Vēja un saules enerģijas ražošana ir kļuvusi par vienu no vadošajām tendencēm enerģētikā Eiropā. Krievijas agresija Ukrainā ir “atvērusi acis” teju visām valstīm, kuras no Kremļa režīma pērk gāzi, un nu tā steidz pārskatīt savu enerģijas ražošanas bilanci, veikt ieguldījumus jaunu jaudu tapšanā un mazākā enerģijas patēriņā. Šī tendence spilgti izpaužas arī Latvijā – privātpersonas piesakās saules paneļu uzstādīšanas atbalsta programmās (spēkā ir divas programmas), bet vairāki industriālie enerģijas ražotāji plāno attīstīt apjomīgus vēja parkus. Pēdējie varētu kļūt par jūtamu Krievijas energoresursu aizstājēju un samazināt enerģijas cenu, ja vien to ceļā nestātos pasaulē labi pazīstama parādība, ko apzīmē ar akronīmu NIMBY (not in my backyard). Tas nozīmē, ka vārdos vēja enerģiju atbalstām kā vērtīgu guvumu Latvijai, taču nekādā gadījumā nevēlamies to redzēt sava mājokļa tuvumā.
Latvijā šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstīs, – kopējā uzstādītā jauda pie mums pat nesasniedz 100 MW, savukārt Lietuvā tā ir piecas reizes lielāka, Igaunijā – aptuveni trīs reizes lielāka. Turklāt abās kaimiņvalstīs turpinās jaunu vēja parku attīstība. Latvijā kopš 2018. gada no jauna uzstādīto vēja enerģijas jaudu praktiski nav bijis un no iekšējā tirgus vajadzībām nosedzam vien kādus 3%. Ja nebūtu “nobremzēti” savulaik iecerētie vēja parki Tukumā un Dobelē, tie kopumā varētu nodrošināt līdz pat 10% no elektroenerģijas patēriņa Latvijā[1]. Tas nozīmētu gan lētāku, gan arī drošāku un “zaļāku” enerģiju, salīdzinot ar to, ko aizvien esam spiesti ražot, izmantojot Krievijā pirktu gāzi.
Ir saprotama atsevišķu pašvaldību rīcība, kur vēja parku būve tiek ilgstoši apspriesta, un galu galā iecere tomēr tiek noraidīta aktīva vietējās sabiedrības protesta dēļ. Vietvaru deputāti saskata apdraudējumu savam “krēslam”, kas bieži pārmāc argumentus par Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību vai investīciju piesaisti. Cik zināms, Tukumā vēja parks taps tikai pēc pašvaldības lieguma apstrīdēšanas tiesā un uzvaras divās tiesu instancēs, par plānoto Dobeles parku skaidrības pagaidām vēl nav.
Apzinoties, ka lielie vēja parki var kļūt par nozīmīgu daļu Latvijas enerģijas ražošanas bilancē, esam izstrādājuši likumprojektu, kas atvieglo kārtību lielo vēja elektrostaciju būvniecībai. Likums ir guvis atbalstu valdībā, rudenī tas tiks skatīts Saeimā. Iecere attiecas uz vēja elektrostacijām, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati. Paredzēts, ka šādām stacijām varētu piešķirt Nacionālo interešu objekta statusu, kas mazinātu administratīvos šķēršļus un ļautu daudz dinamiskāk realizēt iecerētos vēja parku projektus, lai kopumā Latvijā sasniegtu vismaz 1000 megavatu lielu ražošanas jaudu. Protams, saņemot nepieciešamās atļaujas un izpildot nosacījumus (sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, nosacījumi būvniecībai), kā arī ievērojot dažādus ierobežojumus, kas skar, piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, liegumus u.c.
Ja kādai no Latvijas enerģētikai nozīmīgajām vēja stacijām, izpildot virkni prasību un nosacījumu (par tiem vēl tiks lemts atsevišķi), tiktu piešķirts Nacionālo interešu objekta statuss, būvniecību varētu īstenot neatkarīgi no pašvaldību izstrādātajiem teritorijas plānojumiem un to apbūves noteikumos ietvertajiem ierobežojumiem. Tomēr uzņēmējiem, kuri attīstīs vēja parkus, īpašais statuss uzliks arī zināmas saistības – atkarībā no vēja parka paredzētās kopējās jaudas, tiks noteikts minimālais apjoms, cik kopumā vidēji gada laikā elektroenerģija ir jāsaražo, kā arī kādā termiņā jāuzsāk ražot elektroenerģiju. Jāuzsver, ka pirms Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanas, VARAM pieprasīs atzinumu par paredzētās darbības ierosinātāju Satversmes aizsardzības birojā (atzinums no SAB būs jāsaņem arī vēja elektrostacijas īpašnieka maiņas gadījumā).
Atjaunīgās enerģijas būtisks palielinājums Latvijas enerģijas ražošanas bilancē ir viens no mūsu mērķiem ceļā uz ilgtspējīgu un drošu ekonomiku, kas nav atkarīga no Krievijas energoresursiem. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns paredz līdz 2030. gadam palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 50%. Saules paneļi uz privātmāju jumtiem, liela mēroga vēja parki un citi enerģijas ražošanas risinājumi ir vienīgais veids, lai šo mērķi sasniegtu. Tāpēc Latvijai ir vajadzīgs tiesisks instruments, kas ļautu sabalansēt sabiedrības intereses pēc drošas un “zaļas” enerģijas ar NIMBY principu, kas allaž veidojas ap lielāka mēroga iecerēm. Turklāt, šis ir nozīmīgs faktors arī Latvijas ekonomikas attīstības kontekstā – enerģija ir viens no konkurētspējas pamata faktoriem (īpaši – ražošanā), un jaunu enerģijas jaudu uzstādīšana nozīmētu gan zemāku enerģijas cenu, gan arī būtiski mazāku risku, kas saistīts ar fosilo energoresursu piegādes iespējamiem pārtraukumiem.
