Šodien “Latvijas attīstībai” konventā tikās Latvijā un Eiropā ievēlētie deputāti. Divus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām reģionālo nodaļu vadītāji un līderi dalījās pieredzē un pārliecinoši iezīmēja savus izraudzītos programmu virzienus nākamajiem četriem gadiem.
Pašvaldību politika, pašvaldības un iedzīvotāji šķiet vispār nav valdības dienas kārtības jautājums. Valdība ir aizņemta pati ar sevi, risina sev vien zināmus jautājumus un ģenerē nākotnes problēmas, pilnībā aizmirstot par iedzīvotājiem pašvaldībās, mazinot katra iedzīvotāja drošības sajūtu un pārliecību par nākotni.
“Tieši pašvaldību līderi un deputāti ir vistuvāk iedzīvotājiem, saprot iedzīvotāju vajadzības un zina, kā tās risināt. “Latvijas attīstībai” ir apstiprinājusi programmas un deputātu kandidātu sarakstus 22 pašvaldībās, kas ir vairāk nekā dažai labai valdību veidojošai partijai. Programmas ir ambiciozas, spēcīgi līderi un vairāk nekā 500 gan jauni, gan pieredzējuši kandidāti ir gatavi iesaistīties pašvaldību politikā, veidojot konkurētspējīgāku nākotni,” konventu atklāja tā vadītājs un “Latvijas attīstībai” Rīgas domes frakcijas vadītājs Viesturs Zeps.
“Latvijas attīstībai” pašvaldību vēlēšanu sarakstu līderi diskutēja par četriem lielajiem tematiem – drošību, uzņēmējdarbību, transportu un pašvaldības pakalpojumiem.
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs, iezīmēja gan darāmos darbus drošības sfērā, gan iespējas, ko nozares attīstība sniedz pašvaldībām: “Iedzīvotāju drošības sajūta ir atkarīga no viņu informētības pakāpes. Joprojām šajā jomā ir daudz neskaidrību un nav vienotas pieejas. Lai arī Latvijā ir apzinātas esošās patvertnes un patvērumam drošas vietas, ir jāiegulda lieli resursi to pielāgošanai. Gatavība krīzēm papīra formātā ir uzlabojusies, taču praktiskajā gatavībā joprojām jāturpina kopīgs darbs. Krīzes situācijās ir būtiski plānot sadarbību ar vietējiem uzņēmumiem, kuri spēj ātri reaģēt un pielāgot savus resursus pašvaldību un valsts vajadzībām. Tādēļ jānodrošina, ka vietējie uzņēmumi tiek iesaistīti drošās piegādes ķēdēs pašvaldībās. Mūsu novadā top Sēlijas poligons. Tas ir uzskatāms piemērs, kā valsts un NATO gatavojas mūs aizsargāt militāri, bet mūsu vietējiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem tā ir iespēja iesaistīties pakalpojumu nodrošināšanā un iekļauties kopējā drošības veicināšanas sistēmā.”
Sadaļā par uzņēmējdarbību Gulbenes novada deputāts un mēra kandidāts vēlēšanās, uzņēmējs Normunds Mazūrs, izcēla investīciju un infrastruktūras nozīmi: “Investīcijas un infrastruktūra – tas ir kā savstarpējs līgums starp pašvaldību un uzņēmēju. Viens nāk ar investīcijām, otrs nāk pretī ar atbalstu infrastruktūrā. Būsim reāli – par uzņēmēju ir jācīnās un jādomā, kā radīt apstākļus, kas ir abpusēji izdevīgi. Tā jau nav tikai Gulbenē – par uzņēmējiem tāpat jācīnās Talsiem, Rīgai, Tallinai, Varšavai vai Frankfurtei. Jautājums – ko kurš var piedāvāt?”
Uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar iedzīvotājiem, jo jebkurā uzņēmumā ir nepieciešams darbaspēks. Šis aspekts tika apskatīts gan uzņēmējdarbības, gan pašvaldības pakalpojumu diskusijās. “Pašvaldībai jābūt lokomotīvei, nevis palīgam,” pārliecināts ir Rēzeknes novada domes deputāts un pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Georgijs Jevsikovs. “Mūsu prioritāte ir cilvēks – mēs tieši caur šo prizmu rakstījām savu programmu. Tur ir pavisam praktiskas lietas – lielāks bērnu piedzimšanas pabalsts, nodrošināt ar datoriem skolēnus, pašvaldības atbalsts, lai vēl skolas laikā nokārtotu vadītāja apliecību. Tās visas ir mazas, bet svarīgas lietas. Tomēr ir viena lielā lieta, bez kuras nekam citam nav jēgas. Tas ir dzīvojamais fonds. Mēs sakām, ka cilvēku skaits novados samazinās, bet tas nemaz nevar palielināties, jo viņiem nav kur dzīvot! Ne pārdošanas, ne īres tirgus praktiski neko nepiedāvā. Uzņēmējam lētāk ir uzcelt māju Pierīgā, un arī pārdot viņš tur to varēs dārgāk nekā Rēzeknē. Pašvaldībām, kas ir tālāk no Rīgas, dzīvojamais fonds ir pats pamats ne tikai attīstībai, bet pat pastāvēšanai kopumā,” pārliecināts ir Jevsikovs.
Runājot par transportu, Jānis Sadovņikovs izcēla Alūksnes novada labos piemērus: “Mums tikai uz vienu klientu apkalpošanas centru pa visu novadu neved asfaltēts ceļš. Pirms 10 gadiem tā nebija, bet arī pateicoties administratīvajai reformai, ceļus, ko solīja salabot, salaboja. Tagad Alūksnes novadā esam pavisam citā situācijā nekā pirms tam. Skolu reforma ir notikusi, mēs esam pieskaņojuši sabiedrisko transportu mācību sākumam, kur tas nav iespējams, vadājam skolēnus ar elektromikroautobusiem. Arī uz Alūksni var atbraukt pa labu ceļu. Vismaz šajā ziņā mums dotie solījumi ir turēti, domāju, ka visi novada iedzīvotāji to augstu vērtē.”
“Latvijas attīstībai” pašvaldību vēlēšanās startēs 22 novados un pilsētās visā Latvijā. Nākamās nedēļas sākumā vēlēšanu komisijās tiks iesniegti vēl atlikušie kandidātu saraksti un priekšvēlēšanu programmas.
Konvents ir neatkarīga partijas institūcija ar galveno mērķi nodrošināt plašu biedru pārstāvniecības iesaisti partijas lēmumu pieņemšanā. Konventu veido partijas Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību deputāti, ministri, kā arī reģionālo nodaļu vadītāji. Tā ietvaros tāpat tiek organizētas diskusijas un pieredzes apmaiņa par nacionāli un reģionāli, kā arī partijas organizācijai aktuāliem jautājumiem.
Ar “Latvijas attīstībai” 2025. gada pašvaldību vēlēšanu manifestu var iepazīties šeit.
