Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs uzskata, ka Baltijas valstīm patlaban ir virkne drošības izaicinājumu, kuriem gan jāgatavojas pašiem, gan nepieciešams atbalsts no Eiropas struktūrām.
Ivars Ijabs atzīst, ka nesen nopludinātais Bundesvēra dokuments, kurā aprakstīti scenāriji militāra konflikta sākumam starp Krieviju un NATO, ir kārtējais apliecinājums tam, ka Baltijas valstis atrodas Eiropas stratēģisko drošības interešu centrā. “Domāju, ka nākamie pieci gadi tieši no šīs perspektīvas mums visiem būs ārkārtīgi svarīgi, jo mēs esam valsts, kas ir vistiešāk iesaistīta Krievijas apturēšanā. Mums ir nepieciešama sava Manerheima līnija – gluži kā savulaik somiem. Un Eiropas Savienībai ir tieši jāiesaistās mūsu ārējās robežas stiprināšanā, turklāt arī militāri.”
Nepieciešama mūsdienīga robežas aizsardzība
Deputāts uzsver, ka runa ir gan par infrastruktūru, gan tehnoloģijām. “Mēs labi redzam, kas šobrīd notiek Ukrainā, un lasām, ko par to saka Ukrainas bruņoto spēku komandieris Zalužnijs: “Mums ir nepieciešami droni, moderna pretgaisa aizsardzība, lai mēs varētu kontrolēt savu gaisa telpu un veikt kvalitatīvu izlūkošanu. Tāpat jāstiprina mobilizācijas iespējas, lai X stundā būtu ātri pieejams pietiekami liels skaits kareivju – gan mūsējo, gan arī sabiedroto, kas robežu var noturēt.””
Parlamentārietis atgādina, ka aizsardzības līnijas izbūve ir neatliekams uzdevums, jo tas ir valsts pastāvēšanas jautājums. “Mēs nevaram plānot kaut kādu 2030. gadu vai vēl tālāku perspektīvu. Arī Eiropas Savienībā nostiprinās viedoklis, ka mēs vairs nevaram būt tikai ļoti miermīlīga civila organizācija, kas reizēm mazliet iespringst, lai kontrolētu bēgļus uz robežām, bet kopumā par drošības jautājumiem nedomā.”
Cīņa par 100 miljardiem
Kā vēl vienu svarīgu uzdevumu nākamajiem pieciem gadiem Ivars Ijabs min darbu pie topošā Eiropas Savienības aizsardzības budžetu. “Plāns ir tāds – tiem 100 miljardiem eiro, kas paredzēti aizsardzībai, jābūt sadalītiem taisnīgi, īpaši domājot par tām valstīm, kas tieši iesaistītas Krievijas aizturēšanā, – kā Latvija.” Politiķis uzsver, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai, mūsu uzņēmējiem, inovatoriem un ražotājiem ir jābūt pirmajās rindās starp tiem, kas saņems šos līdzekļus. “Mēs galu galā kaut vai ģeogrāfiski esam tieši tajā vietā, kur to visu nāksies pielietot. Mēs nevaram pieļaut, ka lielākā daļa šī budžeta aiziet veco dalībvalstu industrijas veicināšanai tālu no potenciālā konflikta vietas; tam jānodrošina aizsardzības spēju stiprināšana tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs.”
Miermīlīgo fonu militarizēšana
Ijabs atklāj kādu aktuālu problēmu, kuru būtu nepieciešams novērst iespējami ātri un operatīvi. Politiķis ir emocionāls: “Es teiktu, ka tas ir gatavais posts! Vesela virkne Eiropas fondu ir marķēti kā neizmantojami militārajiem mērķiem. Tas, protams, ir ātri jāmaina!”
Šis aizliegums attiecas arī uz Latvijā plaši zināmajiem struktūrfondiem. Kā uzskata Ijabs, nekavējoties nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, lai šādu situāciju novērstu. “Domāju, ka kopumā domāšana ir mainījusies un aizvien vairāk virzās militārā virzienā.”