Valdības ierosinājums radikāli palielināt darbaspēka nodokļus ekonomikas, sevišķi recesijas laikā ir viskaitīgākais iespējamais, tas neatbilst jel kādai izpratnei par pašreizējo Latvijas tautsaimniecību un rada nopietnas bažas par valdības kompetenci nodokļu politikas un valsts budžeta jautājumos, apšauba tās izpratni par ekonomikas konkurētspēju un, visbeidzot, liek uzdot jautājumu, kāpēc valdība strādā pret savas valsts un iedzīvotāju interesēm?
Paceļot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi no 20 uz 26%, nodokļu maksājumi pieaugs visiem skolotājiem, policistiem un medmāsām, arī absolūtam vairākumam rūpniecībā strādājošo. Jau šobrīd ir skaidrs, ka valdība nepildīs pedagogiem doto solījumu celt atalgojumu. Finansējums samazināsies arī pašvaldībām. Savukārt priekšlikums samazināt VSAOI iemaksas pensiju sistēmā par 1% apdraud pensiju sistēmas ilgtspēju, arī pensionāri nākotnē saņems mazāk.
Tā vietā, lai samazinātu savus izdevumus un pienācīgi apkarotu ēnu ekonomiku, valdība ir atvēzējusies graut Latvijas jau tā kritiski zemo konkurētspēju – naudas attīstībai nav un nebūs.
Līdzpriekšsēdētājs, ekonomists Juris Pūce: “Latvijas ekonomika jau trīs gadus stagnē un tagad ir recesijas priekšā un tādos apstākļos būtu tikai normāli, ja valdība piedāvātu dažādus īstermiņa un ilgtermiņa stimulus, kā veicināt ekonomikas konkurētspēju. Taču visu šo periodu nav darīts nekas, lai atbalstītu eksportu, nav bijis arī neviena īstermiņa pasākuma vai nodokļu stimulu. Tā vietā valdība ir pastāvīgi audzējusi izdevumus uz budžeta deficīta jeb parāda rēķina. Tagad valdība ir dilemmas priekšā, kā nosegt jau esošos izdevumus – palielinot nodokļus vai samazinot tēriņus? Valdības priekšlikums ir palielināt darbaspēka nodokļus. Proti, piedāvājums ir – mēs nemākam samazināt budžeta izdevumus, tāpēc uzliksim jums lielākus nodokļus, un jūs maksāsiet šos budžeta izdevumus.”
Valdes loceklis, ekonomikas zinātņu doktors Vjačeslavs Dombrovskis: “Pašreizējā situācijā, kad ekonomika ir uz recesijas sliekšņa bet ir nepieciešami būtiski ieguldījumi aizsardzībā, atbildīga valdība nākamā gada budžetu sāktu ar savu tēriņu pārskatīšanu, sākot ar savām algām. Bet visi līdzšinēji paziņojumi par birokrātijas mazināšanu ir bijuši tikai tukši vārdi. Publiski pieejamā informācija rāda, ka ministriju algas vien 2023. gadā ir pieaugušas par 24%, lai gan vidējo algu pieaugums tautsaimniecībā faktiskajās cenās bijis daudz zemāks – 12%, bet IKP pieaugums faktiskajās cenās – 5.1%.
Ekonomikas izaugsme ir vāja, valdības prognozes neizpildās. Kur ņemt naudu apjomīgām investīcijām drošībā un aizsardzībā, ja valdība attapusies pie problēmas nosegt jau esošos budžeta izdevumus? Šī koalīcija jau ilgstoši nav spējīga tikt galā ar ēnu ekonomiku, kur principā ir 2% no IKP, kas, piemēram, būtu viens no risinājumiem. Nekas no tā neliecina ne par kompetenci, ne tālredzību.”
