“Latvijas attīstībai” 2026. gada Saeimas vēlēšanu garā programma

Programma “Neatkarīga un ārējiem izaicinājumiem gatavā Latvija”

Problēmas apraksts

Pēdējās desmitgadēs pasaule ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas, kas satricina mūsu drošības pamatus. Pēc Otrā pasaules kara izveidotās starptautiskās organizācijas arvien vairāk nespēj tikt galā ar mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem. Pieaug fragmentācija un polarizācija gan sabiedrībās, gan starp valstīm un reģioniem. Spēka politika aizstāj noteikumos balstītu kārtību, kur ieguvēji ir lielās valstis, bet zaudētājas – mazās un vidējās nācijas kā Latvija. Jaunā pasaules kārtība veidojas, un katras valsts vietu tajā noteiks tās spēja pielāgoties un stiprināt savas pozīcijas.

Latvijai kā mazai valstij tas rada milzīgu izaicinājumu – saglabāt neatkarību, demokrātisku pārvaldi un ekonomisko izaugsmi. Krievijas agresija pret Ukrainu, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) politikas neprognozējamība (piemēram, prezidenta Donalda Trampa teritoriālās pretenzijas uz Grenlandi) un Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas lēnīgums skaidri parāda, ka vecie drošības mehānismi ir novecojuši. Diemžēl tie arī vairs pietiekami droši negarantē Latvijas valsts pastāvēšanu. Ja turpināsim paļauties uz ilūzijām vai pasīvi “plūst pa straumi”, riskējam zaudēt to, ko mūsu senči izcīnīja ar asinīm: brīvu Latviju. Šajos juku laikos mums jābūt modriem un gataviem rīkoties, lai aizsargātu mūsu nākotni.

Ko mēs darīsim?

Lai Latvija ne tikai izdzīvotu, bet arī uzplauktu šajos sarežģītajos un pārmaiņu pilnos laikos, mēs, “Latvijas attīstībai” panāksim skaidru, reālistisku un taisnīguma principos balstītu ārpolitiku un drošības stratēģiju. Mēs izdarīsim visu nepieciešamo, lai stiprinātu mūsu pozīcijas pasaulē, balstoties uz reālpolitiku, bet nezaudējot mūsu vērtības. Izvairīsimies no ilūzijām un pasivitātes, bet aktīvi veidosim alianses un stiprināsim valsts spējas.

Galvenā prioritāte

Latvijas ārpolitikas un drošības politikas augstākais mērķis ir saglabāt un stiprināt valsts neatkarību, demokrātisko valsts iekārtu un ekonomisko izaugsmi. Visiem lēmumiem ir jābūt tam pakļautiem.

1. Drošākā reģionālā sadarbība – Baltijas jūras alianse: Mēs veidosim īpaši ciešu sadarbību ar valstīm, kurām ir līdzīga vēsture, vērtības un draudu izpratne. Galvenie stratēģiskie partneri ir Lietuva un Igaunija, Ziemeļvalstis, Polija, kā arī iespēju robežās – Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Ukraina. Panāksim augsta līmeņa regulāra “Baltijas jūras drošības un sadarbības foruma” izveidi, kas koordinēs aizsardzības politiku, kiberdrošību, enerģētisko neatkarību un ekonomisko sadarbību. Šī alianse kļūs par mūsu pirmo aizsardzības līniju, stiprinot reģionālo stabilitāti un mazinot atkarību no ārējiem faktoriem.
2. Attiecības ar ASV: ASV ilgus gadus bijušas mūsu svarīgākais stratēģiskais partneris. Esam gatavi darīt visu iespējamo, lai saglabātu stipras transatlantiskās attiecības, tomēr tās vairs nevar uzskatīt par pašsaprotamām, tāpēc Latvijai ir jāattīsta Eiropas un reģionālā drošība tā, lai mēs būtu mazāk atkarīgi no ASV politisko ciklu svārstībām.
3. ES reforma: Mēs aktīvi iestāsimies par visaptverošu ES reformu, lai Savienība kļūtu par spēcīgu aktoru pasaulē. Panāksim, ka ES nav birokratizēta un paralizēta, bet gan ātri un efektīvi pieņem lēmumus ārpolitikā un drošībā (samazinot veto tiesības kritiskos jautājumos); veido spēcīgu kopīgu ārpolitiku un aizsardzības politiku; konkurē ar ASV un Ķīnu ekonomikā un tehnoloģijās; skaidri, ātri, stingri un efektīvi reaģē uz Krievijas draudiem. Latvijai ES ir jābūt reformu virzītāju vidū, nevis pasīvai novērotājai. Mūsu vadībā Latvija šādu līderību uzņemsies. ES kļūs par mūsu drošības balstu, nevis slogu.
4. Krievija – galvenais drošības drauds: Viss liecina par to, ka vismaz nākamo 10–15 gadu laikā Krievija turpinās būt lielākais tiešais drauds Latvijas neatkarībai. Visi ārējās drošības lēmumi jāvērtē, raugoties caur šo prizmu. Mēs turpināsim aktīvi atbalstīt Ukrainu, tostarp militāri, lai vājinātu Krievijas agresiju. Uzturēsim stingras sankcijas pret Krieviju un lobēsim to pastiprināšanu ES un NATO līmenī. Veltīsim aizsardzībai vismaz 5 % no IKP, lai stiprinātu mūsu bruņotos spēkus. Stiprināsim Latvijas bruņoto spēku kapacitāti (vairāk skatīt 5. punktu). Veidosim spēcīgu kiberaizsardzību un sagatavosim sabiedrību hibrīddraudiem, tostarp caur izglītības programmām un simulācijām.
5. Stipri Latvijas bruņotie spēki: Mēs veltīsim aizsardzībai vismaz 5 % no IKP katru gadu, lai radikāli stiprinātu Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) un nodrošinātu valsts suverenitāti un iedzīvotāju drošību. Nauda tiks izmantota jēgpilni un lietderīgi, lai stiprinātu NBS kapacitāti visos līmeņos.
   • Iepirksim jaunu, mūsdienīgu bruņojumu, tostarp modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas (vidēja un lielā darbības rādiusa), kaujas dronus (gan izlūkošanas, gan trieciena), kiberaizsardzības risinājumus un pretgaisa aizsardzības integrētās sistēmas, lai aizsargāt visu Latvijas teritoriju un kritisko infrastruktūru. 
   • Būvēsim jaunas un modernizēsim esošās kazarmas, kā arī izveidosim jaunus militāros poligonus un loģistikas centrus, lai nodrošinātu ātru spēku izvietošanu jebkurā valsts reģionā. Panāksim, ka NBS pietiekamā skaitā ir iepirkts nodrošinājums mobilo modulāro telšu ātrai izveidei. 
   • Paplašināsim Valsts aizsardzības dienestu (VAD), veicināsim, lai pēc iespējas lielāks skaits dienētu, izvēloties tādas specializācijas kā karavīrs, kiberdrošības speciālists, medicīnas vai loģistikas atbalsts. Vienlaikus ieviesīsim motivācijas sistēmu – augstākas stipendijas, nodokļu atlaides un priekšrocības darbā valsts sektorā. 
   • Iesaistīsim civilajā aizsardzībā vairāk iedzīvotāju: izveidosim brīvprātīgo Zemessardzes un civilās aizsardzības rezerves vienības katrā pašvaldībā, organizēsim regulāras mācības iedzīvotājiem (tostarp kiberdrošības, pirmās palīdzības un evakuācijas apmācības) un izstrādāsim  sabiedrībai viegli saprotamu, publiski pieejamu un regulāri pārbaudītu (atjauninātu?) nacionālo civilās aizsardzības plānu. 
   • Caur Militārās ražošanas fondu un Ražošanas attīstībai fondu (skatīt sadaļu “RAF”) piesaistīsim investīcijas, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumus un jaunuzņēmumus (start-upus), kas ražo dronus, kiberaizsardzības programmatūru, bezpilota sistēmas un munīciju. Tas radīs jaunas augsti apmaksātas darba vietas un samazinās atkarību no ārvalstu piegādātājiem. 
   • Ieviesīsim konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu NBS (vidējā alga profesionālajā dienestā vismaz 30 % virs valsts vidējās), paplašināsim “Attīstības finanšu institūcijas ALTUM” mājokļa iegādes atbalsta programmas karavīriem un viņu ģimenēm, kā arī izveidosim modernu rehabilitācijas un psiholoģiskā atbalsta centru veterāniem un viņu ģimenēm. Pārskatīsim un palielināsim arī izmaksājamo kompensāciju apjomus karavīriem par veselības traucējumiem dienesta laikā. 
   • Izveidosim īpašu brigādi Latvijā ar demisionējošiem Ukrainas karavīriem, līdzīgi Francijas ārzemnieku leģionam. Šiem pieredzējušiem karavīriem mēs piešķirsim Latvijas pilsonību (ja izteiks tādu vēlēšanos), lai integrētu viņus Latvijas aizsardzības sistēmā. Lai tas būtu iespējams, vienosimies ar Ukrainas valdību, nodrošinot abpusēji izdevīgu sadarbību un stiprinot mūsu kopīgo fronti pret Krievijas draudiem. Veicināsim, lai ar NBS līgumu noslēdz arī tie Latvijas pilsoņi, kuri šobrīd dienē Ukrainā, tādējādi vēl vairāk stiprinot NBS kapacitāti.
6. Globālā sadarbība Latvijas drošībai: Latvijas drošības telpu redzam trīs sadarbības līmeņos: Baltijas jūra → Eiropa + Kanāda → pārējā Transatlantiskā telpa. Sadarbību veidosim pragmatiski, balstoties uz drošības, ekonomiskajām un vērtību interesēm. Ārpus Eiropas tuvākie perspektīvie partneri Latvijas drošībai būs: Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija, Jaunzēlande un Singapūra. Esam gatavi sadarboties ar jebkuru valsti vai reģionu, ja tas tieši vai netieši neapdraud mūsu intereses, piemēram, paplašinot ekonomiskos sakarus ar Indiju vai Āzijas un Āfrikas valstīm.
7. Aktīvā vērtību diplomātija – Latvijas stāsts pasaulē: Īstenosim aktīvu vērtību diplomātiju, vēstot pasaulei Latvijas stāstu par brīvību, demokrātiju un pretsparu autoritārismam, lai piesaistītu starptautisku atbalstu un investīcijas. Šie pasākumi būs proaktīva kampaņa, kas ietvers gan tradicionālo, gan publisko diplomātiju. Ar šādu pieeju mēs ne tikai aizsargāsim savas vērtības, bet arī iedvesmosim pasauli, padarot Latviju par simbolu neatlaidībai un cerībai.

