Eiropas Komisija (EK) vakar prezentēja jauno Aizsardzības rūpniecības programmu (EDIP), kuras ietvaros līdz 2027. gada beigām plānots ieguldīt vismaz 1,5 miljardus eiro aizsardzības rūpniecības jaudas kāpināšanā un kopīgu ieroču iepirkumu veicināšanā. Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs (“Renew Europe”, “Latvijas attīstībai”), kurš strādāja pie programmas Eiropas Parlamentā, aicina EK un ES Padomi palielināt kopīgo Eiropas aizsardzības fondu līdz 100 miljardiem eiro.
“Prieks, ka Komisija mūs beidzot ir uzklausījusi, bet ar 1,5 miljardu būs par maz mūsu drošībai un aizsardzībai. Ja vēlamies, lai ES ir gatava jebkuram apdraudējumam, ir jāattīsta spēcīga un invovatīva aizsardzības ražošanas nozare. Iecerētajam fondam jābūt pienācīgi finansētam, tāpēc aicināšu Komisiju un Padomi izvirzīt par mērķi izveidot 100 miljardu fondu,” par EK priekšlikumu saka Ivars Ijabs.
Ijabs bija Parlamenta vadošais ziņotājs par “aktu Eiropas aizsardzības industrijas nostiprināšanai, veicot kopīgus aizsardzības iepirkumus (EDIRPA)”, uz kura pamata tiek veidots jaunais ES aizsardzības industrijas atbalsta fonds. Šī programma ir nozīmīga Latvijas aizsardzības preču ražotājiem, jo ES sniegtais atbalsts ļaus paplašināt ražotnes, apgūt jaunu produktu izstrādi un iesaistīties jau esošās ražošanas ķēdēs. “Darbā pie pirmā likuma mēs panācām, ka Latvijai raksturīgajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būs priekšrocības kopīgajos aizsardzības iepirkumos. Projektu vērtēšanas kritērijos ir izstrādāts atsevišķs punkts, kura ietvaros pozitīvi vērtēs tieši šādu uzņēmumu iesaisti. Tādējādi Latvija varēs labāk iekļauties ieroču ražošanas piegādes ķēdēs, kā arī ES par zemāku cenu spēs nodrošināt labākus ieročus Ukrainas un visas Eiropas aizsardzībai,” uzsver Ijabs.
Tāpat panākts, ka Eiropas ražotāji nebūs spiesti pilnībā pārveidot savas esošās ražošanas un piegādes ķēdes, ja daļa no produkta komplektēšanas nāk no ES draudzīgām trešajām valstīm. Latvijai šī daļa ir izšķiroši svarīga, jo tas ļaus ne tikai turpināt attīstīt veiksmīgo sadarbību ar partneriem, bet arī iegādāties arsenālu, ko tā pašlaik reāli izmanto. “Būtisks jauninājums priekšlikumā ir Ukrainas tieša iesaiste. Diskusijās par iepriekšējiem aizsardzības atbalsta likumiem, dalībvalstu nostāja bija drīzāk skeptiska. Tagad signāls ir skaidrs – Ukraina ir daļa no Eiropas drošības infrastruktūras. Priecājos, ka Komisija ir ieklausījusies Parlamenta nostājā,” saka Ijabs.
