Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs pārmaiņās banku sektorā saskata lielu potenciālu pozitīvām izmaiņām gan iedzīvotāju maciņos, gan tautsaimniecībā kopumā.
Vērtējot Latvijas banku ietekmi uz ekonomiku, Ivars Ijabs kritiski atzīst – lai arī ar inflāciju patlaban aktīvi cīnās ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā, tomēr mūsu starta pozīcijas jau sākotnēji bijušas mazāk izdevīgas. “Latvijā jau pirms visām krīzēm procentu likmes gan biznesa, gan hipotekārajiem, gan patēriņa kredītiem bija krietni augstākas nekā daudzās citās Eiropas valstīs, tajā skaitā arī abās Baltijas valstīs. Rodas jautājums – kāpēc tas tā ir? Dārgi kredīti padara dzīvi krietni dārgāku, līdz ar to cilvēki ar saviem ienākumiem vienkārši nevar atļauties šeit dzīvot.”
Lielāka banku konkurence – zemākas procentu likmes
Deputāts uzskata, ka šo situāciju iespējams risināt, palielinot konkurenci banku sektorā. “Ja mēs raugāmies uz kredītiestādēm, mēs redzam, ka piedāvājums ir, maigi izsakoties, ierobežots. Eiropas vienotais tirgus ir risinājums šai situācijai. Es šogad biju Eiropas Parlamenta banku savienības ziņojuma ziņotājs, un tur bija skaidri redzams, ka bankām būtu vēlēšanās izvērst savu darbību citās Eiropas Savienības valstīs un vairot konkurenci.”
Ijabs atzīst, ka šajā virzienā vēl daudz darāmā gan Briselē, gan Frankfurtē, kur atrodas Eiropas Centrālā banka. “Viena no lietām, kas jāmaina, ir kopējā nacionālā depozīta apdrošināšana, kas šobrīd ierobežo jaunu banku ienākšanu Latvijas tirgū. Ja mums izdotos šo šķērsli novērst, varētu panākt daudz lielāku banku dinamismu, augstāku konkurenci, un 2–3 kredītu piedāvājumu vietā mēs saņemtu 10–20, kas noteikti samazinātu procentu likmes ne tikai patēriņa un hipotekārajiem, bet arī biznesa kredītiem, tātad palielinātos naudas apgrozījums tautsaimniecībā, cilvēki varētu vairāk atļauties un celtos dzīves līmenis.”
Jāmaina ieprogrammētā atpalicība
Runājot par ekonomisko attīstību Latvijā, Ijabs pievērš uzmanību aktuālajam drošības jautājumam. “Ir jāsaprot – ja mēs vēlamies būt drošībā, uzturēt nopietnus bruņotos spēkus un atļauties drošībai nepieciešamās tehnoloģijas, mums ir nepieciešama tautsaimniecības izaugsme, būtiski palielināt Latvijas IKP. Šobrīd nekas neliecina, ka mēs šajā ziņā varētu “iedzīt” kaut vai mūsu Baltijas kaimiņus.”
Politiķis uzskata, ka lielā mērā pie šādas situācijas vainojams domāšanas veids. Viņaprāt, politiskajā vidē ir izveidojusies atpalicības kultūra. “ Viens piemērs. Esmu redzējis mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķinus, kāds pieaugums ieplānots zinātnes un inovāciju budžetā. Katru gadu kaut kāds knapi saskatāms pieaugums, un visi ar šo situāciju ir apmierināti. Bet, ja mēs jau savos plānos jomā, kas ir svarīga investīcija nākotnē, iekļaujam atpalicību, mēs savas dzīves laikā nekādus igauņus nemūžam neapdzīsim.”
Deputāts uzsver, ka tā ir strukturāla domāšanas problēma, jo trūkst ambīciju, lai virzītos augstāk par “bronzas medaļu” Baltijas mērogā. “Mēs esam samierinājušies ar to, ka esam atpalikuši, bet tas draud ar nopietnu stagnāciju nākotnē. Tā tas diemžēl ir, un no tā mums vajadzētu ātri doties projām.”
avots: jauns.lv