Piena lopkopības krizei risinājumu nabadzība – konkrētam mēnesim piemest subsīdijas, kaut ko pabakstīties ar veikalu darba laikiem – faktiski piedāvājums ir cerēt, ka krīze pati pāries. Bet problēmas cēloņi ir dziļāki.
Piena vairumtirgus ir ļoti svārstīgs, cenu svārtības bieži nav procentos, bet reizēs. Toties “ražošanas līdzekļi” un izmaksas ražošanai ir pastāvīgas. Ja nav pietiekamas valsts iesaistes tirgū, tad neizbēgami notiks ražošanas koncentrācija, turklāt ticami, ka ne Latvijā.
Ilgtermiņā tas rada nopietnus apgādes riskus, piensaimniecība ir būtiska ievērojama apjoma pārtikas ražošanas nodrošināšanai. Katra loģistikas pārrāvuma gadījumā Latvijas ražošanas iznīkšana nozīmētu katastrofālus riskus.
Valstij, protams, jāpalīdz piensaimniekiem šodienas izaicinājumos, tomēr vēl svarīgāk ir izveidot instrumentus tirgus pieprasījuma ilgtermiņa stabilizācijai. Piemēram, valstij publiskajos ēdināšanas iepirkumos prioritizēt Latvijas piena iepirkšanu. Attiecīgi jāturpina zaļā iepirkuma sistēmas pilnveide, biežāk jāpieprasa, lai zaļais iepirkums būtu obligāts.
Valdībai būtu jārīkojas strauji, lai palīdzēt Latvijas piensaimniekiem izdzīvot, jo ja nerīkoties, apdraudēta būs visa pārtikas ražošana nozare Latvijā. Tālāk valdībai jāstrādā pie ilgtermiņa risinājumiem!
Juris Pūce, ekonomists un “Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs.
