Konferencē, kur “Attīstībai/Par!” iepazīstināja ar vēlēšanu sarakstiem un to līderiem, notika diskusija, kur dažādu jomu pārstāvji un 14. Saeimas vēlēšanu kandidāti diskutēja par dažādiem priekšvēlēšanu programmas aspektiem. Kā Latvijai kļūt par Baltijas ekonomikas līderi? Kā saglabāt līdzsvaru starp drošību un brīvību? Kā panākt, lai digitālās tehnoloģijas atvieglo ikdienas dzīvi? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas diskusijā tika aktualizēti.
Apvienības “Attīstībai/Par!” programmu vēlēšanām sauc “Droši kopā!”, tā tapusi, visu apvienību veidojošo partiju biedriem strādājot darba grupās par dažādām tēmām un noslēgumā šīs idejas apkopojot vienā dokumentā. Par nākamo četru gadu galveno prioritāti izvirzīta drošība, iedalot to nacionālajā, ekonomiskajā, sociālajā un enerģētiskajā drošībā, vienlaikus apzinoties, ka tās visas ir savstarpēji saistītas un panākamas tikai kopā.
““Droši kopā!” nozīmē to, ka mums ir jāsadodas rokās un jāatrod sevī spēks un mācēšana mūsu sabiedrību saliedēt, pārvarēt mūsu pretrunas un izdarīt tās lietas, kas padara mūsu sabiedrību drošāku. Tās ir trīs jomas — nacionālā drošība, cilvēku drošība, kas ietver veselību un sociālo drošību un, protams, arī ekonomiskā un enerģētiskā. Šis laiks prasa saliedēti un kopīgiem spēkiem izdarīt tos darbus, kuriem nav pieticis laika un drosmes iepriekš. “Droši kopā!” nozīmē paveikt reformas un padarīt mūsu valsti stiprāku,” programmas virzienu detalizētāk ieskicē veselības ministrs un Rīgas saraksta kandidāts Daniels Pavļuts.
Digitalizācijas un kiberdrošības eksperte Ieva Ilvesa uzsvēra tehnoloģiju praktisko pielietojumu — tām jākalpo cilvēkam, nevis otrādi: “Valsts pienākums ir parūpēties, ka iedzīvotājs saņem visu to, kas viņam pienākas. Lai arī praktiski visu var pieprasīt elektroniski, tas nav iedzīvotāja pienākums saprast, kurā iestādē kāds iesniegums kurā brīdī ir jāiesniedz. Šī problēma aktualizējas mērķēto pabalstu diskusijas kontekstā, bet ir arī vienkāršākas situācijas, kur redzam, ka valsts nenodrošina, ka iedzīvotājs saņem visu, kas viņam pienākas. Piedzimstot bērnam, vecāks var pieprasīt pat 7 dažādus pabalstus. Ir dažādi citi atbalsta pasākumi, reģistrācijas bērnudārzā, skolā, medicīnas iestādēs. Pienākas arī nodokļu atvieglojums ne tikai par bērnu, bet arī par vecāku, kurš dodas bērna kopšanas atvaļinājumā.”
Domāt tālredzīgi aicināja Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda: “Nedrošā laikā parādās vilinājumi, kas sola ātrus un acumirklīgus ieguvumus, ja vien mazliet “ierāmēsim” savas brīvības, mazliet pieklusināsim citādi domājošos. Valsts, kurā izzūd tiesiskums, nebūs indivīdam droša. Mēs vienmēr iestāsimies par tiesu varas neatkarību, par Satversmes tiesas lēmumu izpildi.”
Ārsts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride iestājās par ātrāku pensiju indeksēšanu, norādot, ka ir ļoti svarīgi to izdarīt jau augustā: “Vidējais pensijas apmērs Latvijā ir 400 eiro, tomēr vidējais rādītājs veidojas gan no visaugstākajām, gan viszemākajām pensijām, kuru ir daudz. Saskaņā ar 2021. gada decembra datiem līdz 200 eiro šobrīd saņem 9,5% no visiem pensionāriem, 12,9% pensijas apjoms ir no 200 eiro līdz 300 eiro. Ņemot vērā straujo cenu kāpumu produktiem, pakalpojumiem un energoresursiem, šī pensionāru grupa ir apdraudēta. Tas nekavējoties jārisina, nosakot minimālo pensijas apmēru, ņemot vērā ārējos apstākļus, piemēram, bērnu skaitu ģimenē.”
Veselības ministrs Daniels Pavļuts iepazīstināja ar savas ministrijas iniciatīvu: “Primārās aprūpes sistēmā strādā daudz entuziastu – uzņēmīgi, proaktīvi, mūsdienīgi, digitāli ģimenes ārsti, kuri nemitīgi mācās un tiecas uzlabot savu pacientu aprūpi. Paldies viņiem par darbu! Viņu pacientiem ir paveicies! Tomēr vārds “paveicās” 21. gadsimta veselības aprūpes sistēmā nav iederīgs. Tāpēc kopā ar ģimenes ārstu asociācijām esam sākuši veidot obligāto pakalpojumu klāstu un kvalitātes standartu, kas jānodrošina ikvienai praksei.”
Savukārt ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis vērsa uzmanību uz enerģētisko drošību, uzsverot, ka valstij pareizi un efektīvi strādājot, Latvijas ekonomika nākamajos 10 gados var kļūt par Baltijas līderi.
“Turpināt iepirkt salīdzinoši lētu enerģiju no Krievijas vairs nav iespējams ne tikai morālu, bet arī pragmatisku iemeslu dēļ. Pirmajā kārtā tas nozīmē pielikt punktu cauruļvada gāzes laikmetam. Iestājas LNG jeb sašķidrinātas gāzes laikmets. Vēl 2014. gadā tam ielikti labi pamati, veidojot starpsavienojumu infrastruktūru. Pēdējais darbs — LNG terminālis. Uzskatu, ka jābūvē savs terminālis Skultē. Šīs lēmums bija jāpieņem vēl martā. Lai panāktu enerģētisko drošību nākamo 2-3 gadu laikā maksimāli jāinvestē atjaunojamos energoresursos — vējš, saule, koksne un ilgtermiņā arī mazā kodolenerģija,” tuvākās nākotnes enerģētikas jomas perspektīvas izceļ Vjačeslavs Dombrovskis.
Skaties visu diskusiju šeit: