Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā paredzēts konceptuāli skatīt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā. Grozījumu mērķis ir ļaut apstiprināt pagājuša gada sākumā bijušā VARAM ministra Artūra Toma Pleša apturētā Rīgas teritorijas plānojuma tālāko virzību. Jau apturot nelikumīgo plānojumu, Plešs nekavējoties rosināja veikt tajā nepieciešamās izmaiņas vai grozījumus likumā, lai novērstu šķēršļus, taču domnieku izvēle jautājuma risināšanai bija Satversmes tiesa. Atzīstot, ka Rīgas domes sagatavotais dokuments ir juridisks brāķis, jaunā Saeima nolēmusi grozīt likumu, lai tiesiski būtu iespējams teritorijas plānu apstiprināt. Vienlaikus atzīstot Rīgas domes neprofesionalitāti vai apzinātu rīcību tajā, ka dokuments, pie kura strādāts aptuveni desmit gadus, sagatavots nekvalitatīvi un apzinoties, ka gaidāmais Satversmes tiesas spriedums apstiprinās VARAM un Pleša lēmumu.
Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma tapšanas laikā ministrija vairākkārt, vairāku gadu garumā, sniegusi norādes par konstatētām neatbilstībām, taču Rīgas domes apstiprinātie noteikumi tāpat satur virkni būtisku trūkumu, turklāt neatbilst likumam. Pirmsvēlēšanu laikā Rīgas dome un mērs Mārtiņš Staķis, piesaistot skaļu publicitāti, ministrijas lēmumu apstrīdēja tiesā. Domnieki savas popularitātes vārdā nolēma kavēt daudzu miljonu vērtas investīcijas galvaspilsētā un iedzīvotāju un uzņēmēju intereses upurēt par labu savām politiskajām cīņām.
Saskaņā ar Rīgas domes lemto Rīgas administratīvajā teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam: valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums. Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013. gadā un turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.
Ņemot vērā, ka likums nepieļauj situāciju, ka valstspilsētā var būt spēkā divi teritorijas plānojumi, turklāt teritorijas plānojuma dokumentiem ir jāatbilst augstāka spēka normatīviem aktiem, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez tiesiskam regulējumam atbilstoša teritorijas plāna.
Lai glābtu partijas biedrus no neērtas situācijas, kas rastos pēc Satversmes tiesas sprieduma un galu galā, beigtu kavēt Rīgas attīstību, galvaspilsētas domes kļūdas jaunā valdības koalīcija mēģinās izlabot, grozot Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu.
Jāatzīmē, ka ministrijas eksperti ir konstatējuši arī citus būtiskus trūkumus, piemēram, Rīgas brīvostas teritorijā Spilvē, teritorijā starp Hapaka grāvi un Daugavgrīvas ielu, kā arī Kundziņsalas ziemeļu daļā, kur noteikts zonējums, kas ievērojami apgrūtinās ne tikai Rīgas brīvostas teritorijas attīstību, bet arī Rīgas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā. Pret to iebildušas arī Ekonomikas un Satiksmes ministrija.
Tāpat Rīgas teritorijas plānojumā vietām samazināts pieļaujamā trokšņa līmenis. Tie ir atbalstāmi centieni noteikt stingrākus vides kvalitātes rādītājus, taču tam neseko pamatots pasākumu kopums, kas ļautu to realizēt, turklāt tie nav īstenojami, neizvērtējot un nesalāgojot lietderības un samērīguma apsvērumus.
Ministrija uzsvērusi, ka teritorijas plānojumā Rīgas domei bija iespēja tiesiski pareizi atrisināt jutīgo jautājumu par azartspēļu aizliegumu, norādot vietas, kur spēļu zāles ir aizliegtas. Teritorijas plāns var būt ļoti labs instruments azartspēļu ierobežošanai pašvaldībā. Kā pozitīvo piemēru var minēt Salaspils novadu, kur pieņemtais lokālplānojums groza spēkā esošo Salaspils novada teritorijas plānojumu noteiktā pilsētas daļā, ar mērķi noteikt azartspēļu brīvas pieejamības ierobežojumus Salaspils centrā un detalizēti noteikt teritorijas Salaspils novadā, kurās atļautas vai aizliegtas azartspēļu organizēšanas vietas.
“Ir pašvaldības, kas savu neizdarību slēpj aiz skaļiem paziņojumiem, un ir pašvaldības, kas, sagatavojot atbilstošu plānu azartspēļu organizēšanai pašvaldībā, izvērtējušas ierobežojumu samērīgumu, respektējušas iedzīvotāju viedokli un sabalansējušas uzņēmējdarbības intereses. Salaspils novada domes jēgpilnā pieeja var kalpot par pozitīvu piemēru citām pašvaldībām novadu attīstības plānošanā, izmantojot likumā piešķirtās tiesības un ņemot vērā ministrijas ekspertu ieteikumus,”
Artūrs Toms Plešs, bijušais VARAM ministrs
Izmaiņas likumā pavērs juridisku ceļu Rīgas teritoriālā plāna apstiprināšanai, tomēr neatcels iepriekš minētās problēmas, kas pilsētas domei neizbēgami būs jārisina.
