Ņemot vērā ekstremāli augsto temperatūru, kas Latvijas teritorijā valda pēdējo nedēļu laikā, un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludinātos brīdinājumus par laikapstākļu bīstamību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, īpaši uzturoties ārpus telpām. Tāpat ministrija aicina pašvaldības laikus plānot infrastruktūras pielāgošanas pasākumus, lai mazinātu potenciālos klimata pārmaiņu radītos riskus iedzīvotājiem un infrastruktūrai nākotnē.
Pamatojoties uz novērojumu datiem, ministrija akcentē, ka temperatūra pēdējo gadu laikā ir ievērojami cēlusies un klimata pārmaiņu ietekmē karstuma viļņi un ekstremāli laikapstākļi Latvijā kļūst par arvien biežāk izplatītu parādību. Laikapstākļi, kas kādreiz skaitījās neraksturīgi Latvijas teritorijai, pakāpeniski var kļūt par normu. Tā, piemēram, tāpat kā Eiropā, arī Latvijā 2021. gada vasara bija siltākā novērojumu vēsturē, turklāt tas bija devītais gads pēc kārtas, kas siltāks par normu.
Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Pētījumi liecina, ka 2100. gadā vidējā temperatūra Latvijā paaugstināsies par +5 grādiem, kas novedīs pie arvien siltākām ziemām un dramatiski karstām vasarām. Klimata pārmaiņas ietekmēs un jau ietekmē teju visus tautsaimniecības sektorus un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tādēļ VARAM strādā pie ilgtspējīgu risinājumu izstrādes, kas ļaus ne vien ierobežot, bet arī pielāgoties gaidāmajām temperatūras svārstībām un ekstremāliem laikapstākļiem nākotnē. Noteikto mērķu sasniegšanai esmu aicinājis sasaukt starpinstitūciju darba grupas un ekspertu sanāksmi, lai izvērtētu pašreizējo progresu un lemtu, vai Latvijas plānā, kas paredz pielāgošanos klimata pārmaiņām, nepieciešami papildinājumi, grozījumi vai uzlabojumi.”
Lai uzlabotu spējas pielāgoties un sekmētu noturīgumu pret klimata pārmaiņām un novērstu potenciālo apdraudējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī infrastruktūrai, kā valstij, tā pašvaldībām jāīsteno atbilstoši pielāgošanās pasākumi. VARAM vadībā apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam, un tajā noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem. Plānā ir noteikta virkne īstenojamu aktivitāšu, tostarp bezmaksas brīvpiekļuves krānu nodrošināšana publiskās vietās, krastu stiprināšanas darbi piekrastēs un apstādījumu, kas rada noēnojumu, veidošana pilsētvidē.
Šo un citu mērķu sasniegšanai arī turpmāk būs nepieciešami valsts atbalsta instrumenti. VARAM strādā pie mehānismu izstrādes, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu pielāgošanās pasākumu ieviešanai visā Latvijas teritorijā, un pašvaldībām jau ir pieejama aizdevumu programma, kuras ietvaros iespējams saņemt atbalstu infrastruktūras projektu realizēšanai, piemēram, pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai.
Tāpat ievērojams finansējums būs pieejams no Atveseļošanās fonda un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) līdzekļiem. Savukārt VARAM izstrādātā atbalsta programma iedzīvotājiem atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās jau paredz siltumsūkņa uzstādīšanu, kas vasarā ļauj pūst aukstu gaisu, bet ziemā – siltu. Arī valsts budžetā nākamajam gadam VARAM rosinās iekļaut virkni pasākumu, kas mērķēti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, noturības veicināšanu un atbalsta sniegšanu pašvaldībām un iedzīvotājiem.