Mēs dzīvojam izšķirošā vēstures brīdī, mūsu izvēles noteiks Latvijas likteni. Ar gudru, drosmīgu un vienotu rīcību mēs ne tikai saglabāsim neatkarību – mēs to padarīsim neiznīcināmu, izveidojot Latviju par spēcīgu, drošu un plaukstošu nāciju. 

---

Programma “Publiskās finanses un bezdeficīta budžets”

Problēmas apraksts

Latvijas publiskās finanses 2000. gadu sākumā raksturoja ļoti zems valsts parāda līmenis. Lai arī valdības gandrīz nekad nespēja sabalansēt izdevumus ar ienākumiem, tomēr salīdzinoši strauja ekonomiskā izaugsme nodrošināja gan budžeta ienākumu pieaugumu, gan zemu valsts parāda proporciju pret IKP. Iestāšanās ES deva lielu stimulu ekonomikas izaugsmei un ievērojamu privātpersonu parādu kopapjoma pieaugumu, kam sekoja pasaules ekonomikas krīze. Kopš tā brīža katru ekonomikas izaugsmes tempu sarukumu valdība ir centusies risināt ar budžeta izdevumu palielināšanu. Valsts parāds pēdējos gados strauji pieaug, turklāt ātrāk nekā ekonomika. Nav novērojams, ka valdība censtos samazināt budžeta deficītu laikā, kad ekonomika aug.

Latviju kopš lielās ekonomikas krīzes budžeta politikā ierobežo ES kopējie noteikumi, tomēr valdība ir izmantojusi jebkuru izņēmumu, ko ES šajos vairāk nekā 10 gados ir uz laiku pieļāvusi. Tā Latvija ir tērējusi vairāk uz parāda rēķina gan veselības aprūpes reformu, gan COVID 19 pandēmijas apkarošanas, gan valsts aizsardzības izdevumu palielināšanas dēļ. Tomēr lielākais izdevumu pieaugums ir bijis valsts izmaksātajās darba algās sabiedriskajā sektorā, izdevumos sociālai aizsardzībai un dažādām dotācijām un subsīdijām.

Liels un aizvien pieaugošs budžeta deficīts ir pastāvējis laikā, kad Latvija konsekventi no ES ir saņēmusi ievērojamu finanšu palīdzību ekonomikas attīstībai. ES fondu finansējums ir sedzis ievērojamu daļu publiskā sektora investīciju vajadzību. Secināms, ka Latvijas valdība jau kopš lielās krīzes aizņemas lielākoties, lai segtu kārtējos izdevumus.

Prognozējamais ievērojamais budžeta deficīts un aizvien pieaugošais valsts parāds nav novedis pie ātrākas ekonomikas izaugsmes – valsts parāda pieaugums nav palielinājis ne investīciju apjomu ekonomikā, ne nodarbinātības pieaugumu, ne privātpersonu patēriņu. Ilggadēji ir novērojama tendence gan privātpersonu, gan nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikumu samazinājumam. Valsts parāda pieaugums tādējādi bremzē valsts ekonomikas attīstību.

Ilgstoši Latvijas valdība varēja rēķināties ar vēsturiski ļoti zemām aizņēmumu procentu likmēm. Tas noveda pie tā, ka pieaugošais parāds vairākus gadus neradīja papildus izdevumus tā apkalpošanai. Šis periods ir beidzies, un turpmākos gadus valdībai jārēķinās ar daudz augstāku aizņēmumu procentu likmju līmeni.

Vāja politiska budžeta sastādīšana, kur valdība pēc valdības nespēj samērot izdevumus ar ienākumiem, sakrīt arī ar vāju budžeta izdevumu un ienākumu vadību. Valsts budžeta vadības prakse jau ilgstoši ietver neskaitāmus budžeta koriģējumus gada laikā, kas parasti sākas jau janvāra otrajajā trešajā dekādē un nebeidzas līdz pat gada pēdējai dienai. Vienlaikus valdība vāji izmanto iespējas vadīt valsts izdevumus caur ilgtermiņa saistību mehānisma plašāku izmantošanu.

Budžeta ienākumu plānošana arī pakāpeniski pasliktinās. Pašvaldību finansēs joprojām valda deviņdesmitajos gados ieviestā pašvaldību finanšu izlīdzināšana, kas nerisina acīmredzamos sistēmas trūkumus. Reģionālās attīstības atšķirības tāpēc tikai pieaug. To sekmē arī tas, ka Latvija ES fondu plānošanā joprojām tiek uzskatīta par vienu reģionu (NUTS2 līmenī).

Ko mēs darīsim?

Latvijai ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas publisko finanšu jomā. Mēs piedāvājam skaidru un konkrētu pasākumu programmu, kas nodrošinās fiskālo disciplīnu, ilgtspējīgu budžeta politiku un reģionālo attīstību.

1. Bezdeficīta budžets tuvāko četru gadu laikā

“Latvijas attīstībai” panāks, ka tuvāko četru gadu laikā Latvijā ir bezdeficīta budžets. Tas ierobežos valsts parāda apkalpošanas izdevumu pieaugumu, ļaus pakāpeniski samazināt parāda apjomu un padarīs valdību gatavu nākamajām ekonomikas krīzēm. Bezdeficīta budžets jāpanāk, vienlaikus nodrošinot valsts aizsardzības izdevumus vismaz 5 % apmērā no IKP. 

