Baltijas valstis un Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģētisko krīzi un energoresursu cenu kāpumu, ko izraisījis Krievijas īstenotais karš Ukrainā, tādēļ nepieciešams koordinēt starpvalstu rīcību un stiprināt sadarbību tostarp enerģētikas jomā. Īpaši tas attiecas uz atjaunojamo resursu plašāku un straujāku izmantošanu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā, lai tādējādi ilgtermiņā iegrožotu cenu kāpumu un mazinātu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atkarību no trešo valstu resursiem.
Tiekoties ar kolēģi no Lietuvas, ekonomikas un inovāciju ministri Aušrini Armonaiti, pārrunājām vairākus jautājumus, kas tieši un netieši skar mūsu enerģētisko drošību un abu valstu ilgtspējīgu attīstību. Runājot par enerģētiku, ministre sarunā trāpīgi atzīmēja, ka, pateicoties uz Daugavas esošajām hidroelektrostacijām, aptuveni 60% no Latvijā saražotās elektroenerģijas jau ir zaļa. Lietuva gan ir spējusi palielināt vēja enerģijas īpatsvaru energoresursu bilancē, kas Latvijai vēl jāizdara.
Uzskatu, ka darbam pie vēja enerģijas attīstīšanas Latvijā ir jākļūst nopietnākam, jo, piemēram, 2021. gadā Lietuva 11,5% no elektroenerģijas saražoja, izmantojot vēja enerģiju. Latvijā vēja enerģija sastāda vien aptuveni divus procentus no saražotā kopējā elektroenerģijas apjoma, un mums šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu vidū – Lietuvai ir apmēram 600 megavati; Igaunijai – aptuveni 400.
Latvija – zaļāko trijniekā?
Tiesa, ja skatāmies Eiropas Savienības kontekstā, zaļās enerģijas īpatsvara ziņā Latviju apsteidz vienīgi Somija un Zviedrija – to kopējā patērētā zaļā enerģija jeb enerģija, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, attiecīgi sastāda aptuveni 43 un 60 procentus. Latvijā tie ir 42 procenti (daļēji pateicoties arī mūsu hidroelektrostacijām). Ja būšana trijniekā uz kopējā fona šķiet apsveicams rādītājs, katras valsts specifika spēlē atšķirīgu lomu kopējā enerģijas bilancē – mums, piemēram, saules un vēja enerģija izmantota maz. Un tas atspoguļojas arī mūsu elektrības rēķinos.
Zīmīgi, ka pavisam nesen Tārgalē, Ventspils novadā atklāts Latvijā lielākais vēja parks, kas teju dubultos Latvijas vēja enerģijas jaudu – no līdzšinējiem 80 uz aptuveni 140 megavatiem. Parku attīstīja partneri no Igaunijas, un tas apliecina, ka Baltijas valstīm ir potenciāls vairot sadarbību, lai kopīgi veicinātu enerģētisko drošību un neatkarību. Ne mazāk svarīgs ir fakts, ka zaļa enerģija būtiski palīdzēs samazināt rēķinus patērētājiem.
Piemēram, uzstādot papildu 1000 megavatu jaudu, elektroenerģijas cena samazinātos aptuveni trīs reizes. Uzskatu, ka kavēties vairs nedrīkst. Ar kolēģi no Lietuvas nonācām pie secinājuma, ka, ja mūsu senči spēja apgūt vēja enerģiju, būvējot vējdzirnavas, mūsu pienākumus ir to pašu enerģiju pārvērst elektrībā, aktīvāk izmantojot vēja turbīnas.
Ok, bet kas tālāk?
Te jāuzsver, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu un Krievijas iebrukumu Ukrainā, jau izstrādājusi likumprojektu, kas paredz atvieglot kārtību un mazināt birokrātisko slogu, lai Latvijas teritorijā straujāk attīstītu lieljaudas vēja parkus. Šo ceturtdien, 22. septembrī to plānots pieņemt Saeimā.
Iepriekš vēja parku izveide prasīja 3-4 gadus, tādēļ jaunais risinājums paredz šo laiku samazināt uz 6–8 mēnešiem. Likumprojekta mērķis ir enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšana, kas vienlaikus mazinās intensīvi pieaugošo energoresursu izmaksu ietekmi uz iedzīvotājiem. Likumprojekts nosaka atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 MW, būvniecībai līdz brīdim, kad šī likuma ietvaros sasniegta staciju kopējā jauda – 1000 MW. Starp citu, arī Eiropas Komisija (EK) pavasara beigās nāca klajā ar ieteikumiem, kā dalībvalstīm ievērojami atvieglot procedūras atjaunojamās enerģijas ražošanai, sakot, ka, lai risinātu augsto enerģijas cenu kāpumu, ir būtiski strauji palielināt zaļās enerģijas īpatsvaru.
Ministre Armonaite arī atgādina, ka šī apkures sezona būs izaicinājums visiem, tādēļ ir būtiski ne vien sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī ilgtspējīgā veidā transformēt kā ekonomiku, tā mūsu dzīvesveidu. Šobrīd arī Lietuva atvēl ievērojamus resursus, lai investētu atjaunojamajā enerģijā vai, piemēram, ražošanas sektorā ieguldītu mūsdienīgās tehnoloģijās un klimatam draudzīgos risinājumos. Arī Latvija ir apņēmusies veikt vērienīgu pārkārtošanos uz mūsdienīgāku, zaļāku un gudrāku saimniekošanu, un tam atvēlēti ievērojami līdzekļi no dažādām programmām, tostarp Atveseļošanās fonda, kas ļaus modernizēt ne vien ekonomiku un infrastruktūru, bet arī mūsu ikdienas paradumus.
Atkāpei: liberāļu loma Baltijā
Starp citu, arī ministre Armonaite Lietuvā pārstāv liberālu politisko spēku, tādēļ, ārpus tematiem par enerģētiku un Baltijas valstu nelokāmo atbalstu Ukrainai cīņā pret agresoru, izdevās apmainīties ar redzējumu par liberāļu lomu uz politiskās skatuves citviet. Kolēģe uzsver, ka, viņasprāt, liberāli domājoši un strādājoši politiķi ir izaugsmes garants, jo tikai ar skatu nākotnē, iekļaujošu rīcību un Eiropeiskām vērtībām ir iespējams nodrošināt tādu attīstību, kas gādā par visiem iedzīvotājiem. Es piekrītu ministres uzsaukumam, jo, manuprāt, esošās tradīcijas politiskajā kultūrā nereti ir ierūsējušas un neatbilst ne šī brīža ģeopolitiskajai situācijai, ne laikmeta garam, tādēļ ir jāstiprina liberālo vērtību pārstāvniecība gan politikā, gan sadzīvē, jo tikai tā varam mainīties uz augšu un iestāties par patiesi rietumniecisku Latviju.
