Lai informētu Saeimas deputātus par objektīvu Mārupes iedzīvotāju vairākuma viedokli jautājumā par iespējamu novada sadalīšanu, Mārupes novada domes deputāts Aivars Osītis (“Latvijas attīstībai”) šonedēļ piedalīsies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kur pirms otrā lasījuma izskatīs likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.
Mārupes novada deputāti A. Osītis, Ilze Bērziņa, Jānis Kazaks un Guntis Ruskis jau šā gada 24. aprīlī nosūtīja vēstuli Saeimas atbaidīgās komisijas priekšsēdētājam Oļegam Burovam ar aicinājumu kritiski vērtēt un noraidīt frakcijas “Apvienotais sarakts/ Latvijas Zaļā partija, Latvijas reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšlikumu, kā arī citas iniciatīvas par Mārupes novada sadalīšanu.
2024. gada 28. februāra Mārupes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums par Mārupes novada administratīvās teritorijas sadalīšanu neatbilst iedzīvotāju vairākuma viedoklim, tas ir balstīts emocijās un veco novadu domju 2019. gada lēmumos un nostājās. Apvienotā Mārupes novada dome ne tikai nav veikusi objektīvu reformas ieviešanas izvērtējumu, kā tas būtu bijis nepieciešams, bet noklusē arī acīmredzamus ieguvumus un pat iedzīvotāju konsultatīvo padomju pozīciju, kas ir absolūti nepieņemami. Turklāt iedzīvotāju aptaujas rezultāti ir ignorēti arī informējot Saeimu, valdību un par reformu atbildīgo ministriju.
Visās piecās novada iedzīvotāju konsultatīvajās padomēs, kas līdz šā gada 27. februārim bija notikušas, dalībniekiem tika uzdots jautājums: “Vai esat apmierināti ar līdz šim ieviestās Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu?”. Kopā aptaujā piedalījās 43 iedzīvotāju pārstāvji, no kuriem 26 atbildēja apstiprinoši, 16 noraidoši, savukārt viena dalībnieka viedoklis bija neitrāls. Tādējādi iedzīvotāju konsultatīvo padomju viedoklis ir reformai pozitīvs.
Tā vietā, lai uzklausītu un ņemtu vērā iedzīvotāju kopienu un konsultatīvo padomju viedokli, domes vadība atsaucas uz platformā “manabalss.lv” publicētu iniciatīvu atdalīt Babītes novadu no Mārupes novada, ko parakstījušas vien 3148 personas. Ierosinājuma autore pavadrakstā sniegusi klaji nepatiesu informāciju, sagrozot faktus un savdabīgi interpretējot Mārupes novada domes pieņemtos lēmumus, apstiprinātos plānošanas dokumentus, attīstības un investīciju plānus. Tāpat iniciatīvu atbalstītāji ir salīdzinoši neliela daļa no aptuveni 40 000 Mārupes novada iedzīvotāju vai balsstiesīgo skaita (22 529). Turklāt portāla funkcionalitāte neparedz identificēt personas deklarēto dzīvesvietu, tādējādi var secināt, ka Mārupes novadā deklarēto iniciatīvas atbalstītāju skaits ir vēl mazāks.
Vēstulē Saeimai deputāti arī uzsver, ka kopš Mārupes un Babītes novadu apvienošanas, katru gadu ir pieaudzis pašvaldības budžets, kas ļauj Mārupes novadam pilnā mērā realizēt pašvaldības autonomās funkcijas un brīvprātīgās iniciatīvas, kā arī atvēlēt būtiskus finanšu līdzekļus vienmērīgai, sabalansētai novada attīstībai. Pēc administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas 2021. gadā augstākais iekšzemes kopprodukta rādītājs Latvijā bija tieši Mārupes novadā, sasniedzot 30,2 tūkstošus eiro uz vienu iedzīvotāju. Mārupes novada IKP bija līdzvērtīgs Eiropas Savienības vidējam rādītājam. Tas apstiprina pašvaldību reformas rezultātā apvienoto Babītes un Mārupes novadu ekonomiskās izaugsmes pozitīvo tendenci un potenciālu, kas dod iespējas piesaistīt papildu investīcijas privātajā sektorā, kā arī ļauj pašvaldībai nodrošināt vēl vairāk pieejamus un augstas kvalitātes pakalpojumus iedzīvotājiem, kā arī investēt novada infrastruktūrā.
