es biju gatavs vadīt valsti jau pirms četriem gadiem. Toreiz prezidents par premjeru aicināja populistu. Lai novērstu politisku krīzi, mūsu apvienība vērsās pie Kariņa un solīja balstīt viņu kā kompromisa premjeru. Solījumu mēs esam turējuši. Neesam gāzuši valdību. Esam strādājuši krīzes skartās nozarēs, krituši un cēlušies, kļūdījušies un mācījušies no savām kļūdām. Mēs esam sakoduši zobus un strādājuši tālāk, kad Kariņš novēla savu atbildību uz citiem. Jo mums vissvarīgākās ir valsts intereses.
Valdībā mēs esam izdarījuši lietas nevis pateicoties Kariņa atbalstam, bet par spīti tā trūkumam. Atstādinājām Ušakovu, atlaidām Rīgas domi, nosargājām veselības nozari, īstenojām pašvaldību reformu. Šo visu izdarījām, neskatoties uz Kariņa ieteikumiem nesteigties, piebremzēt, atlikt. Tāpēc es ticu savai komandai. Pieredzējuši un sisti, paveikuši un kļūdījušies, kritizēti un izsmieti, mēs nākam ar gribu un varēšanu būt līderiem. Mēs esam liberāli demokrāti un pragmatiski ideālisti. Reformu komanda un Latvijas drošības spēks.
Man ir pieredze Latvijā, Eiropā un NATO. Man ir apņēmība. Man ir spēks strādāt Latvijai. Tāpēc es lūdzu jūsu atbalstu. Jo es nebūšu kā Kariņš, bet gluži pretēji. Jo es vadīšu izlēmīgi un droši. Jo drošība sākas ar premjeru. Gods kalpot Latvijai!
