Šodien, 30. oktobrī, Saeima pirmajā lasījumā skata nākamā gada budžetu. Budžeta pieņemšanu 14. Saeimas deputāti vienmēr saukuši par savu lielāko darbu, iespējams tāpēc, ka citas paveiktas lietas pēdējos gados nosaukt ir grūti. Kāds tad ir 2025. gada budžets?
Acīmredzot, valstī viss ir kārtībā, ja reiz, pieņemot budžetu, nav pat mēģināts veikt kādas izmaiņas no līdzšinējā kursa vai noteikt prioritātes. Ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis atzīst, ka budžeta projekts uzraksīts šķietami droši, bet nerēķinoties ar šī brīža apstākļiem un prasībām.
Kas īsti mainīsies? Skatoties procentuāli pret IKP, īpaši nekas. Izglītībai mazāk (6,0% nākamgad pret 6,1% šogad). Veselības aprūpei mazāk (4,8% pret 5,0%). Nedaudz vairāk aizsardzībai (3,1% pret 2,9%).
“Lasot budžeta projektu, kļūst skaidrs, ka valdības pompozs “ekonomikas dubultošanas plāns desmit gados” ir tukša runāšana. Lai šī dubultošana notiktu, tīri matemātiski reālas IKP izaugsmes un inflācijas kopsummai jābūt drusku virs 7% gadā. Ik gadu desmit gadu laikā. Bet pašas valdības makroekonomiskās prognozes, uz kurām balstās budžeta projekts, liecina, ka nekas tāds pat tuvu nenotiks vismaz nākamo četru gadu laikā,” secina Dombrovskis.
Lai gan budžeta projekts formāli atbilst ES fiskālas disciplīnas prasībām, tas tiek būvēts uz maksimāli iespējamā deficīta rēķina. Vispārējās valdības budžeta deficīts ir 2,9% no IKP. Lai būtu iespējams tērēt vēl vairāk, bet izvairīties no EK sankcijām, valdība pat nolēma pārcelt 1% sociālā nodokļa iemaksu no pensiju 2. uz 1. līmeni. Šādi centrālās valdības budžeta deficīts sasniedzis veselus -3,9% no IKP! Skaitļos: centrālās valdības tēriņi nākamgad pārsniegs tās ieņēmumus par 1,7 miljardiem eiro. Citiem vārdiem – visa iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšana notikusi uz parāda pieauguma rēķina. Un šīs parāds turpinās pieaugt ik gadu!
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 2026. gadā valsts parāds varētu sasniegt atzīmi 49% no IKP.
Parāda apkalpošanas izmaksas, kas tikai nākamgad būs vairāk nekā pusmiljards eiro, arī turpinās strauji augt, un 2028. gadā veidos jau 1.5% no IKP (1.1% šogad).
Dažreiz, problēmas nerisinot, tās atrisinās pašas no sevis – šādu stratēģiju plānots izmantot arī saistībā ar Rail Baltica. Projekta īstenošanai pat saīsinātajā versijā līdz 2030. gadam trūkst četru miljardu eiro. Budžeta projektā nākamajiem četriem gadiem nav atbilžu, kur šī summa tiks atrasta.
Vēl kāda problēma, kuru izliekamies neredzam, ir jautājums par klimatneitralitātes saistībām, ko uzņēmusies Latvijas valsts. Līdz 2030. gadam trūkst 9,3 miljardu eiro šo mērķu sasniegšanai un vidējā termiņā budžetā nav nekādu atbilžu, kur šī nauda tiks atrasta.
