Šobrīd mākslīgais intelekts vēl nav izraisījis masveida darba vietu samazinājumu aizstājot cilvēka smadzeņu darbu, tomēr nākotnē šāds scenārijs ir aktuāls.
Mākslīgā intelekta evolūcija
Eiropas parlamenta deputāts Ivars Ijabs uzskata, ka mākslīgais intelekts mūsu ikdienas dzīvē šobrīd sper pirmos soļus un tā ietekmi – gan pozitīvo, gan negatīvo vēl pāragri prognozēt, tomēr nav šaubu, ka tā ietekme būs būtiska:” Situācija kad mākslīgais pārņems darba tirgu mūs, visticamāk, sagaida nākotnē. Visas iepriekšējās tehnoloģiskās revolūcijas ir pārņēmušas nozares, kas saistītas ar cilvēka fizisko darbu, piemēram, maizes kukuļus vairs necep cilvēks, kas tos mīca un veido ar rokām, bet to dara mašīna. Tagad mēs esam tajā fāzē, kurā arī cilvēka garīgās vai intelektuālās darbības mehāniskā līmenī pārņem mākslīgais intelekts, piemēram, ja tev ir jāuztaisa kādam tekstam, kopsavilkums, tev nav nepieciešams atsevišķs darbinieks, kas to lasa un analizē – vienkārši palūdz kādai labai mākslīgā intelekta programmai, lai to izdara.”
Vai tā būs nākotnes medicīna un izglītība?
Deputāts uzsver, ka jau šobrīd mākslīgā intelekta izmantošana atsevišķās nozarēs rada pozitīvu efektu. Piemēram, medicīnā dažāda veida rentgena attēlu vai datortomogrāfiju analīze ar mākslīgā intelekta palīdzību kļūst aizvien precīzāka, līdz ar to arī, protams, lētāka un pieejamāka. Politiķis saskata, ka arī izglītības sistēmā šajā kontekstā gaidāmas pārmaiņas:” Izglītības sistēmā vienmēr darbojas kompromiss starp mācīšanās kvalitāti un studentu skaitu. Latvijas augstākā izglītībā, diemžēl, ir pēdējos 30 gados “spieduši” uz studentu skaitu, tāpēc, ka valsts nav spējusi šo sistēmu daudzmaz adekvāti finansēt, tāpēc jāpiesaista iespējami daudz maksas studentu kvalitāti nomainot pret kvantitāti. Mākslīgais intelekts šo problēmu risinās, jo tas spēj nodrošināt ļoti personalizētu mācīšanos.”.
Ijabs skaidro, ka tad, ja studentiem nepieciešams pasniegt sarežģītu vielu, to kvalitatīvi iespējams paveikt tikai nelielās grupās, kur ikvienam var paskatīties acīs un pajautāt, vai viņš ir sapratis vielu. Savukārt, ja auditorijā ir 140 cilvēku nekāda personiska attieksme nav iespējama: ”Mākslīgais intelekts šo funkciju pārņems. Tas nozīmē, ka mums būsmasveidīga personalizētā mācīšanās, kas būs pieejama visiem, kas to vēlēsies. Tas noteikti radīs iespēju izglītoties un iegūt kvalifikāciju cilvēkiem ne tikai Eiropā un Amerikā vai Ķīnā, bet visur, kur pieejams internets.”
Autori satraucas – vai pamatoti?
Paralēli optimistiskajām mākslīgā intelekta izmantošanas prognozēm Ivars Ijabs uzsver arī riskus un izaicinājumus, ko tas varētu radīt: ”Viens no klasiskajiem jautājumiem irpar autortiesībām – proti, vai tas ir pareizi, ka, piemēram, kāda liela kompānija salādē savā datubāzē pilnīgi visus tekstus, kas pieejami kaut kur internetā un uz to pamata rada jaunus produktus, bet tie, kas tekstus radījuši, piemēram, rakstnieki, no tā neko neiegūst? Gan jau esat dzirdējuši par Holivudas scenāristu satraukumu, ka seriālu scenārijus ražos dators, bet cilvēka smadzenes nemaz nebūs vajadzīgs. Turklāt, dators “štancēs” scenārijus uz jau iepriekš izveidotu cilvēku radītu scenāriju pamata– šādi jautājumi kļūs aizvien aktuālāki.”
Vēl kāda problēma, ko uzsver politiķis – kā novērst to, ka mākslīgā intelekta radītos produktus neviens neizmantotu cilvēkiem nedraudzīgiem mērķiem:” Mēs zinām, ka mākslīgais intelekts ir labs, lai radītu zāles, bet diemžēl neviens nav sākotnēji pasargāts no tā, vai kāds ar mākslīgā intelekta palīdzību nemēģinās radīt indes, vai citas vielas, kas vērstas sabiedrības interesēm pretējā virzienā. Viens no maniem darba virzieniem Eiropas parlamentā ir ielikt mākslīgo intelektu, kaut kādos rāmjos, tomēr necenšoties visu nenormāli birokratizēt, jo nav jau noslēpums, ka Eiropas Savienībai ļoti patīk visu regulēt un mums nevajadzētu visu saregulēt tā, ka tas vairs nav izmantojams. Mēs jau tagad esam krietni iepalikuši ASV un arī Ķīnai.”
Nav cilvēku? Jāattīsta mākslīgais intelekts!
Ivars Ijabs uzskata, ka mākslīgais intelekts varētu būt svarīgs atbalsta punkts Latvijas ekonomikai:” Dārgie draugi, mums ir reālas problēmas ar demogrāfiju un darbaspēka piesaisti. Līdz ar to, ja mēs varam kaut kādas funkcijas, aizstāt un uzticēt tās mākslīgajam intelektam, tad darām to, jo tas audzēs to mūsu darbu kopējo produktivitāti. Mēs visi no tā kļūsim turīgāki, bet jautājums, vai mūsu politiskā elite, kas pieņem lēmumus šo lietu uztver nopietni? Vismaz man tāds priekšstats diemžēl līdz šim nav radies.”
Avots: jauns.lv
