Intervija ar Eiropas Parlamenta deputātu, politikas zinātņu doktoru Ivaru Ijabu
Vai Eiropas un Latvijas prioritātes sakrīt?
Latvija ir Eiropa. Mēs piedalāmies kopīgos ES lēmumos. Arī tad, ja dažādu dalībvalstu viedokļi atšķiras, visbiežāk Latvija ir vairākuma pusē. Latvijas prioritāte Eiropas Savienībā jau ilgstoši lielākā mērā nekā citiem ir bijusi drošība. Šodien tā ir kļuvusi par visas ES lielo prioritāti.
Droši vien ir naivi domāt, ka deputāti, nākuši no visas ES, strādā, īpaši nepiedomājot pie savas valsts interesēm. Galu galā, mēs Latvijā no viņiem to prasām, un gan jau tieši tāpat ir citās valstīs. Kā atrast līdzsvaru starp Eiropas Savienību un savu valsti?
Līdzās drošībai Latvijas interesēs ir arī tas, lai ES fondi nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību. Mēs gribam, lai ES palielina savienības kopīgo budžetu līdz pat divām reizēm, un lai Latvijai ir iespēja panākt pienācīgu finansējuma apjomu 2028.-2034. gadu budžetā, tai skaitā “Rail Baltica” un moderniem infrastruktūras projektiem. Protams, ka šīs intereses būs jāfinansē no citu ES valstu nodokļu maksātāju maciņiem. Tāpēc mums būs jabūt spējīgiem pierādīt, ka tādas lietas, kā drošība, infrastruktūra, ES ārējās robežas aizsardzība ir visas Eiropas, ne tikai Latvijas interesēs. Tas arī ir tas līdzsvars: ir kopīgās lietas, kuras visiem kopīgi, proporcionāli valstu ekonomiskajai jaudai, ir jāfinansē.
Vai visi Latvijas deputāti ikdienā sastrādājas, lai panāktu kopīgu rezultātu caur dažādām frakcijām?
Latvijai būtiskos jautājumos mums ir sadarbība ar līdzīgi domājošiem Latvijas deputātiem; ne ar Ždanoku un reti arī ar “Saskaņas” deputātiem. Tā varbūt nav gluži ikdienas lieta, drīzāk koordinācija lielajos jautājumos un darbs katram savā frakcijā un komitejā. Regulāri par Latvijas valdības nostāju un interesēm deputātus informē arī Latvijas nozaru pārstāvji un diplomāti.
Kas ir Latvijas sabiedrotie ES, vai varam būt droši, ka tā būs arī nākamajā sasaukumā?
Latvijas sabiedrotie ir centriskajās Eiropas Parlamenta grupās, kurām pašlaik Parlamentā ir vairākums. Aptauju dati rāda, ka diezgan liels reitingu pieaugums dažādās ES valstīs ir radikāļiem. Latvijas interesēs ir saglabāt rīcībspējīgu centrisku vairākumu EP un nepieļaut paralizēt EP darbu ar radikāli kreiso, galēji labējo un prokrievisko deputātu balsīm. Tāpēc mēs aicinām vēlētājus balsot par centriskiem spēkiem, kuri līdz šim ir veidojuši eiropeisko koalīciju, neļaujot radikāļiem to “pārplēst” uz pusēm. Mēs arī pēc vēlēšanām Eiropas Parlamentā turpināsim darboties centriski liberālo spēku grupā Renew Europe, kurai būs būtiska loma galveno Eiropas jautājumu lemšanā.
Kā ES varētu mainīties, ja tajā tiktu uzņemta Ukraina un vēl citas dalībvalstis. Kad tas varētu notikt?
Ukrainas un citu jauno dalībvalstu uzņemšana Eiropas Savienībā pirmkārt ir pašas Eiropas drošības stratēģiska prioritāte. Vai nu paplašināsies ES, vai Krievija. Es ticu, ka ir iespējams panākt Ukrainas iekļaušanos ES 5-10 gadu laikā.
Paplašināšanās ietekmēs ES politiku. Ukrainas pievienošanās ievērojami palielinātu kopējo ES iedzīvotāju skaitu, tādējādi izmainot balsstiesību svaru Padomē un vietu skaitu Eiropas Parlamentā. Tas prasīs veikt pašas ES lemšanas reformu, lai saglabātu lēmumu pieņemšanas efektivitāti, kura jau tā nav pārāk augsta. ES budžets būs jāpielāgo jauno dalībvalstu finansiālajām vajadzībām, un tas ietekmēs iemaksas un piešķīrumus esošajām dalībvalstīm. Ukrainas spēcīgā lauksaimniecības nozare līdz ar pievienošanos var izraisīt izmaiņas ES kopējā lauksaimniecības politikā un kohēzijas fondos. Turklāt ES varētu paplašināt ar kvalificēto balsu vairākumu lemjamo jautājumu klāstu, tostarp tādās jomās kā ārpolitika un aizsardzības politika.
Vai pats EP mainās līdzi laikam? Valstu kļūst arvien vairāk. Vai pārvalde kļūst efektīvāka, mācoties no kļūdām, vai tieši otrādi?
EP ir centies uzlabot sava darba pārredzamību un pieejamību, izmantojot digitālos līdzekļus. Tas ietver, piemēram, tiešsaistes piekļuves nodrošināšanu visām plenārsēdēm un komiteju sanāksmēm, tiesību aktu dokumentu projektu izvietošanu tiešsaistē un sadarbību ar iedzīvotājiem, izmantojot digitālās platformas. Es biju parlameneta atbildīgais ziņotājs par ES likumu par digitālo publisko pakalpojumu sadarbspēju. Tas nosaka, kā valsts un pašvaldību informācijas sistēmām visā ES ir jāspēj “sarunāties” savā starpā, lai tās ātri sniegtu pakalpojumus cilvēkiem un uzņēmumiem visā Eiropā. Visi publiskie pakalpojumi Eiropā ir jārada digitāli pieejamā formā.
Daudz tiek runāts par to, ka birokrātija nogalina labas idejas. Vai mainīt šo birokrātisko slogu ir nevarēšana vai negribēšana?
Tas ir politiskās gribas trūkums. Mūsu partijas Eiropas programmā stāv skadri un gaiši rakstīts, ka Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešams vairāk radošas brīvības un mazāk pašmērķīgu ES regulējumu. Tāpēc mēs atbalstīsim visu ES likumprojektu izvērtēšanu no uzņēmēju konkurētspējas viedokļa un lieko prasību atcelšanu. Regulējumu, pārskatu un atskaišu slogs ir jāsamazina vismaz par ceturtdaļu. Pieņemot vienu jaunu noteikumu, vismaz viens cits noteikums ir jāatceļ. Pretējā gadījumā mūsu cilvēki jau tagad slīkst papīru gūzmā, un tas bieži padara viņus skeptiskus pret Eiropu kopumā.
Kāds ir Latvijas tēls EP? Cik ļoti to ietekmē tas, kādi deputāti mūs pārstāv? Vai ir jāatbild arī par kolēģu paveikto vai pateikto?
Latvijas deputātus kolēģi eioparlamentārieši atšķir tīri labi un nu jau ir iemācījušies saprast, ka, piemēram, Ždanoka patiesībā nav nekāda Latvijas deputāte. Un man kā latviešu deputātam joprojām ir kauns, ka viņa vēl dažas nedēļas būs no Lavijas ievēlēta EP deputāte.
“Renew Europe” ir frakcija, kura visbiežāk balsojusi tā kā vairākums. Tavas pārstāvētās frakcijas viedoklis visbiežāk bijis uzvarošais. Ar ko tas skaidrojams? Cik svarīgi nākamajā sasaukumā būt tur pārstāvētiem ar pēc iespējas lielāku “Latvijas attīstībai” deputātu skaitu?
“Renew Europe” ir EP pašā lēmumu pieņemšanas centrā. Lai arī mēs neesam lielākie, bez mūsu balsīm nesanāk nekāds jēdzīgs centrisks vairākums. Mēs to, protams, izmantojam, lai stiprinātu savu pozīciju un ietekmētu lēmumus. Tāpēc mēs aicinām arī vēlētājus novērtēt šo konstruktīvo, Latvijas intereses atbalstošo spēku.
Ko tas mainītu ikdienas lēmumu pieņemšanā, ja “Latvijas attīstībai” būtu nevis viens, bet divi vai trīs deputāti?
Tad Eiropā būtu stiprāks pragmatiski centriskais bloks, kas simtprocentīgi atbalsta Ukrainu, drošību un ekonomikas modernizāciju. Šajā blokā būtu lielāka Latvijas ietekme. Lasi, vairāki EP deputāti no LA – tas būtu divkāršs ieguvums gan Latvijai, gan Eiropas centristiem.
Ko Tu teiktu tiem, kas vēl domā, piedalīties vēlēšanās vai nē?
Nepiedalīties nav iespēja. Tuvākajos gados parāk daudz kas būs atkarīgs no Eiropas vienotības un veiktspējas. Tādēļ mans ieteikums: vienkārši izlasīt sarakstus, novērtēt partiju programmas un nobalsot par proeiropeiski centrisku Latvijas partiju, kura spēs piešķirt cilvēkiem reālu, nevis fiktīvu balsi Eiropas līmenī.