Lai to īstenotu, “Latvijas attīstībai” vadībā valdība realizēs četrus mērķtiecīgus soļus:

• Jauns budžeta sagatavošanas un pārvaldības process: Mēs ieviesīsim jaunu budžeta sagatavošanas un pārvaldības procesu, kur izdevumu bāze turpmāk tiks apstiprināta, balstoties nevis uz vēsturiskiem lēmumiem, bet uz reālo izdevumu apmēru. Pastiprināsim kontroli pār izdevumiem, stingri ierobežojot budžeta grozīšanu gada laikā. Budžeta ienākumu prognozes saskaņosim ar reāliem faktiem un pieņemsim tikai tādus nodokļu lēmumus, kas atbilst ekonomikas situācijai. Šis solis kopumā dos vairāk nekā 700 miljonu eiro ietaupījumu valsts budžetā.
• Straujāka ekonomikas izaugsme caur ES fondu koncentrētu izmantošanu: Mēs koncentrēsim Eiropas fondu līdzekļus uz ekonomikas izaugsmi visvairāk veicinošajām aktivitātēm – atbalstu investīcijām eksportspējīgos uzņēmumos, publiskajai infrastruktūrai (tostarp ceļu infrastruktūrai), pētniecībai un inovācijām, kā arī ieguldījumiem enerģētikā. Tas ļaus panākt nozīmīgu un ilgstošu IKP izaugsmes tempu pieaugumu. Šis solis dos vairāk nekā 150 miljonus eiro klāt valsts budžetam katru gadu, bet 2030. gadā summāri pat 750 miljonus eiro.
• Mēreni taupības pasākumi publiskajā sektorā: Mēs ieviesīsim mērenus taupības pasākumus, koncentrējot uzmanību uz publiskā sektora izdevumu pieauguma tempa samazināšanu. Tuvākos trīs gadus amatalga pieaugs tikai darbiniekiem, kuru algas ir zem vidējās algas tautsaimniecībā. Publiskajā sektorā aizliegsim prēmijas, piemaksas un naudas balvas, izņemot gadījumus, kas saistīti ar drošības riskiem. Noteiksim stingrus ierobežojumus greznības un izvēles izdevumiem, kā arī konkrētu mērķi ikgadējai valsts budžeta izdevumu samazināšanai par 100 miljoniem eiro. Šie soļi kopā dos vairāk nekā 300 miljonu eiro ietaupījumu.
• Cīņa pret kontrabandu un noziedzības ietekmi uz budžetu: Mēs ievērojami samazināsim kontrabandas un citas noziedzības negatīvo ietekmi uz budžetu, ieviešot stingrus kontroles pasākumus un īpaši vēršoties pret organizēto noziedzību. Četru gadu laikā mērķtiecīgs darbs dos 100 miljonu eiro papildus ienākumus budžetā no lielākas ekonomiskās aktivitātes legālajā ekonomikā.

2. Jauna pašvaldību finansēšanas sistēma

Mēs ieviesīsim jaunu pašvaldību finansēšanas sistēmu, kas paredz pāreju uz daļēju pašvaldību finansēšanu atbilstoši reāli aprēķinātām izmaksām pamatfunkciju nodrošināšanai. Prioritāri šo pieeju īstenosim pirmsskolas, vispārējā, interešu, profesionālās pilnveides un mūžizglītības, sociālās palīdzības un pakalpojumu, kā arī kultūras pakalpojumu jomās. Atlikušajā finansējuma daļā pārtrauksim pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kompensējot finansējuma atšķirības no valsts budžeta.

3. Divu NUTS2 plānošanas reģionu ieviešana ES fondu plānošanā

Jau sākot ar 2028.–2034. gada ES plānošanas periodu, mēs panāksim pāreju uz diviem fondu reģioniem NUTS2 līmenī – Rīgas plānošanas reģions un Latvijas plānošanas reģions. Tas ļaus Rīgas aglomerācijas resursus koncentrēt nākotnes ekonomikas nozaru izaugsmei un padarīt to par Baltijas ekonomikas motoru, savukārt pārējiem reģioniem (Kurzemei, Latgalei, Vidzemei un Zemgalei) dos iespēju ar lielāku intensitāti attīstīt rūpniecību un eksportējošās nozares, kā arī publisko infrastruktūru.

“Latvijas attīstībai” panāks, ka valsts publiskās finanses kļūst disciplinētas, ilgtspējīgas un orientētas uz izaugsmi. Tas ir “Latvijas attīstībai” solījums – atbildīga un efektīva valsts pārvaldība, kas kalpo gan pašreizējai, gan nākamajām paaudzēm.

---

Programma “Labas algas”

Problēmas apraksts

Latvijas ekonomika ilgstoši stagnē – IKP ikgadējā izaugsme ir zema (ap ±2 % gadā). Latvija visos svarīgākajos ekonomikas rādītājos (eksports, investīcijas, darba algas, inovācijas, investīcijas pētniecībā un attīstībā) ievērojami atpaliek no kaimiņiem un un ES vidējā līmeņa, kā arī ieņem vienus no zemākajiem rādītājiem Eiropas ekonomikas aktivitātes indeksos.

Ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva: imports (23,2 mljrd. eiro) ievērojami pārsniedz eksportu (19,5 mljrd. eiro), un imports aug straujāk nekā eksports. Eksporta struktūrā joprojām dominē preces ar zemu vai vidēju pievienoto vērtību, kas padara ekonomiku ļoti jutīgu pret ārējiem šokiem. Tiešās ārvalstu investīcijas uzņēmumu pašu kapitālā sasniedz tikai aptuveni 57 % no IKP, kamēr Igaunijā šis rādītājs pārsniedz 90 %. Investīcijas pētniecībā un attīstībā (P&A) ilgstoši ir ārkārtīgi zemas – tikai 0,7–1,0 % no IKP, kas ir tālu no ES mērķa 3 % un kaimiņvalstu rādītājiem. Vāja konkurence banku sektorā ierobežo finanšu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Nepārdomāta un sadrumstalota politika neļauj Latvijai izrauties no “vidējo ienākumu slazda”. Talantīgākie jaunieši neizvēlas atgriezties Latvijā, bet vietējie un ārvalstu investori biežāk izvēlas citas valstis.

Ko mēs darīsim?

Mūsu mērķis ir panākt būtisku iedzīvotāju ienākumu kāpumu, veidojot augstas pievienotās vērtības ekonomiku. Mēs to panāksim, radot drošu, pievilcīgu un caurskatāmu investīciju vidi, mērķtiecīgi atbalstot eksportējošus uzņēmumus, robotizētu ražošanu, intelektuālos un augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, kā arī palielinot valsts un pašvaldību investīcijas zinātnē, pētniecībā un attīstībā.

