Valsts budžeta projekts paredz rekordlielu budžeta deficītu – 2 miljardus eiro. Valdība izliekas, ka tas nepārsniedz Eiropas normas par maksimālo pieļaujamo deficīta līmeni. Bet milzīgais budžeta deficīts rada milzīgus riskus gan valsts finansēm, gan Latvijas ekonomikai. Ir jābeidz aizņemties no mūsu bērniem.
Jebkuram atbildīgam politiķim, vērtējot to, kas pēdējos trīs gados ir noticis Latvijas ekonomikā un it īpaši tuvāko gadu riskus, būtu bijis jāuzstāj, ka valsts budžeta deficīts ir jāmazina, turklāt strauji. Deficīta mazināšana bija jāsāk jau 2024. gada budžetu apstiprinot. Evikas Siliņas (Jaunā Vienotība) valdības pirmais budžets deficītu turpināja palielināt. Tagad Saeimā izskatīšanā ir otrais Siliņas valdības sastādîtais budžets un deficītu atkal paredzēts palielināt. Šāda pieeja rāda bezatbildību.
Kāpēc deficīts jāmazina?
Latvijas ekonomika dzīvo un tuvākos gadus turpinās dzīvot ārkārtējas nenoteiktības apstākļos. Uzņēmēju vēlmi investēt Latvijas ekonomikā bremzē un bremzēs ģeopolitiski apstākļi. Pēdējie trīs gadi parāda – ekonomikas izaugsmes faktiski nav, uzņēmēji un iedzīvotāji ir ļoti piesardzīgi. Jebkuras grūtības eksporta tirgos uzreiz rada lielākas problēmas, bet valdība nu jau vairs pat necenšas eksportētājiem kaut kā nopietnā apmērā palīdzēt. Tātad varam droši prognozēt, ka šādas tendences būs arī tuvākos gados. 2025.gada valsts budžets ir sastādîts, balstoties pārmērīgi optimistiskās ekonomikas izaugsmes prognozēs. Bet pat tad – budžeta deficīts faktiski pārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta. Bet ko valdība darīs, ja ekonomika neaugs? Varbūtība, ka recesija ieilgst ir ļoti liela. Tad sanāks, ka jāaizņemas ne vairs 2 miljardus, bet daudz lielāka summa. Turklāt aizņemšanās nav par velti – valsts aizņēmumu procentu likmes ir krietni pieaugušas. Šodienas vajadzībām aizņemti divi miljardi eiro nozīmē simtiem miljonu eiro procentu maksājumos desmitgades uz priekšu. Sanāk, ka aizņemamies no saviem bērniem.
Turklāt nesakārtotas valsts finanses nozīmē dārgākas aizņemtās naudas izmaksas ne tikai pašai valstij – dārgāk sanāk aizņemties arī uzņēmējiem un ģimenēm. Valdības bezatbildība sitīs pa visu Latvijas iedzīvotāju kabatām.
Kas valdībai būtu bijis jādara?
Siliņas valdībai jau otrs budžets ir konceptuāli totāli garām. Jau otro gadu budžeta veidošana iesākas ar runām, ka deficīts jāmazina, bet tā vietā valdība izvēlas veikt nelielas, kosmētiskas izmaiņas. Ieguvumi ekonomikai no vienas vai otras nodokļu izmaiņas vai viena vai otra 2,6% apmēra izdevuma pieauguma būs iluzori, gandrīz nemanāmi, bet 2 miljardu deficīts šajos apstākļos jau ir milzīgs risks.
Budžeta deficīts būtu strauji jāmazina. Turklāt nodokļus celt nebūtu gudri, ekonomikas attīstība ir pārāk vāja, ar nodokļu pacelšanu to var tikai nokaut. Tātad jāmazina izdevumi vai vismaz nedrīkst atļaut tos palielināt. Izņēmums, protams, ir valsts aizsardzība, kur izdevumi ir jāceļ, turklāt jāceļ daudz straujāk nekā plānots valsts budžetā. Turklāt ar visu šo nenormālo deficītu, ar nākotnes pensionāru apzagšanu un akcīzes degvielai pacelšanu, LV budžets valsts aizsardzībai mazākais Baltijas valstu starpā, bet kas pats svarīgākais – totāli neatbilstošs stratēģiskiem izaicinājumiem, kādos Latvija ir.
Tikai izdevumu nepalielināšana vien un stingra kontrole pār izdevumiem budžeta gada laikā, nepieļaujot Latvijas nepārtraukto nelaimi – visu iespējamo projektu sadārdzināšanos, dotu pietiekamu efektu, ka pāris gadu laikā budžeta deficīts tuvinātos nullei.
Bet Siliņas valdība neko tādu nedara. Tā vietā valdība stūrē valsts finanses uz klintīm. Turklāt nevis kaut kādām apslēptām klintīm, bet skaidri visiem redzamām. Visi ekonomikas eksperti saka – laiks budžeta deficītu mazināt. Valdība viņus nedzird.
