Juris Pūce, kādreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un administratīvi teritoriālās reformas autors, uzskata, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas problēmu galvenais iemesls ir politiskās gribas trūkums to mainīt. Vēl pirms reformas bija skaidrs, ka šis modelis sevi ir izsmēlis. Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) pirmās valdības deklarācijā bija uzdevums sagatavot jaunu sistēmu, kas tā arī nav tapusi. Savukārt pēdējo divu valdību deklarācijās par to nemaz nav runāts. Par pašvaldībām svarīgo jautājumu Pūce šonedēļ tika aicināts izteikties Latvijas Radio veidotajā sižetā.
“Izlīdzināšana notiek pēc vēsturiski un patvaļīgi noteiktas formulas, kam nav nekāda sakara ar pašvaldību izdevumiem vai funkcijām. Administratīvi teritoriālā reforma dod iespēju pāriet uz normatīvu finansēšanas modeli vismaz lielajās pašvaldību funkcijās – izglītībai, sociālajai palīdzībai, labklājībai. Ir iespējams normatīvi aprēķināt šo pakalpojumu apmēru, lai tas būtu līdzvērtīgs visā valsts teritorijā,” uzsver Pūce.
“Latvijas attīstībai” partijas līdzpriekšēdētājs norāda, ka tādējādi būtu gan garantēti pakalpojumi, gan mazāki tēriņi no finanšu izlīdzināšanas fonda. Ir arī īstermiņa risinājumi, kas jāpielieto, lai koriģētu pašreizējo situāciju:
“Vēsturiski formulā ir iestrādāts, ka viens pilngadīgs cilvēks pašvaldības ieņēmumos tiek ieskaitīts ar koeficientu 1, bet pensijas vecumā viņa koeficients kļūst par 0,7. Tam nav nekāda pamatojuma, jo pensionārs pašvaldības funkcijām ir pat nedaudz dārgāks nekā pilngadīgs un strādājošs cilvēks. Tāpēc nākotnē tālāk no Rīgas esošajos novados būs nozīmīgas finanšu problēmas, ja šī formula netiks mainīta.”
Savukārt pašvaldību šā brīža finanšu problēmas Pūce skaidroja ar to, ka vienlaikus krītas vai tik strauji neaug iedzīvotāju IIN ieņēmumi, pieaug izdevumi algām un pakalpojumiem, bet vairāk jāmaksā par Valsts kases aizņēmumiem. Tādēļ ir jautājums, kāpēc politiski netiek lemts arī par uzdevumu Valsts kasei iesaldēt procentu likmes līdzīgi kā komercbankām.
Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka pašvaldību budžetu ieņēmumi pēdējos gados kāpuši divas reizes lēnāk nekā valsts budžeta ieņēmumi, tāpēc arī daļa pašvaldību nonākušas finanšu grūtībās. Vēl viens iemesls ir vēsturiskais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas samazinājums domēm par labu valsts makam, kas šogad vien vietvarām atņemies 130 miljonus eiro.
FM pieķērusies jaunam finanšu izlīdzināšanas modelim, tomēr priekšā vēl garš un smags sarunu ceļš.