1. Konkurētspēja un investīciju piesaiste: Mēs prioritāri atbalstīsim ražojošos un eksportējošos uzņēmumus reģionos, fokusējot atbalsta programmas (ALTUM un ES fondi) uz ražošanas procesu robotizāciju, automatizāciju un digitalizāciju. Rīgai jātop par Baltijas magnētu augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem – IKT, mākslīgā intelekta pakalpojumu eksportu, FinTech un zinātņu ietilpīgu ražošanu. Mēs izveidosim atvieglotu reģistrācijas, nodokļu un grāmatvedības uzskaites mehānismu vidējiem un maziem uzņēmumiem. Īstenosim inovāciju iepirkumu politiku, padarot valsti un pašvaldības (īpaši kapitālsabiedrības) par pirmo klientu Latvijas augsto tehnoloģiju risinājumiem. Panāksim kapitālintensīvu stratēģisku ārvalstu investīciju projektu piesaisti, kas integrēs Latviju globālajās piegādes ķēdēs. Izveidosim ilglaicīgu investīciju atbalsta programmu ar nepārtrauktām nodokļu atlaidēm. Atjaunosim atbalsta programmas augstas pievienotās vērtības investīcijām (no ~3 milj. eiro projektam) un Modernizācijas fonda darbību. Izveidosim Militārās industrijas fondu sākotnējā apjomā aptuveni 150 milj. eiro, kas investēs Latvijā radītās duālā pielietojuma tehnoloģijās.
2. Nodokļu politika: Mēs nodrošināsim nodokļu sistēmas stabilitāti – nozīmīgas nodokļu izmaiņas pieļausim ne biežāk kā vienu reizi vēlēšanu ciklā ar pārejas periodu vismaz seši mēneši. Pārtrauksim izmaiņu nodokļos pieņemšanu kopā ar valsts budžeta likumu un nebeidzamos piemērošanas grozījumus. Atgriezīsim kapitāla pieauguma nodokļa likmi 15 % līmenī. Ieviesīsim specifiskus nodokļu atvieglojumus tehnoloģiju uzņēmumiem augstas kvalifikācijas speciālistu nodarbināšanai un palielinātu samazinājuma koeficientu R&D izmaksām uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķinā. Mērķtiecīgi samazināsim darbaspēka nodokļu slogu tieši tajos sektoros, kas nodrošina tehnoloģisko izrāvienu. Samazināsim ēnu ekonomiku, sakārtojot nodokļu sistēmu un padarot nodokļu samaksu ērtāku, ar mērķi panākt vismaz 33 % nodokļu ienākumu attiecību pret IKP.
3. Pētniecība, attīstība un inovācijas (R&D&I): Mēs konsekventi palielināsim finansējumu pētniecībai un attīstībai, nodrošinot, ka valsts investīciju apjoms gadā nav zemāks par 1 % no IKP. Valsts kapitālsabiedrības investēs inovācijās vismaz 3 % no sava gada apgrozījuma, fokusējoties uz lietišķo pētniecību un vietējo tehnoloģiju testēšanu. Novērsīsim finansējuma sadrumstalotību un mērķtiecīgi virzīsim līdzekļus RIS3 jomām. Atbalstīsim iespējkapitāla fondu darbību, pirmssēklas finansējumu jaunuzņēmumiem (līdz 50–100 tūkst. eiro) un izvēršanas instrumentus strauji augošiem uzņēmumiem. Aizsardzības un militārā industrija kļūs par nozīmīgu partneri R&D rezultātu komercializācijā.
4. Izglītība un talantu piesaiste: Mēs turpināsim augstskolu konsolidāciju, stiprinot universitāšu padomes kā pārmaiņu dzinējspēku. Virzīsim augstāko izglītību uz tādu finansēšanas modeli, kas notur vietējos talantus un piesaista starptautiskos. Prioritāri nodrošināsim bezmaksas maģistrantūras un doktorantūras studijas, bet budžeta vietas pamata studijās finansēsim prioritāri STEM programmām. Atbalstīsim Rīgas transformāciju par Baltijas studiju, zinātnes un pētniecības centru. Ieviesīsim stingru ieceļojošo studentu monitoringu, lai augstākā izglītība kalpotu talantu piesaistei. Attīstīsim mūžizglītības un pārkvalifikācijas sistēmu, veidojot līdzfinansējuma programmas uzņēmumu ieguldījumiem darbinieku prasmju pilnveidē.
5. Enerģētika: “Latvijas attīstībai” nodrošinās drošu, no globālām svārstībām mazāk atkarīgu enerģētisko sistēmu ar zemu enerģijas cenu. Veidosim skaidrus un prognozējamus noteikumus vēja un saules parku attīstībai, prioritāri atbalstot projektus, kas kalpo Latvijas iedzīvotāju un ražotāju vajadzībām. Atbalstīsim investīcijas izpētē ūdeņraža, mazo kodolreaktoru (SMR), enerģijas uzglabāšanas un balansēšanas jomā. Veicināsim vietējā kurināmā (piemēram, šķeldas) izmantošanu.
6. Transporta infrastruktūra un savienojamība: “Latvijas attīstībai” turpinās reģionālo ceļu modernizāciju, savienojot ražošanas centrus ar galvenajām maģistrālēm. Pilnībā pārskatīsim “Rail Baltica” tehnisko projektu, lai samazinātu izmaksas vismaz par trešdaļu un novērstu sadārdzinātos objektus. Paātrināsim lielo apvedceļu (Rīgas apvedceļš, Bauskas–Iecava u.c.) izbūvi, plaši izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli. Nodrošināsim pilna 5G pārklājuma izveidi transporta koridoros un optiskā tīkla pieejamību katrā industriālajā parkā. Attīstīsim Rīgas lidostu kā reģiona vadošo lidostu, bet jūras ostas (Rīga, Ventspils, Liepāja) pārvērtīsim par augstas efektivitātes industriālajiem parkiem ar tehnoloģiskiem uzņēmumiem un modernām ražotnēm.
7. ES fondu un publisko investīciju izmantošana: Mēs pārorientēsim ES fondu plānošanu uz Latvijas konkurētspējas stiprināšanu. Finansējumu maksimāli novirzīsim izglītībai, pētniecībai, attīstībai, industrijas attīstībai un tehnoloģiju ieviešanai. Klimata mērķus pārvērtīsim vērienīgās investīcijās vides tehnoloģijās, bet digitalizāciju izmantosim mākslīgā intelekta, datu apstrādes un moderno elektronisko sistēmu attīstībai. Novērsīsim netaisnību tiešmaksājumos lauksaimniecībā, nodrošinot mehānismu, kas veicina Latvijas zemnieku produktivitātes un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

Mēs panāksim būtisku un ilgtspējīgu algu kāpumu, pārvēršot Latviju no zemu izmaksu valsts par augstas pievienotās vērtības un tehnoloģiju eksporta centru. Tas ir “Latvijas attīstībai” solījums – jaudīga ekonomika un labas algas visā Latvijā.

---

Programma “Tiesiska un atklāta valsts”

Problēmas apraksts

Latvijas tiesiskā vide un valsts pārvalde saskaras ar vairākām savstarpēji saistītām problēmām, kas kopumā mazina iedzīvotāju uzticēšanos valstij un kavē sabiedrības attīstību. Bērnu aizsardzības sistēma joprojām balstās novecojušā modelī, kur bāriņtiesu lēmumi dažādās pašvaldībās atšķiras pēc kvalitātes un konsekvences, procesi ieilgst, bet ģimenes konfliktu centrā esošie bērni paliek bez pietiekama atbalsta. Specializētu tiesu trūkums ģimenes lietās nozīmē, ka jutīgus jautājumus par aizgādību un saskarsmi izlemj vispārējas kompetences iestādes, nevis šajā jomā apmācīti speciālisti.

Tiesu sistēma kopumā cieš no hroniska personāla trūkuma un ieilgušām lietām. Valsts iestādes bieži pārsūdz tiesas spriedumus automātiski, bez jēgpilna izvērtējuma, vēl vairāk noslogojot tiesu sistēmu. Likumdošanas process cieš no steigas un nepietiekamas ietekmes analīzes, normatīvie akti bieži tiek pieņemti bez skaidrojuma sabiedrībai un bez mehānismiem, kas ļautu vēlāk izvērtēt regulējuma efektivitāti. Korupcijas riski saglabājas publiskajos iepirkumos un valsts uzņēmumu pārvaldībā. Iekšlietu dienesti cieš no personāla trūkuma un pārslodzes, civilās aizsardzības sistēma nav pietiekami gatava mūsdienu apdraudējumiem, bet migrācijas politikai trūkst konsekvences – tā nepietiekami aizsargā vietējo darba tirgu un nav novērsusi paralēlu sabiedrību veidošanos.

Ko mēs darīsim?

Mēs, “Latvijas attīstībai”, apņemamies izveidot tiesisku un atklātu valsti, kur tiesības, drošība un pārvaldība kalpo iedzīvotājiem un sabiedrības attīstībai. Mēs panāksim efektīvu, caurskatāmu un uz cilvēka interesēm orientētu tiesisko sistēmu.

