Aizvadītajā nedēļas nogalē “Latvijas attīstībai” (LA) delegāti piedalījās ikgadējā Eiropas Liberāļu apvienības (ALDE) rīkotajā kongresā, kas pēc viena gada pārtraukuma atgriezās elektroniskā formātā, lai lemtu par organizācijas turpmākajiem soļiem un koordinētu kopīgo politikas darba kārtību nākamajiem gadiem. Diemžēl šogad ierasto liberāļu svētku noskaņu gan mainīja nesenais paziņojums par apvienības prezidenta Hansa van Bālena nāvi. Viņa klātneesamība gada svarīgākajā apvienības notikumā bija īpaši jūtama, tomēr varam būt pateicīgi par viņa darbu ne tikai organizācijas vadīšanā, bet arī aizstāvot mūsu kopīgās vērtības.
Pēc piemiņas mirkļa kongress turpinājās ar tradicionālo atskatu uz paveikto. Lai gan pavisam neilgi pēc iepriekšējā kongresā Atēnās pasaule apgriezās kājām gaisā, tieši liberāļi spēja spert izšķirošos soļus, lai koordinētu pandēmijas skarto nozaru turpmāko darbu un sekmētu pēc iespējas drīzāku atbalsta nonākšanu līdz gala saņēmējiem. Neskatoties uz esošajiem panākumiem, apvienības līderi pauda nelokāmu apņēmību nevis atjaunot pasauli, bet padarīt to spēcīgāku un labāku.
Galvenā intriga, ALDE valdes vēlēšanas, šogad gan izpalika, jo uz trīs vakantajām vietām bija pieteikušies vien trīs kandidāti. Tādejādi kandidātu debates kļuva par vairāk prioritāšu definēšanu, lai īsi pēc tām visu kandidātu esošos mandātus pagarinātu vēl uz vienu termiņu. Tātad- business as usual. To gan nevar teikt attiecībā uz jauno apvienības kases turētāju.
Šeit iezīmējās apvienības locekļu reģionālā cīņa. Sāncensībā starp īru un bosniešu kandidātiem, kas jau no sākta gala bija bez šķietama iznākuma favorīta, uzvarēja īrs. LA iestājās par plašāku reģionālo pārstāvniecību apvienības vadībā, bet pietrūka vien dažas balsis, lai Rietumeiropas valstu pārstāvju dominētajā valdē nonāktu arī kāds no “ārpuses”. Iepriecinošs gan ir fakts, ka balsīm no salīdzinoši mazākām pārstāvniecībām svars kļūst arvien lielāks.
Reģionālās atšķirības spilgti atspoguļojās arī rezolūcijās, kuras kopumā pieņēmām vairāk par divdesmit. Īsumā, katram reģionam ir savi izaicinājumi, un tie mēdz būt ļoti specifiski. Lielākoties tomēr rezolūcijas bija vērstas uz Eiropas Savienības darbību, aicinot dalībpartijas rīkoties saskaņā ar tām. Galvenās prioritātes- sabalansēti valstu izdevumi, mērķtiecīga atveseļošanās naudas izlietošana, virzība uz klimatam draudzīgu un inovatīvu ekonomiku, kā arī turpmāka ES dalībvalstu integrēšanās. Tāpat uzsvars tiek likts uz strukturālo reformu īstenošanu, lai nākamajai krīzei mēs būtu ievērojami gatavāki.
Jaunu nozīmi ir ieguvusi sen stagnējošā veselības nozaru ciešāka sadarbība, kas esošās pandēmijas rezultātā ir kļuvusi par karstu diskusiju tematu Briselē. Izskatās, ka veselības nozare būs nākotnē dalīta kompetence starp dalībvalstīm un Komisiju, kas Latvijai un tās novārtā atstātajai veselības nozarei būtu izteikti labas ziņas. Īpašu uzmanību ir jāpievērš arī ALDE biroja rezolūcijai, kas lielākoties sasaucas ar mūsu pārstāvju pamata uzstādījumiem Eiropas Komisijā, Parlamentā un Padomē. ALDE skaidri norāda, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāievēro līgumos atrunātie noteikumi, kas ir īpaši sāpīgs temats tādām valstīm kā Ungārija un Polija, kuras labprāt izmanto iespējas ierobežot tiesiskumu un tiesības uz vārda brīvību.
Tāpat par salīdzinoši jaunu aktualitāti ir kļuvis mākslīgais intelekts un tā regulēšana. Ja vēl pirms dažiem gadiem mēs lūkojāmies uz mākslīgo intelektu un tā sasniegumiem kā ilgi neaizsniedzamu vienumu, tad tagad tas mums ir visapkārt. Liberāļu pieeja šajā gadījumā ir sarežģīta, jo no vienas puses mēs vēlamies brīvu tehnoloģiju attīstību, bet no otras pasargāt cilvēku un tā pamata tiesības. Atbilde laikam ir pa vidu abiem. Margarete Vestāgere, Eiropas Komisijas viceprezidente, ir jau pieteikusi ambiciozu plānu visaptverošam regulējumam, bet arī pašām dalībvalstīm ir jārūpējas, lai pasargātu iedzīvotājus no ļaunprātīgas viņu datu izmantošanas.
“Latvijas attīstībai” atbalstīja lielāko daļu rezolūciju, kas faktiski nozīmē mūsu apņēmību rīkoties saskaņā ar kopējiem uzstādījumiem. Lai gan virkni uzstādījumu mēs jau pildām šobrīd, mūsu atbildība ir turpināt rūpēties par to, lai pēc šīs krīzes Latvija spētu iznākt spēcīgāka un noturīgāka, kā arī katra Latvijas iedzīvotāja tiesības tiktu respektētas.
Demokrātiska, pārtikusi un iecietīga Eiropa. Tāds ir mūsu uzstādījums nākotnei.
