Sākšu ar apbēdinošo. Kaut arī šis ir lielākais budžets valsts vēsturē, taču nekādu politiku ar tā palīdzību nav plānots īstenot. Nav iecerēta nekāda ekonomikas konkurētspējas faktoru veicināšana. Nav iecerētas nekādas sistēmiskas izmaiņas, kas vismaz nākotnē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju palielinātu. Nav plānots celt publiskās pārvaldes efektivitāti. Nav plānotas nekādas reformas publisko pakalpojumu jomās. Labvēļi teiktu – stabilitātes budžets, nelabvēļi – stagnācijas. Jebkurā versijā – ar šādu pieeju nekādu tautsaimniecības pārveidošanu panākt nevar.
Tagad satraucošā ziņa – šogad valsts budžets tiek plānots ar gandrīz 2 miljardu eiro lielu deficītu. Šāds deficīta apmērs ir daudz par lielu. Turklāt nav saprotams, kāpēc ar tik vieglu roku tāds deficīta apmērs tiek pieļauts. Šogad budžeta ienākumi būs par 2 miljardiem lielāki nekā pagājušogad! Bet ar to valdībai nepietiek! Izdevumus ceļ vēl straujāk.
Budžeta deficīts nav abstrakts skaitlis. Valsts kasei būs šogad papildus jāaizņemas 2 miljardi, lai šo deficītu segtu. Turklāt jāaizņemas daudz, daudz dārgāk nekā pirms gada. Šī parāda daļa pēc tam 10 gadus palielinās budžeta izdevumus parāda apkalpošanai. Par to nāksies maksāt visiem nodokļu maksātājiem!
Ja vēl budžeta deficīts būtu tik liels tiešām neatliekamu pasākumu dēļ, tad varētu saprast, bet, piemēram, aizsardzības izdevumu pieaugums vai atbalsts Ukrainai un ukraiņiem veido tik nelielu daļu no šī deficīta. Pārējais ir kārtējie valsts izdevumi.
Pagājušogad bija vienošanās par pakāpenisku deficīta samazināšanu 3 gadu laikā. Kad vēl vieglāk to izdarīt kā gadā, kurā budžeta ienākumi pieaug par 20%? Tā vietā deficīts šogad būs vēl lielāks.
Valdība saka, ka šis patiesībā tāds tehniskais budžets, ka īstās politikas tiks izstrādātas šogad un tad nākamgad redzēsim to atspulgu budžetā. Lai tā būtu. Pagaidām redzam budžetu bez satura, bet ar lielu aizņemšanos. Šādi ceļš Latvijas tautsaimniecības izaugsmei nav panākams!
Juris Pūce, ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs
