Intervija ar Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu, politikas zinātņu doktoru, bijušo ārlietu un aizsardzības ministru Arti Pabriku.
Kāpēc šīs tiek sauktas par Eiropai izšķirošām vēlēšanām?
Tāpēc, ka, citējot Polijas premjerministru Donaldu Tusku, mēs atrodamies pirmskara stāvoklī, un šis būs krīzes parlaments. Ļoti liela nozīme būs tiem deputātiem, kuriem ir izpratne par drošības jautājumiem, starptautisko kontekstu un visu, kas saistīts ar aizsardzības un ārpolitikas jautājumiem.
Vai ES kontekstā par drošību esam sākuši domāt pārāk vēlu? Raugoties uz valstu aizsardzības budžetiem, Eiropā tā vispār nebija aktuāla tēma. Vai tika pieļauta kļūda?
ES pieļāvusi daudz kļūdu. Nespēja ieraudzīt draudus, kas nāk no Krievijas, vai no nespējas konkurēt globāli, un nepareiza prioritāšu izvēle ES un globālā mērogā – tās ir bijušas lielākās kļūdas. Arī pārāk liels uzsvars uz zaļo kursu, ignorējot fundamentālus drošības un attīstības jautājumus. Es mēģināšu to mainīt nākamajā ES parlamenta sasaukumā.
Nākamajos piecos gados, daudz ES naudas tiks ieguldīts drošībā. Vai tas nenozīmē, ka citās jomās Eiropa attīstīsies lēnāk?
Pašreiz vēl nav izlemts, cik daudz tiks ieguldīts drošībā, jo ir daudz solījumu, bet realitātē tas vēl nav redzams. Es uzskatu, ka līdzekļi būs jāpārdala par labu drošībai, tostarp no zaļā kursa programmām. Drošības izaicinājumiem pašlaik ir jābūt ES prioritāšu augšgalā.
Vai drošībai kā ES prioritātei ir arī pretinieki Eiropas Savienībā?
Šādu pretinieku netrūkst. Tie nāk gan no galēji labējām, gan arī fundamentāli domājošām kreiso politiķu aprindām. Es uzskatu, ka nākamais Eiropas Parlaments būs vēl fragmentētāks nekā esošais, un tas mums būs liels izaicinājums un apgrūtinājums, kas uzliks lielāku atbildību uz katra no Latvijā ievēlēto deputātu pleciem.
Vai ES kā institūcija pēc visiem satricinājumiem ir neatgriezeniski mainījusies?
Neatgriezeniski mainās tikai tas, kas ir miris. ES nav neatgriezeniski mainījusies, bet mēs vēlamies, lai tā turpinātu mainīties uz izprotošāku pusi – lai tā labāk saprastu tādu robežvalstu kā Latvijas intereses un labāk saprastu to, ka krīzes situācijā arī pārticībā dzīvojošie rietumeiropieši nebūs pasargāti. Jo ātrāk Eiropas vadošās aprindas to sapratīs un sāks rīkoties, jo labāk būs visai Eiropai kopā un katrai dalībvalstij.
Vai tik lielā reģionā kā visa ES mēs saprotam viens otra vajadzības? Vai Spānija, Portugāle un Grieķija saprot, ko vajag Baltijai un Ziemeļeiropai, un otrādi?
Šī izpratne ir uzlabojusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet ir objektīvas atšķirības, kas būs jāņem vērā vienmēr, un, tikai uzlabojot izpratni par šo valstu kultūru un domāšanu, mēs labāk spēsim tām izskaidrot savas problēmas. Kopš pirmās dienas, no kuras es darbojos starptautiskajā politikā, mūsu interešu skaidrošana un salāgošana ar citu valstu interesēm ir bijis viens no lielākajiem izaicinājumiem.
Kā mainījies EP kopš Tu tur strādāji?
Viena no lielākajām izmaiņām ir tā, ka EP breksita dēļ ir pametusi lielā Apvienotās Karalistes delegācija. Tas kopumā ir zaudējums Latvijas interesēm, jo Apvienotās Karalistes pozīcija gan drošības jautājumos, gan arī vairākos ekonomikas jautājumos ir bijusi Latvijas pozīcijai samērā līdzīga. Tomēr ir cerība, ka, redzot Krievijas totalitārisma draudus, virkne EP deputātu, kuri pret Krieviju bija draudzīgāk noskaņoti, tomēr ir atvēruši acis un labāk sāk izprast gan Latvijas mūsdienu pozīcīju, gan arī mūsu vēsturisko pieredzi.
Strādājot Eiropas Parlamentā Frontex reorganizācija bija viens no Taviem lielajiem darbiem. Vai kādreiz domāji, ka pie tā nāksies atgriezties?
Es biju pārliecināts jau tad, ka pie Frontex nāksies atgriezties, jo tolaik, lai arī tika panākts samērā liels progress robežapsardzes reformā, tas tomēr bija liels kompromiss starp dažādiem Eiropas politiskajiem strāvojumiem. Virkne kreiso spēku toreiz uzskatīja, ka viens no Eiropas robežsardzes galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties par robežu šķērsojošo migrantu labklājību. Robežas nosargāšanas un drošības jautājumi viņiem nebija galvenā prioritāte. Nākotnē Frontex būtu jāpārvērš par reālu Eiropas robežas apsargāšanas palīgu nacionālajām valstīm, un šis darbs mums vēl ir priekšā.
Esot atbildīgam par ES un Kanādas savstarpējās tirdziecības līgumu, tika atvērta jauna lappuse arī ekonomikā. Vai redzi turpinājumu savam darbam nākamajos piecos gados?
Es būtu priecīgs strādāt pie Latvijas un ES ekonomiskās attīstības un tirdzniecības veicināšanas, jo tik nelielai valstij kā Latvija tirdzniecības un starptautiskie sakari ir ļoti būtiski, lai veicinātu mūsu nacionālo labklājību un izaugsmi. Jāatzīst, ka tirdzniecības līgums (CETA), iespējams, bija viens no veiksmīgākajiem starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem – pēc šī līguma noslēgšanas iestājās zināms panīkums starptautiskās tirdzniecības likumdošanā, jo Trampa vadītās ASV atteicās no plānotā tirdzniecības līguma ar Āzijas valstīm, un nesaskaņu dēļ sabruka arī mēģinājumi noslēgt visaptverošus tirdzniecības līgumus starp ES un ASV. Jāatzīst, ka šeit daļa atbildības gulstas arī uz nesapratīgām ES prasībām, kur EP šī līguma izstrādē centās iekļaut visus iespējamos politiskos jautājumus, kas praktiski nav saistīti ar tirdzniecību, un ASV tas nebija pieņemami. Es ļoti ceru, ka nākamajā EP sasaukumā būs iespēja atgriezties pie tādas starptautiskās tirdzniecības likumdošanas, kas veicinātu gan LV ekonomiskās intereses, gan arī labus ekonomiskos sakarus starp visiem pasaules reģioniem. Šeit EP var spēlēt lielu lomu, jo ārējā tirdzniecība ir ES nevis nacionālās valsts atbildība.
Cik liela nozīme Latvijas mērķu sasniegšanā ir EP deputātu pieredzei. Ja Tu būtu kļuvis par deputātu, pirms tam nebūdams ārlietu ministrs, vai varētu paveikt to pašu?
Iepriekšējai pieredzei EP ir milzīga un nenovērtējama nozīme. Tieši tas, ka es jau biju starptautiski pazīstams gan kā ārlietu ministrs, gan kā aizsardzības ministrs, man deva ļoti labas iespējas uzņemties atbildību par tādiem nozīmīgiem poltiskiem jautājumiem kā starptautiskā tirdzniecība vai ES ārējās robežas drošība. Ja es pirms tam nebūtu bijis pazīstams ministrs, man šos uzdevumus neuzticētu. Tas, ka esmu bijis aizsardzības ministrs ir liela priekšrocība Latvijai, jo nav tā ka starp visiem EP deputātiem būs daudzi ar šādu pieredzi. Ļoti daudzi no Rietumeiropas nākošajiem deputātiem praktiski nav bijuši ne savu valstu nacionālajos parlamentos, ne valdībās, līdz ar to viņu izpratne par politikas procesiem ir daudz šaurāka. Tas diemžēl negatīvi ietekmē EP rezultativitāti. Ja man būtu iespēja vēlreiz atgriezties EP, uzskatu, ka tieši mana iepriekšējā darba pieredze ārlietu un sevišķi aizsardzības nozarēs var spēlēt izšķirošu lomu Latvijas interešu aizstāvībā Eiropā un pasaulē, jo nākamais EP būs krīzes vai pirmskara parlaments.
Ar ko “Latvijas attīstībai” piedāvājums šajās vēlēšanās atšķiras no citām partijām?
LA saraksta galvgalī ir ne tikai atpazīstami politiķi, bet politiķi ar reālu darba pieredzi. Mēs esam orientēti uz rezultātu sasniegšanu nevis bezmērķīgu birokratisko procedūru veidošanu. Mēs gribam Eiropu un Latviju padarīt par drošāku, pārtikušāku un labāku vietu uz zemes.
