Ārlietu ministrs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām ar lielu lomu gan miera, gan krīzes laikos. Tā svars vēl vairāk pieaug šī brīža nestabilajā situācijā, kad Ukrainā plosās karš. Tieši ārlietu ministrs ir tas, kurš pauž valsts pozīciju un spēj ietekmēt mūsu sabiedrotu viedokli gan NATO, gan ES dažādās visaugstākā politiskā līmeņa sanāksmēs. Pēc Krišjāņa Kariņa demisijas “Jaunā Vienotība” steidza paziņot, ka nākamais ārlietu ministrs nāks no viņu rindām, bet rīcība neseko jau divas nedēļas. Šajos izaicinošajos apstākļos nenosakāmu laiku dzīvosim bez ārlietu ministra.
28. martā, skandālam par “lidojumiem” pieņemoties spēkā, Ministru prezidente Evika Siliņa beidzot pieņēma ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa demisiju. Neraugoties uz starptautiskās politiskās situācijas nopietnību un premjeres solīto, Latvijas jaunais ārlietu ministrs joprojām nav atrasts ne valdības vadītājas partijas rindās, ne ārpus tām.
Ārlietu ministra esamības nozīmi uzsver arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks: “Nedrīkstam novērtēt šī brīza situācijas nopietnību par zemu. Citējot Polijas prezidentu Donaldu Tusku, atrodamies pirmskara aptākļos. Ikdienā redzam kā Lietuvā strādā un savu politiku realizē viņu ministrs Gabrieļus Landsberģis, kamēr mums mēnešiem ilgi bija ārlietu ministrs ar korupcijas ēnu un līdz ar to ierobežotām darbspējām.Tas negatīvi ietekmē ne tikai publisko viedokli, bet arī praktiskās politikas norises – daudzās Eiropas Savienības un NATO sanāksmēs Landsberģim trūkst tik ļoti nepieciešamā Latvijas ārlietu ministra atbalsta.
Kavēšanās ar jauna ministra nosaukšanu traucē Latvijas politisko mērķu sasniegšanai. Valdības vadītājs nevar piedalīties ārlietu ministru sanāksmēs. Ministru prezidentei uz laiku uzņemoties šo pienākumu veikšanu, situācija neuzlabosies, jo parasti premjeri nepiedalās ministru sanāksmēs aizņemtības un statusa dēļ.
Evika Siliņa slavēja Krišjāni Kariņu, par to ka viņš demisionējot deva laiku jauna ministra atrašanai. Diemžēl beigās vienīgais, kurš nezaudē laiku, ir pats Kariņš – demisiju pieskaņojot Saeimas sēdes datumam, ir iespēja uzreiz atgūt deputāta mandātu.
Nākamā ES Ārlietu padomes sanāksme notiks 22. aprīlī. Latvijai pēc iespējas ātrāk nepieciešams kompetents ārlietu ministrs, ministra nosaukšana nedrīkst klūt par otršķirīgu notikumu un pazust Jaunās Vienotības iekšējās varas cīņās.
