Par to, kā dzīvot zaļāk jeb videi draudzīgāk, Praktiskajā Latvietī ne reizi vien rakstīts jau iepriekš. Šoreiz skaidrojam, kas ir Eiropas zaļais kurss. Kāpēc tā īstenošana nepieciešama videi un klimatam, arī mums, sabiedrībai – vaicājām Ivaram Ijabam.
Zaļais kurss ir 2019. gadā aizsākta vērienīga Eiropas Savienības apņemšanās līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju nulles līmeni, tā padarot Eiropu par pirmo klimatneitrālo teritoriju pasaulē.
Klimatneitrāls – ko tas nozīmē
Klimatneitralitāte ir termins, ko pēdējos gados esam dzirdējuši ļoti bieži. Tā nozīmē, ka mūsu visu saimnieciskā darbība, piemēram, ražošana, apkure mājsaimniecībās, tehnoloģijas, kas tiek izmantotas būvniecībā, un arī ekonomika neizraisa nekādas pārmaiņas dabā. Proti, atmosfērā vairs nenonāk piesārņojošas gāzes vai arī, ja nonāk, tad tikai tā CO2, ko izelpojam un ko daba pēc tam saņem atpakaļ.
! Siltumnīcefekta gāzu piesārņojums atmosfērā izraisa neatgriezeniskas klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, piemēram, postošus plūdus, ugunsgrēkus, sausuma periodus, līdz ar to arī dzīvības apdraudējumu. Zaļā kursa mērķis ir turpmāk nepasliktināt klimatu un neveicināt tā izmaiņas.
“Iemesls šādam mērķim ir klimata pārmaiņas un mūsu apkārtējās vides degradācija, ko Eiropas Parlaments atzinis kā eksistenciālu draudu mūsu reģionam un visai pasaulei,” stāsta Ivars Ijabs un paskaidro, ka zaļais kurss skars visas nozares, jo šī stratēģija paredz arī atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas. “Tas nozīmē pāreju uz maksimālu atjaunojamo energoresursu patērēšanu, energoefektivitātes paaugstināšanu, ilgtspējīgu materiālu un resursu lietošanu, aprites ekonomiku. Šim mērķim ieplānots milzīgs finansējums, ieguldījumi tehnoloģijās un infrastruktūrā, jau tagad tiek pārskatīti visi Eiropas Savienības likumi un regulas, lai tie būtu saskaņoti ar jaunajiem klimata mērķiem.”
ZINI!
Kas ir aprites ekonomika
Aprites ekonomikas pamatā ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz jebkuru materiālu un produktu (ņemtu no dabas vai saražotu) izmantot pēc iespējas ilgāk, nevis īslaicīgi lieto un nepārstrādātu izmet. Šis modelis paredz materiālu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā, tā pagarinot produktu aprites ciklu.
Pārmaiņas sadzīvē jau manāmas
“Šīs pārmaiņas agri vai vēlu ietekmēs ikviena Eiropas iedzīvotāja ikdienu un spiedīs mūs koriģēt dažādus paradumus,” teic Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un vērš uzmanību uz to, ka pirmos zaļā kursa lēmumus var pamanīt jau ikdienā: veikalos un brīvdabas kafejnīcās vairs neredzam vienreizlietojamos plastmasas traukus un salmiņus, arī balonu kātiņus. Ielās arvien vairāk parādās elektroautomobiļi, kuru iegādei iedzīvotājiem pat pieejams finansiāls atbalsts, bet daudzviet uz māju jumtiem izvietoti saules paneļi. “Mēs esam sākuši daudz atbildīgāk šķirot atkritumus, turklāt līdz desmitgades beigām plānojam par pieciem procentiem samazināt kopējā iepakojuma apjomu. Līdzīgu piemēru ir daudz,” viņš piebilst.
Iespēja veicināt labklājību
“Zaļais kurss ir kā dzinējspēks, lai mēs patiešām mainītos, pēc iespējas ātrāk sāktu ieguldīt atjaunojamos energoresursos un dažādās inovācijās,” pauž politiķis. Turklāt to dara arī pārējā pasaule, transformējot savu ekonomiku un inovatīvi attīstoties. “Jau šobrīd ASV un Ķīna ir priekšā Eiropai gan ekonomiski, gan tehnoloģiski. Arī mēs Latvijā nevarēsim no šā visa distancēties. Tādā ziņā zaļais kurss ir ne tikai vides un klimata jautājums, bet arī iespēja ekonomikas modernizācijai, inovācijām un kopējās sabiedrības labklājības veicināšanai. Turklāt kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā mūsu prioritāte ir drošība, un zaļo kursu nevar skatīt atrauti no pašreizējās ģeopolitiskās situācijas. Eiropas Savienībai ir jāpielāgojas realitātei, kurā jāmācās dzīvot bez Krievijas resursiem un ietekmes. Arī tas veicina straujāku virzīšanos prom no naftas un gāzes.”
