Partija “Latvijas attīstībai” (LA) kā dramatisku vērtē situāciju saistībā ar valdības nespēju realizēt Latvijas vēsturē lielāko stratēģisko Eiropas nozīmes satiksmes infrastruktūras projektu “Rail Baltica” (RB). Rīgas pilsētas stacijas izslēgšana no dzelzceļa pamattrases, nespēja definēt un pamatot kopējās izmaksas, tehniskā projekta, būvprojektu neesamība, savdabīgi iepirkumi, fenomenāli termiņu kavējumi, arvien nepieņemti lēmumi – tas viss draud ar katastrofālu neveiksmi. Savukārt mēģinājumi to saglābt ir acīmredzami nemākulīgi eksperimenti – visu Satiksmes ministrijas (SM) Eiropas fondu pārdale RB neļauj gūt projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu, taču atstāj graujošu efektu uz nākotnes ieguldījumiem pārējā infrastruktūrā, piemēram, uz jau tā kritiskā stāvoklī esošo Latvijas autoceļu tīklu.
LA līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce: “Valdībai ir jārīkojas izlēmīgi un atbildīgi. Pirmkārt, beidzot konkrēti, argumentēti un atklāti jāatbild uz jautājumu par pieaugušajām un projekta īstenošanai kopumā nepieciešamajām izmaksām – ir vai nav tie astoņi miljardi eiro un kāpēc?
Otrkārt, kad uz pirmo jautājumu atbildēts, valdībai ir jāuzņemas risks un pašai šis projekts jārealizē pilnā apjomā. No vienas puses, mēs nevaram atļauties objektu, ko Latvija varēs izmanot tikai daļēji. Ja RB trase neienāks Rīgā, neizmantosim ap 40% no tās potenciāla. No otras puses, ziedot visu Eiropas fondu budžetu RB, nav vienīgais iespējamais risinājums, jo neko jau patiesībā nerisina. Lai šo stratēģiski svarīgo projektu īstenotu, valdībai trūkstošie resursi ir jāaizņemas. Turklāt darīt to šodien, nevis nogaidīt ir pat izdevīgāk. Mēs neesam tik dinamiska ekonomika, mums ir limitēts iedzīvotāju skaits, ierobežots ekonomikas potenciāls – mums šī iespēja ir jāizmanto.”
Eiropas Parlamenta deputāts, LA līdzpriekšsēdētājs Ivars Ijabs: “Nenoliedzami ir jāturpina sarunas ar Eiropas Komisiju un satiksmes ministram jācīnās par fondu finansējuma piesaisti nākamajā plānošanas periodā, ņemot vērā objektīvo izmaksu sadārdzinājumu, taču, būsim reāli, tiltu pār Daugavu Rīgā Eiropa diezin vai tomēr finansēs, un kā izskanējis, pagaidām līdzekļi iedalīti vien trīs pirmajiem tilta balstiem, bet rīdzinieki diezin vai ir pelnījuši dzīvot pilsētā, kur 20 gadus pārbūvē pamatinfrastruktūru.
Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas nav, pat pie pozitīvākā scenārija pamattrasi cauri visai Rīgai līdz 2030.gadam nevarot pagūt izbūvēt, bet Rīgas stacija jau drīz būs pabeigta – par labu šā gadsimta mēroga projekta pārvaldību to nenosaukt.
Turklāt tā kā projektā lielā apmērā ieguldīti Eiropas Savienības fondu un nodokļu maksātāju finanšu līdzekļi, SM ir nekavējoties jāpublisko Ministru kabinetā iesniegtais, bet noslepenotais ziņojums par RB īstenošanu, izmaksu plāniem un potenciālajiem avotiem.”
Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, RB cauri visai Rīgai pirmajā posmā, visticamāk, neies; projekta īstenošanai trūkst ap trīs miljardiem eiro, bet atbildes, kā to finansēt, ne satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), kurš pats turklāt iepriekš strādāja gan “RB Rail” padomē, gan arī stratēģijas un attīstības vadītāja amatā, ne valdībai nav.
Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā RB stratēģisko nozīmi kā nemainīgi augstu savā pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris arī Valsts drošības dienests, akcentējot, ka neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, kas ir saistīti ar līdzšinējo RB būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu, turpmāka RB infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama.
