Šodien, 26.augustā, Koknesē notika partijas “Latvijas attīstībai” konvents. Lai diskutētu par aktuālo politisko un ekonomisko situāciju valstī, kā arī apspriestu partijas ilgtspējas kursu, tikās partijas vadība, pašvaldību deputāti un reģionālo nodaļu pārstāvji.
Īstenojot plānu par valdības maiņu, “Jaunā Vienotība” (JV) mērķtiecīgi cenšas novērst sabiedrības uzmanību no fakta, ka patiesais iemesls reformu neesamībai, neefektīviem lēmumiem un gausam valdības darbam ir pati JV. Diemžēl ambīciju un skaidra ilgtermiņa redzējuma nav arī pārējiem esošās un topošās koalīcijas politiskajiem spēkiem.
Krišjāņa Kariņa otrās valdības mantojums ir samilzušu problēmu gūzma – nesamērīgi regulētie tarifi, viena no Eiropā augstākajām inflācijām, pārtikas cenu kāpums, kredītu sadārdzinājums, pieaugošs bezdarbs – sabiedrība sāk zaudēt cīņu ar arvien pieaugošo dzīves dārdzību un prasa neatliekamu rīcību, bet atbilde ir vien uzsaukumu formā izteiktas idejas un plašākai sabiedrībai nepieejams nodokļu paaugstināšanas plāns.
“Latvijas attīstībai” līdzpriekšsēdētājs, ekonomists Juris Pūce: “Nav saprotama valdības kavēšanās izstrādāt un ieviest pretinflācijas plānu, kas ietvertu atbalstu sabiedrības trūcīgākajiem un vidusšķirai, pārtikas cenu ierobežošanu un regulēto tarifu pārskatīšanu. Skaidrs, ka dzīvojam augstas inflācijas apstākļos, tā skar arī elektrotīklu uzņēmumus, bet vai tiešām visas “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtās izmaksas ir pamatotas? Vai tiešām “Latvenergo” peļņa ir tik svarīga, ka iedzīvotājiem tagad tiek faktiski uzlikts jauns nodoklis? Līgums starp “Latvenergo” un “Sadales tīklu” ir jālauž un tarifs jāpārskata nekavējoši, nevis decembrī. Tas ir valdības pienākums rīkoties!”
Diemžēl ekonomikas jautājumi nav ne demisionējušās valdības ikdienas darba kārtībā, ne topošās valdības sarunu priekšplānā. “Latvijas attīstībai” ekonomikas ekspertu vērtējumā jaunveidojamajai koalīcijai ir zems potenciāls nodrošināt jebkādu valsts ekonomisko izrāvienu, pirmkārt, kvalitatīva piedāvājuma trūkuma dēļ. Otrkārt, būtisks šķērslis ir jau minētais JV gausais darba stils. Treškārt, galējas partiju programmatisko un ideoloģisko viedokļu atšķirības, līdz ar to katra elektorāta gaidas.
“Latvijas attīstībai” valdes loceklis, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis: “Ekonomikas attīstība prasa atvērtību. Ja valstī pastāvīgi samazinās iedzīvotāju skaits, attīstība prasa publisko pakalpojumu konsolidāciju reģionos. Radikāla nacionāla partija pēc definīcijas ir pret atvērtību, reģionāla – pret konsolidāciju. Nomainot vienu reģionālo spēku pret otru, pretestība konsolidācijai diezin vai mazināsies. Savukārt, spriežot pēc sociāldemokrātiskā spēka valdīšanas Rīgā, kas nu nekādu jūtamu attīstību nav radījusi, nav pamata sagaidīt jebkādu kompetentu viņu pienesumu valdības darbā.”
Sliktāko vērtējumu pēdējās desmitgadēs saņēmušajā 14.Saeimā un demisionējušajā Krišjāņa Kariņa valdībā notiekošais apliecina, ka “Latvijas attīstībai” vieta šajā Saeimā ir vakanta – nav Latvijā cita modernas, valstiskas reformas īstenot spējīga politiskā spēka. Pieprasījumu pēc reformām apliecina socioloģisko aptauju dati – lielākā daļa sabiedrības nav apmierināta ar esošo lietu stāvokli un sagaida pārmaiņas. Gatavojoties nākamajam vēlēšanu ciklam, konvents apstiprināja partijas attīstības plāna ceļa karti, izpildes starpziņojums tiks prezentēts “Latvijas attīstībai” ziemas kongresā šā gada decembrī.
“Latvijas attīstībai” kampaņas grupas vadītājs Edgars Jaunups: “Svarīgākais mērķis mums kā domubiedru grupai patlaban ir nākamā gada 8.jūnijs – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Ja pēc šā datuma mums, “Latvijas attīstībai”, nekas nebūs mainījies – līdz ar deputātiem pašvaldībās mums būs vismaz viens EP deputāts – faktiski viss būs tāpat kā šodien, bet pēc būtības mums kā organizācijai viss būs mainījies, mēs būsim uzvarējuši. Mums ir liela pieredze un Latvijas labā paveikti darbi EP, ir idejas nākamajiem darbiem un cilvēki – Ivars Ijabs, Artis Pabriks un Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī līderi reģionos, kuri ir spējīgi to paveikt – mēs sasniegsim pārliecinošu rezultātu un apliecināsim Latvijas sabiedrībai, ka esam laba un konkurētspējīga komanda!”
Konvents ir neatkarīga partijas institūcija ar galveno mērķi nodrošināt plašu biedru pārstāvniecības iesaisti partijas lēmumu pieņemšanā. Konventu veido partijas Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputāti, ministri, kā arī reģionālo nodaļu vadītāji. Tā ietvaros tāpat tiek organizētas diskusijas un pieredzes apmaiņa par nacionāli un reģionāli, kā arī partijas organizācijai aktuāliem jautājumiem.