Daudziem ir bažas, ka pāreja uz zaļo ekonomiku varētu novest pie darba vietu zaudēšanas tradicionālajās nozarēs, kaut gan ilgtermiņā zaļais kurss paredz jaunu darba vietu radīšanu. “Jāatzīst, ka mūsu reģionā cilvēkiem ir lielāka pretestība šīm pārmaiņām nekā, piemēram, Skandināvijas valstīs. Mūsu jau tā nestabilās ekonomikas dēļ iedzīvotājus uztrauc, ka izmaksas par pāreju uz zaļo ekonomiku būs neaptverami lielas un neizdevīgas. Lai arī sākotnējās investīcijas patiesi ir lielas, ilgtermiņā tās var vest tieši pie izmaksu ietaupījuma enerģijas efektivitātes, veselības aprūpes izmaksu samazināšanas un ekonomikas izaugsmes rezultātā. “Pamatotākas ir bažas, ka jauno pārmaiņu ieviešana var radīt Eiropas Savienības dalībvalstīm nevienlīdzīgu slogu, līdz ar to ekonomiskas grūtības tādām mazām valstīm kā Latvija, kura turklāt ir salīdzinoši zaļa un ar zemu emisijas rādītāju. Tāpēc svarīgi, lai zaļā kursa mērķi tiktu sasniegti ne tikai efektīvi, bet arī taisnīgi,” savu nostāju pauž EP deputāts.
Zaļais kurss – arī mājoklī un dārzā
Lai sasniegtu zaļā kursa mērķus, izmaiņas nepieciešamas ne tikai lielo pārtikas vai citu preču ražotāju, lauksaimnieku, mežizstrādes uzņēmumu un citu nozaru darbībā. Svarīgi, ka vides saglabāšanā savu artavu sniedz arī sabiedrība – ikviens no mums. Ivars Ijabs iesaka vairākus padomus, ko varam darīt savās mājās vai saimniekojot ikdienā, turklāt ne visiem no tiem nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi. Vairāki no tiem īstenojami, mainot paradumus un iemācoties lieki netērēt resursus.
*Mājsaimniecībā pāriet uz LED spuldzēm, kas patērē mazāk elektrības un kalpo ilgāk.
*Ja iespējams, mājsaimniecībā uzstādīt saules paneļus vai izvēlēties zaļās enerģijas tarifus.
*Ieguldīt siltumizolācijā un piedalīties valsts atbalstītajās programmās par ēku renovāciju. Tas var ietvert logu un durvju nomaiņu pret energoefektīvākiem variantiem vai sienu un bēniņu siltināšanu.
*Ja iespējams, iestatīt apkures sistēmu, lai tā darbotos tikai nepieciešamajā laikā, vai izmantot termostatus, kas regulē temperatūru atkarībā no cilvēku klātbūtnes mājoklī.
*Atbildīgi lietot mums pieejamos resursus un šķirot atkritumus, kas tagad iespējams teju katrā mājsaimniecībā.
*Izmantot daudzkārtējos iepakojumus, piemēram, auduma maisiņus iepirkumiem, atkārtoti izmantojamās kafijas krūzes.
*Samazināt ūdens patēriņu, piemēram, var izmantot ūdens taupīšanas dušas galviņas. Svarīgi labot noplūdes, kā arī racionāli laistīt dārzu, piemēram, tam uzkrājot un izmantojot lietusūdeni.
*Iegādāties produktus no vietējiem zemniekiem un ražotājiem, lai samazinātu transporta izmešus un atbalstītu vietējo ekonomiku.
*Ja nav jāmēro lieli attālumi, izvēlēties videi draudzīgāku transportu, tajā skaitā velosipēdu, varbūt pat apsvērt elektromobiļa vai hibrīdauto iegādi, izmantojot atbalsta programmas.
*Iesaistīties sabiedriskajās diskusijās, veicinot zaļās iniciatīvas un pieprasot no politiķiem skaidras un efektīvas politikas. Ja iespējas ļauj, investēt vai atbalstīt uzņēmumus, kas nodarbojas ar atjaunojamo enerģiju, energoefektivitāti vai ilgtspējīgu produktu izstrādi.
