Es ticu, ka mēs esam vienā pusē. Skolotāji un direktori, politiķi un izglītības nozares darbinieki, visi vienā pusē, kuras centrā ir viņš – mazs bērniņš, sabijies pirmklasnieks, spurains pusaudzis vai dažādas motivācijas pakāpes jaunietis ar visām salijušajām gladiolām. Visi teju simts tūkstoši viņu, katrs unikāls un neatkārtojams, pilnīgi noteikti ne tikai cipars ekseļos un vēlamajās proporcijās, kā viņu vieglāk saredzēt. Es ticu, ka mēs esam vienā pusē – 101 skolā, 148 pirmskolās, 10 sporta, 9 mūzikas un mākslas un 8 interešu izglītības iestādēs. Jo tieši mēs esam tie, kas rada priekšstatu par to, kas tad ir izglītība.
Es ticu, ka mēs sameklēsim līdzsvaru starp vajadzību, piemēram, taupīt energoresursus un dūšīgi vēdināt telpas, jo bez gaisa nebūs arī labas izglītības šim vienam cilvēkam, kas ir visa centrā.
Es ticu, ka mēs spēsim sameklēt līdzsvaru starp vēlmi tiekties pēc izcilības un skaļiem mērķiem, bet reizē būt atvērtiem. Mēs atvērām Rīgā durvis un, gribētu domāt, arī sirdis un prātus vairāk nekā 1700 ukraiņu bērniem, tai skaitā vairāk nekā 1000 skolās. Un viegli nebūs, jo tik daudziem, arī man, nav īsti pieredzes, kā vienlaikus mācīt latviešu valodu, kas ir svešvaloda, un latviešu valodu, kas ir padziļinātais kurss vienā telpā. Un nepadoties. Un tāpēc vēl jo lielāks paldies visām tām mazākumtautību skolām, kuras bija gatavas licencēt programmu latviešu valodā t.sk.arī tāpēc, lai ukraiņu bērniem nav jāmaina skola un ir iespēja pie lielajām pārmaiņām, kas gaida 2023.gadā, lēnām pierast jau tagad.
Es ticu, ka mēs būsim skaļi un pārliecinoši, lai izglītība būtu ne tikai (vismaz) prioritāte smukajās infografikās, bet arī īstenībā. Jo bez labas, lai arī pārāk dārgas izglītības nekādas nākotnes nebūs. Ne pilsētai, ne pasaulei.
Es ticu, ka mēs spēsim sadarboties, nevis sacensties, dalīties pieredzē, nevis pārpirkt un pārvilināt, pat dalīties skolotājos, ja citādi nekā, viņu zināšanās un gatavajos materiālos, nevis sapīkt par vietiņu reitingā vai kaut kur noklīdušajiem izcilības procentpunktiem.
Es ticu, ka mums izdosies, jo citādi nav vērts turpināt.