1. Ģimenes un bērnu tiesības: Īstenosim nopietnu bērnu tiesību aizsardzības reformu, virzoties uz Ģimenes lietu tiesas ieviešanu. Bāriņtiesu funkcijas nodosim sociālajiem dienestiem, palielinot resursus un finansējumu reālam atbalstam ģimenēm. Specializētā tiesa saīsinās procesu ilgumu un ļaus tiesnešiem sadarbībā ar psihologiem un sociālajiem darbiniekiem nopietnāk pievērsties situācijām, kad vecāki nespēj vienoties par bērnam labāko risinājumu. Būtiski palielināsim valsts nodrošināto juridisko palīdzību ģimenes lietās, kvalitatīvu mediāciju un psiholoģisko atbalstu. Uzlabosim Bērnu tiesību aizsardzības likumu, skaidri definējot bērna tiesības un intereses dažādos vecumposmos, kā arī emocionālās vardarbības veidus, tostarp bērna atsvešināšanu no otra vecāka. Ieviesīsim efektīvākus instrumentus gadījumos, kad kāds no vecākiem neievēro tiesas spriedumu, īpaši saskarsmes jautājumos. Vardarbības gadījumos nodrošināsim ātru un kvalitatīvu starpinstitucionālo sadarbību un profesionālu izmeklēšanu.
2. Tiesu sistēmas ātrums, kvalitāte un pieejamība: Vienkāršosim tiesu procesus un plašāk ieviesīsim e-lietas un citus digitālos risinājumus, tostarp attīstīsim videokonferenču iespējas, lai lietu izskatīšana kļūtu ātrāka un pieejamāka. Stiprināsim tiesu specializāciju, izveidojot Ģimenes lietu tiesu un palielinot to tiesnešu skaitu, kuri izskata administratīvās lietas. Komercstrīdu jomā ieviesīsim papildu risinājumus lietu uzkrājuma mazināšanai, paredzot elastīgāku tiesnešu noslodzes plānošanu un specializētu pieeju atsevišķām lietu kategorijām. Izbeigsim praksi, kur valsts iestādes negatīvus administratīvās tiesas spriedumus pārsūdz automātiski. Noteiksim, ka iestāde administratīvās tiesas spriedumu var pārsūdzēt tikai ar augstākas iestādes atļauju, izvērtējot pārsūdzības lietderību un juridisko pamatojumu. Būtiski stiprināsim valsts nodrošināto juridisko palīdzību un attīstīsim mediāciju kā reālu alternatīvu ilgstošai tiesvedībai.
3. Likumu kvalitāte un tiesiskā noteiktība: Mēs izbeigsim praksi, kur normatīvais regulējums tiek veidots sasteigti, bez pietiekama ietekmes izvērtējuma un ar pēdējā brīža priekšlikumiem, kas nav saistīti ar likumprojekta sākotnējo mērķi un tvērumu. Nodrošināsim sistemātiskus ietekmes novērtējumus gan pirms normu pieņemšanas, gan pēc to stāšanās spēkā. Nozīmīgākajiem likumiem noteiksim obligātu pēcpārbaudes izvērtējumu divu līdz trīs gadu laikā, lai objektīvi izvērtētu, vai regulējums sasniedzis izvirzīto mērķi, nerada nesamērīgas blaknes un ir saglabājams, pilnveidojams vai atceļams. Katram būtiskam likumprojektam līdztekus anotācijai nodrošināsim arī īsu un saprotamu publisku skaidrojumu par to, ko konkrētais regulējums maina praksē un kā tas ietekmēs cilvēkus, uzņēmumus un valsts pārvaldi.
4. Pretkorupcija un atklāta valsts: Mēs mazināsim korupcijas riskus, novēršot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu. Pilnveidosim publisko iepirkumu regulējumu, nosakot obligātu atvērto datu publicēšanu visā iepirkuma procesā. Modernizēsim Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS), lai tā kļūtu par efektīvu un caurredzamu instrumentu, ļaujot reālajā laikā uzreiz iegādāties to, kas ir zem iepirkuma sliekšņa. Veicināsim konsekventu valsts kapitālsabiedrību un aktīvu privatizāciju tur, kur valsts līdzdalība nav stratēģiski pamatota. Uzlabosim politisko partiju finansēšanas regulējumu, lai tas veicinātu caurskatāmību un sabiedrības uzticību, ļaujot brīvprātīgi novirzīt daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa sabiedriskā labuma organizācijām un politiskajām partijām.
5. Iekšlietu dienestu kapacitāte, darba vide un noturība: Mēs izstrādāsim trīs gadu iekšlietu dienestu personāla atjaunošanas plānu, katram dienestam nosakot skaidrus mērķus vakanču samazināšanai, personāla noturībai un slodžu izlīdzināšanai. Stiprināsim iekšlietu dienestu darbinieku apmācību, lai tie spētu savlaicīgi atpazīt vardarbības gadījumus un profesionāli strādāt ar cietušajiem. Samazināsim operatīvo darbinieku pārslodzi, pārdalot atbalsta, tehniskās un administratīvās funkcijas civilpersonālam un ieviešot modernus digitālos risinājumus. Izveidosim policijas atbalsta rezervi no apmācītiem brīvprātīgajiem, bijušajām dienestu amatpersonām un iesaistot pašvaldības. Nodrošināsim mūsdienīgu darba vidi, kvalitatīvu ekipējumu, sakaru un IKT risinājumus, kā arī dienesta mājokļu un īres kompensācijas programmu reģionos ar augstu vakanču līmeni. Stiprināsim psiholoģiskā atbalsta sistēmu un izveidosim atbalsta programmu dienestu darbinieku ģimenēm. Skaidri nodalīsim Valsts policijas un pašvaldības policijas funkcijas. Organizētās noziedzības apkarošanā lielāku uzsvaru liksim uz analītiku, finanšu izmeklēšanu un starpinstitūciju sadarbību.
6. Civilā aizsardzība, krīžu vadība un kritiskās infrastruktūras noturība: Mēs pabeigsim krīžu vadības sistēmas reformu, nodrošinot skaidru operatīvās vadības modeli un 24/7 režīmu. Ieviesīsim vienotu pašvaldību gatavības minimumu un obligātas ikgadējas starpinstitūciju mācības. Paātrināsim patvertņu pielāgošanu un ieviesīsim publisku patvertņu gatavības klasifikāciju. Ieviesīsim valsts mēroga “72 stundu noturības” programmu. Kritiskās infrastruktūras aizsardzību vadīsim kā vienotu drošības politiku, īpašu uzmanību pievēršot austrumu pierobežai un integrētai robežas uzraudzībai.
7. Migrācijas politika: Mēs īstenosim konsekventu, stingru un pragmatisku migrācijas politiku, kas aizsargās Latvijas nacionālo saticību, drošību un sabiedrības saliedētību. Darba migrāciju no trešajām valstīm padarīsim selektīvu un balstītu valsts interesēs. Izskaudīsim imigrantu ekspluatāciju darba tirgū, nodrošinot legālu nodarbinātību un taisnīgus darba apstākļus. Obligāti ieviesisīm latviešu valodas un latviskās dzīvesziņas kursus pieaugušajiem, kā arī imigrantu bērniem no viena gada vecuma. Stingri novērsīsim paralēlo sabiedrību veidošanos. Pēc trīs administratīviem pārkāpumiem uzturēšanas atļauja tiks anulēta, bet drošības dienestiem nodrošināsim pietiekamas iespējas laikus pārbaudīt potenciālo imigrantu pagātni.
8. Cilvēktiesības, samērīgums, cietušo aizsardzība un resocializācija: Mēs būtiski stiprināsim cietušo tiesības un atbalstu, uzlabojot piekļuvi informācijai, juridiskajai palīdzībai un aizsardzības mehānismiem. Nostiprināsim labas pārvaldības standartu visā valsts pārvaldē. Stiprināsim probācijas un resocializācijas sistēmu, balstot to uz skaidriem rezultātiem un individuālu pieeju, lai samazinātu atkārtotu noziedzību. Nodrošināsim, ka soda politika ir skaidra, prognozējama, taisnīga un samērīga.

Mēs panāksim, ka Latvija kļūst par patiesi tiesisku un atklātu valsti, kur tiesības un pārvalde kalpo cilvēkiem, stiprina uzticēšanos un veicina sabiedrības attīstību. Tas ir “Latvijas attīstībai” solījums – taisnīga, droša un uzticama Latvija.

---

Programma “Mazāk birokrātiska un efektīva valsts pārvalde”

Problēmas apraksts

Valsts pārvaldi uztur nodokļu maksātāji. Ja nodokļu maksātāju skaits samazinās, arī pārvaldei jābūt mazākai un efektīvākai, taču patlaban tā ir kļuvusi par smagnēju, dārgu un neefektīvu struktūru, ko sabiedrība vairs nespēj uzturēt.

Latvijā cilvēki ikdienā saskaras ar vienu un to pašu problēmu: valsts pārvalde ir pārāk sarežģīta, pārāk lēna un dārga. Lai saņemtu atļauju, pabalstu vai izziņu, bieži vien jāgaida nedēļām, jāiesniedz vieni un tie paši dokumenti vairākās iestādēs, jo iestādes savā starpā nesadarbojas. Uzņēmējiem birokrātija nozīmē kavētus projektus, neprognozējamu vidi un zaudētus ienākumus.

Problēmas sakne ir sistēmiska. Normatīvo aktu ir pārāk daudz, tie ir sarežģīti un bieži mainās. Dažādas iestādes tos interpretē atšķirīgi, jo nav vienotas vadības un standartu. Valsts pārvalde ir sadrumstalota – daudzas iestādes veic līdzīgas funkcijas un dublē IKT, iepirkumu, grāmatvedības un komunikācijas struktūras. Digitalizācija ir nepilnīga: pakalpojumi ir tikai daļēji digitāli, dati nav savietojami, un daudzas pārbaudes joprojām notiek manuāli. Rezultātā valsts pārvalde ir lēna, dārga un rada zemu uzticēšanos sabiedrībā. Cilvēki nejūtas kā partneri, bet gan kā pakalpojumu saņēmēji, kuriem jāpielāgojas sistēmai, nevis otrādi.

Ko mēs darīsim?

Mēs, “Latvijas attīstībai”, apņemamies izveidot mazu, efektīvu, atbildīgu un cilvēkam draudzīgu valsts pārvaldi. Mūsu mērķis ir pārvalde, kas strādā cilvēku un uzņēmēju labā – ātri, vienkārši, saprotami un taupīgi. Mēs balstīsimies četros pamatprincipos: atbildība par rezultātu, ātrums un efektivitāte, taupīga resursu izmantošana un vienota pārvaldība.

1. Vienota civildienesta vadība un atbalsta funkciju centralizācija: Mēs padarīsim Valsts kanceleju par vienotu civildienesta vadības centru ar skaidrām pilnvarām noteikt standartus, kvalitāti, biznesa procesu pārvaldību un personālvadību visā valstī. Centralizēsim valsts iepirkumu, personāla atlases, personāllietvedības, juridisko atbalstu, IKT administrēšanu un grāmatvedības funkcijas. Tas samazinās dublēšanos un nodrošinās vienotu, augstāku kvalitāti par zemākām izmaksām.
2. Ministriju un iestāžu reorganizācija un konsolidācija: Īstenosim jaunu vadības modeli ministrijās: samazināsim vadības līmeņu skaitu, apvienosim dublējošās funkcijas, paātrināsim lēmumu pieņemšanu un uzlabosim komunikāciju starp politisko un administratīvo līmeni. Mazās valsts iestādes un kapitālsabiedrības pievienosim ministrijām vai pārveidosim par to struktūrvienībām. Netipiskās valsts funkcijas deleģēsim privātajam vai NVO sektoram.
3. Pilnīga valsts pārvaldes digitalizācija: “Latvijas attīstībai” panāks, ka visi pakalpojumi kļūst pilnībā digitāli – bez papīra un liekām vizītēm klātienē. Izveidosim vienotu digitālo portālu un ieviesīsim automatizētu datu apmaiņu starp iestādēm. Ieviesīsim principu “vienreiz ievadi – visur izmanto” un dzīves situāciju pakalpojumus, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtu maksimāli ērti.
4. Caurskatāma un kompetenta vadītāju atlase: Mēs izbeigsim “slēgtā klubiņa” praksi civildienestā un valsts kapitālsabiedrībās. Ieviesīsim publiski pieejamus vērtēšanas kritērijus, obligātu detalizētu pamatojumu katram pretendentam un pārtrauksim pagaidu iecelšanas shēmas. Aizliegsim izmantot pretendentu idejas, ja kandidāts netiek pieņemts darbā.
5. Skaidra atbildības sistēma: Izveidosim skaidru atbildības ķēdi katram projektam un ikdienas darbam: viens konkrēts atbildīgais, nevis kolektīva atbildība. Izbeigsim ierēdņu rotāciju kā atbildības aizvietotāju. Ieviesīsim caurskatāmu un publiski izsekojamu projektu uzraudzību ar KPI, termiņiem, izmaksām un atbildīgajiem.
6. Normatīvo aktu vienkāršošana un birokrātijas mazināšana: Mēs īstenosim normatīvo aktu konsolidāciju un “mazāk regulējuma” principu. Ieviesīsim modeli, ka jaunu prasību var ieviest tikai tad, ja tiek atcelta kāda vecā. Regulāri pārskatīsim atskaites un prasības, likvidējot lieko. Ieviesīsim “klusēšanas–piekrišanas” principu: ja iestāde noteiktajā termiņā neatbild, atļauja tiek uzskatīta par piešķirtu.
7. Sabiedrības līdzdalības un uzticēšanās stiprināšana: Mēs atvērsim datus, ieviesīsim vienkāršu valodu lēmumos un publicēsim skaidrus pārskatus par paveikto. Paplašināsim līdzdalības budžetus, ieviesīsim kopienu fondus, vienkāršosim NVO reģistrāciju un atskaites, kā arī atbalstīsim vietējās iniciatīvas ar mikrograntiem.

Mēs panāksim, ka valsts pārvalde kļūst par sabiedroto, nevis šķērsli iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tā būs maza, bet efektīva, ātra, digitāla un atbildīga. Nodokļu maksātāju nauda tiks izmantota gudri – radot reālu vērtību cilvēkiem, nevis aparātam.

Tas ir “Latvijas attīstībai” solījums – mazāk birokrātijas, vairāk laika, naudas un iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

---

Programma “Novecojoša sabiedrība”

Problēmas apraksts

Starptautiskie pētījumi rāda, ka novecošana ir globāla tendence: līdz 2050. gadam pasaulē būs aptuveni 1,6 miljardi cilvēku vecumā virs 65 gadiem, un daudzās valstīs vecāko iedzīvotāju īpatsvars pārsniegs ceturto daļu no sabiedrības. Vienlaikus, ja netiks reformētas ar sabiedrības novecošanu saistītās nozares un fiskālā politika, līdz 2060. gadam valdības visā pasaulē var saskarties ar budžeta deficītu, kas vidēji sasniegs 9,1 % no IKP. Latvijā šīs tendences ir vēl izteiktākas. Mēs esam viena no straujāk novecojošajām sabiedrībām Eiropā. Šobrīd Latvijā dzīvo ap 1 860 000 iedzīvotāju. Katrs piektais ir seniors. Kopumā tie ir 372 000 cilvēku visā Latvijā. 2050. gadā par 65 gadiem vecāku cilvēku īpatsvars būs aptuveni 30 %, salīdzinot ar aptuveni 20 % pašlaik.

Vienlaikus mūsu veselības rādītāji joprojām būtiski atpaliek no vidējā ES līmeņa. Saskaņā ar OECD datiem vidējais mūža ilgums Latvijā ir 75,6 gadi, kas ir vairāk nekā piecus gadus mazāk nekā OECD valstīs vidēji. Vēl satraucošāks ir veselīgi nodzīvoto gadu rādītājs – Latvijā tas ir knapi virs 50, kamēr vidēji ES valstīs par vismaz 10 gadiem ilgāks periods. Novecojoša sabiedrība būtiski ietekmē arī ekonomikas konkurētspēju. Veselīgāka sabiedrība nozīmē ilgāk aktīvus cilvēkus darba tirgū, lielāku nodokļu bāzi un augstāku produktivitāti.

Novecojoša sabiedrība bieži tiek uztverta kā slogs ekonomikai, taču patiesībā galvenais risks nav vecums, bet gan slikta veselība, neizmantots cilvēku potenciāls un sistēmas, kas nav pielāgotas ilgākai dzīvei. Novecojoša sabiedrība nav potenciāls izaicinājums, bet gan jauna realitāte, kas prasa savlaicīgus lēmumus un strukturālas izmaiņas politikas veidošanā, lai tai pielāgotos. Mūsu mērķis ir Latvija, kur cilvēki ne tikai dzīvo ilgāk, bet arī dzīvo veselīgāk un kvalitatīvāk, ilgāk paliek aktīvi un saglabā savu neatkarību arī vecumdienās. Tāpēc sabiedrības novecošana nav tikai sociālās politikas jautājums. Tā ir ekonomikas, veselības un valsts attīstības stratēģijas centrālā tēma. Latvijai nepieciešama jauna pieeja novecojošas sabiedrības politikai – tāda, kas vienlaikus palielina veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, nodrošina efektīvu un vienotu veselības un sociālo aprūpi, veicina ilgāku ekonomisko aktivitāti un izmanto potenciālu ekonomikas izaugsmē.

Ko mēs darīsim?

1. Veselīgi un kvalitatīvi nodzīvotie dzīves gadi kā valsts prioritāte: Mēs paredzēsim veselības finansējuma pieaugumu slimību profilaksei, primārajai aprūpei un pieaugušo veselības pratībai, lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju veselību ilgtermiņā un mazinātu novēršamu slimību veidošanos un agrīno nāvi. Stiprināsim ģimenes ārstu un viņu komandu lomu, lai katrs Latvijas iedzīvotājs savlaicīgi saņemtu nepieciešamo aprūpi. Paātrināsim jaunu izmaksu efektīvu medicīnisko tehnoloģiju pieejamību cilvēkiem, tostarp jaunu zāļu kompensāciju. Paredzēsim finansējuma daļas pieaugumu profilaktiskajām programmām, ieskaitot skrīningu, vakcināciju, kaitējuma mazināšanas programmas. Attīstīsim dažādas iespējas saņemt kvalitatīvu ārstēšanu un aprūpi mājās. Veicināsim fizisko aktivitāšu pieejamību pēc iespējas tuvāk mājām funkcionālo spēju un dzīves kvalitātes uzlabošanai dažādām iedzīvotāju vecuma grupām. Tas ļaus panākt, ka slimības tiks novērstas vai atklātas un ārstētas ātrāk, un cilvēki varēs ilgāk dzīvot kvalitatīvu un veselīgu dzīvi, saglabājot savas spējas un neatkarību. Mūsu mērķis nav tikai ilgāks mūžs, bet gan ilgāka un pilnvērtīgāka dzīve.
2. Fiziskā aktivitāte kā veselības politikas instruments: Mēs attīstīsim veselības sporta programmas senioriem. Ļausim ģimenes ārstiem nozīmēt fiziskās aktivitātes kā daļu no ārstēšanas. Nodrošināsim pieejamus fizisko aktivitāšu pakalpojumus pašvaldībās. Iedzīvotāji no tā iegūs vairāk enerģijas ikdienā, ilgākus veselīgi un kvalitatīvi nodzīvotus dzīves gadus, mazāku sirds slimību, diabēta un aptaukošanās risku, kā arī ilgāk saglabātas fiziskās spējas. Veselīgs dzīvesveids ir vienkāršākais veids, kā pagarināt dzīvi labā veselībā.
3. Vienkāršāka un saprotamāka aprūpe cilvēkiem: Mēs integrēsim veselības un sociālos pakalpojumus. Veidosim vienotu pakalpojumu punktu pilotprojektu reģionos. Ieviestīsim veselības un sociālās aprūpes koordinatora lomu senioriem. Uzlabosim datu apmaiņu starp veselības un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tas vienkāršos nepieciešamās palīdzības saņemšanu, mazinās birokrātiju un paātrinās atbalstu pēc slimības vai hospitalizācijas. Aprūpei jābūt organizētai ap cilvēku, nevis institūcijām.
4. Spēcīgs sociālais atbalsts vecumdienās: Stiprināsim sociālo darbinieku profesijas prestižu un asistentu atbalstu, paredzot nepieciešamos resursus atlīdzībai un prasmju un iemaņu attīstībai. Veicināsim vairāk iespēju saņemt sociālos un rehabilitācijas pakalpojumus mājās, jau šobrīd paredzot finansējuma palielinājumu savlaicīgiem rehabilitācijas pakalpojumiem senioriem. Atbalstīsim dažādu modernu tehnoloģiju ieviešanu senioru aprūpē: gudrie asistenti un ierīces ļaus cilvēkiem vecumdienās savās mājās būt speciālistu uzraudzībā bez liekiem apgrūtinājumiem. Tas mazinās nepieciešamību pārcelties uz institucionālo aprūpi, dos lielāku neatkarību vecumdienās un lielāku drošības sajūtu sev un tuviniekiem.
5. Ilgāks aktīvs mūžs un turīgākas vecumdienas: Veidosim atbalsta programmas mentoringam senioru kompetenču nodošanai. Papildus atbalstīsim senitoru mērķauditorijai paredzētas sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvas (iesaistei un atbalstam). Definēsim sabiedrisko pasūtījumu mūžizglītības programmām, lai tās nebūtu formālas un darba tirgum nepielāgotas, bet palīdzētu iegūt un attīstīt tā brīža tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamās profesijas un prasmes. Aktīvi cīnīsimies pret vecuma diskrimināciju darba tirgū. Iedzīvotāji no tā iegūs iespēju pilnvērtīgi strādāt tik ilgi, cik cilvēks pats vēlas, lielākus ienākumus un drošāku pensiju, kā arī iespēju saglabāt sociālos kontaktus un dzīves kvalitāti.
6. Mūsdienīga un digitāla veselības sistēma: Mēs modernizēsim e-veselību, ieviešot pasaulē atzītus sistēmu un datu standartus. Atbalstīsim digitālos un mākslīgā intelekta risinājumus ārstniecībā augstākai aprūpes kvalitātei un pacientu drošībai, kā arī ārstu un ārstniecības atbalsta personu mazākam birokrātiskam slogam. Attīstīsim e-veselībā jaunus digitālus pakalpojumus un uzlabosim esošos, lai pacienti tos varētu vieglāk un ātrāk izmantot. Attīstīsim veselības datu pētniecību, ievērojot augstus drošības un zinātnes standartus. Tas dos iedzīvotājiem lielāku kontroli pār savu veselību, mazāk laika rindās uz pakalpojumu saņemšanu, ātrāku piekļuvi saviem medicīniskajiem datiem un labāku komunikāciju ar ārstiem un dažādām iestādēm.
7. Veselības finansējums, kas seko cilvēkam: Mēs pilnveidosim valsts apmaksātu veselības pakalpojumu grozu, ko iedzīvotāji varēs izmantot gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs neatkarīgi no kvotām vai noslēgtiem līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu. Tas saīsinās rindas uz profilaktiskajiem pakalpojumiem, kas savukārt palīdzēs laikus diagnosticēt slimības un mazināt sistēmas izdevumus, uzlabojot iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, samazināt iedzīvotāju maksājumus “no kabatas”, kā arī nodrošināt augstāku pakalpojumu kvalitāti līdz ar iestāžu konkurenci.

Mēs panāksim, ka Latvija kļūst par valsti, kur cilvēki ne tikai dzīvo ilgāk, bet dzīvo veselīgāk, aktīvāk un kvalitatīvāk – gan jaunieši, gan seniori. Tas ir “Latvijas attīstībai” solījums nākamajām paaudzēm.

---

Programma “Jauniešiem draudzīga Latvija”

Problēmas apraksts

Latvija šobrīd saskaras ar nopietniem izaicinājumiem, kas tieši ietekmē mūsu jauniešu dzīvi un valsts nākotni. Jaunie cilvēki, kuri ir mūsu sabiedrības dzinējspēks un cerība, bieži jūtas atstumti no iespējām, ko pelnījuši. Augsta emigrācija jauno darba ņēmēju vidū rada demogrāfisko krīzi, populācija sarūk un sabiedrība noveco. Tas pastiprina spiedienu uz sociālo sistēmu un mazina valsts inovāciju potenciālu. Mājokļa pieejamība ir viena no akūtākajām problēmām: augstās īres cenas un nekustamā īpašuma izmaksas liek daudziem jauniešiem atlikt patstāvīgas dzīves uzsākšanu, dzīvojot pie vecākiem vai dalot telpas, kas kavē ģimeņu veidošanos un personīgo izaugsmi. Eksperti, piemēram, no OECD un Latvijas Izglītības akseleratora norāda, ka Latvijā jaunieši saskaras ar izglītības neatbilstību darba tirgum – lai gan daudzi absolventi strādā apmācītajā jomā, ir grūtības atrast atbilstošu darbu, un karjeras izvēles neatbilst ekonomikas vajadzībām, piemēram, maz intereses par IKT, enerģētiku, ražošanu un uzņēmējdarbību. Tas nozīmē, ka, pat ja Latvijā darba tirgus ir kopumā dinamisks, tomēr ne visiem tas ir pieejams. Novērojami arī lieli izaicinājumi jauniešu veselībā, tostarp neiroloģiski traucējumi, svara problēmas, redzes traucējumi un trauksme, kas kavē un liedz jauniešiem iesaistīties pat VAD. Brīvprātīgā darba šķēršļi, piemēram, laika trūkums un ierobežota informācija, mazina sabiedrisko aktivitāti. Šīs problēmas nav tikai statistika – tie ir izgaistoši sapņi, neizveidotas ģimenes un nerealizēts potenciāls. Nevaram ļaut tam turpināties! Latvijai jātop par valsti, kur jaunieši jūtas droši, novērtēti un iedvesmoti palikt un būvēt nākotni.

Ko mēs darīsim?

Mēs, “Latvijas attīstībai”, apņemamies pārveidot Latviju par jauniešiem draudzīgu valsti, kur politika, ekonomika un ikdienas dzīve kalpo jauno cilvēku izaugsmei. Mēs panāksim to, ieviešot politiku, kas balstīta uz konkurenci, talantu un iemaņu veicināšanu un brīvā tirgus iespējām. Valsts loma būs radīt apstākļus, kur jaunieši var brīvi pielietot savus talantus, nevis tieši subsidēt katru soli – veicināsim brīvu konkurenci, samazināsim birokrātiju un atbalstīsim privāto iniciatīvu.

1. Mājokļa pieejamība: Mēs izveidosim apstākļus brīvam tirgum, deregulējot būvniecības noteikumus un samazinot birokrātiskos šķēršļus, lai privātie investori varētu ātri būvēt vairāk pieejamu mājokļu pilsētās un reģionos. Panāksim nodokļu atvieglojumus nekustamā īpašuma attīstītājiem, kas palielinās piedāvājumu un dabiski pazeminās cenas bez valsts subsīdijām. Tādējādi Latvijas jaunieši varēs atļauties par saprātīgām cenām gan īrēt, gan pirkt mājokļus – tas būs pamats uzsākt neatkarīgu dzīvi un veidot jauno ģimeni.
2. Izcila, pieejama un darba tirgum atbilstoša izglītība: Mēs reformēsim sistēmu, veicinot konkurenci starp arodskolām, augstskolām un universitātēm, balstoties uz kvalitāti un darba tirgus vajadzībām, tai skaitā pārskatot budžeta vietu sadalījumu augstskolās. Veicināsim studiju noslēguma darbu formāta modernizāciju, pielāgojot to digitālajai videi un mūsdienu pētniecības praksēm. Nodrošināsim privātā sektora iesaisti, piemēram, partnerības ar uzņēmumiem IKT, enerģētikā un ražošanā, kas dos praktiskas prasmes un palīdzēs atrast potenciālos darba devējus. Izmantosim ES fondus, lai investētu mehānismos, kas mazinās priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Panāksim, ka izglītība kļūst par tiltu uz panākumiem. Atbalstīsim inovatīvus kopdzīves projektus jauniešiem pilsētās, kā arī veicināsim studējošo kopmītņu straujāku būvniecību ap lielajām universitātēm. Sakārtosim un vienkāršosim kredītpunktu atzīšanas sistēmu, lai jauniešiem, kuri atgriežas Latvijā pēc studijām ārzemēs, būtu vieglāk reintegrēties. 
3. Sabiedriskais transports: Uzlabosim sabiedriskā transporta pieejamību reģionu jauniešiem, ieviešot mērķētas atlaides, lai veicinātu mobilitāti un vienlīdzīgas iespējas, kā arī aktīvi iesaistīsim Latviju vienotas Eiropas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas attīstībā, nodrošinot jauniešiem ērtāku un pieejamāku pārvietošanos ES.
4. Dinamisks un jauniem talantiem draudzīgs darba tirgus: Atbrīvosim tirgu no liekām regulācijām, samazinot nodokļus darba devējiem un darbiniekiem, lai veicinātu uzņēmējdarbību un jaunu darbu radīšanu. Izstrādāsim programmu NEET jauniešu skaita samazināšanai Latvijā. Izveidosim “talantu inkubatorus” reģionos kā privāti vadītus centrus ar minimālu valsts iejaukšanos, piedāvājot mentorēšanu un pieeju investoriem. Izveidosim valsts atbalstītu vienotu brīvprātīgā darba koordinācijas sistēmu pašvaldībās, nodrošinot iesaistes iespējas jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Paplašināsim arī valsts līdzfinansēto jauniešu vasaras nodarbinātības programmu, palielinot darba vietu skaitu un atbalstu reģionos. Reformēsim darba likumu, ieviešot elastīgus darba modeļus un ļaujot jauniešiem apvienot darbu ar studijām, bet konkurence nodrošinās augstākus ienākumus. Panāksim, ka darba tirgus kļūst par iespēju lauku ne tikai Rīgas un Pierīgas jauniešiem, bet visos Latvijas reģionos.
5. Labi ienākumi un apstākļi jauno ģimeņu veidošanai: Veicināsim ienākumu pieaugumu caur nodokļu samazināšanu un brīvu konkurenci, ļaujot jauniešiem pelnīt vairāk savā jomā. Nodrošināsim ģimenēm nodokļu atvieglojumus par bērniem un privātā sektora iesaisti bērnu aprūpē, lai vecāki varētu strādāt un augt karjerā.
6. Garīgā veselība: Mēs stiprināsim garīgo veselību, veicinot privāto pakalpojumu tirgu un samazinot regulācijas, lai jaunieši varētu izvēlēties labākos speciālistus. Valsts apmaksās pakalpojumus, ko jaunieši varēs saņemt arī privātajās ārstniecības iestādēs.
7. Veselības aprūpe: Mēs nodrošināsim jauniešiem paplašinātu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, ietverot konsultācijas, reproduktīvās veselības aprūpi un bezmaksas anonīmu testēšanu.
8. Politiskā iesaiste: Balsošanas vecumu pašvaldību vēlēšanās pazemināsim līdz 16 gadiem. Attīstīsim un nostiprināsim arī “Signālvēlēšanas”. Veicināsim jauniešu padomju darbu kā brīvas diskusijas platformas, paredzot regulāras jauniešu interešu pārstāvju tikšanās ar lēmumu pieņēmējiem. Stiprināsim pilsoniskās izglītības saturu skolās jau no 7. klases, iekļaujot praktiskas zināšanas par valsts pārvaldi, demokrātijas procesiem un politisko ideoloģiju daudzveidību.
9. Sports: Mēs izveidosim atbalsta programmu, kas ļaus jauniešiem vecumā no 15 līdz 21 gadam apmeklēt trenažieru zāles vai sporta nodarbības ar atlaidi.

Mēs izdarīsim to visu ar drosmi, vīziju, ticību brīvajam tirgum un Latvijas jauniešiem. Latvija būs valsts, kur jaunieši ne tikai izdzīvo, bet attīstās un rada inovācijas, izmantojot savus talantus brīvā konkurencē. Tas ir “Latvijas attīstībai” solījums – jauniešiem draudzīga Latvija.

---

Programma “Laikmetīga, digitāla un ilgtspējīga Latvija”

Problēmas apraksts

Mūsdienu Latvija saskaras ar nopietniem iekšējiem izaicinājumiem, kas tieši ietekmē valsts neatkarības noturību, sabiedrības vienotību un ekonomisko izdzīvošanu. Pilsoniskā pasivitāte, zema līdzdalība politiskajos un sabiedriskajos procesos, kultūras šķelšanās un paralēlu kopienu veidošanās risks vājina demokrātijas kvalitāti un valsts kohēziju. Demogrāfiskā krīze, darbaspēka trūkums un reģionālās atšķirības prasa steidzamu vienlīdzīgu iespēju radīšanu visām iedzīvotāju grupām. Vienlaikus klimata pārmaiņas, vides aizsardzības prasības un enerģētiskā atkarība rada spiedienu uz ekonomiku, bet pārmērīga birokrātija un neelastīgi ES noteikumi bieži kavē racionālu resursu izmantošanu un vietējo attīstību.

Digitālā revolūcija un mākslīgā intelekta attīstība strauji maina darba tirgu un konkurētspēju. Latvija riskē vēl vairāk atpalikt, ja izglītībā, valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā netiks īstenota drosmīga digitalizācija un tehnoloģiskais optimisms. Starptautiskā konkurētspēja un globālā ekonomika prasa, lai Latvija ne tikai reaģētu, bet aktīvi veidotu savu nākotni – stipru pilsonisko sabiedrību, vienotu kultūras telpu un ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz zinātni, inovācijām un reālām Latvijas interesēm, nevis tikai ārējiem priekšrakstiem. Ja mēs paliksim pasīvi, riskējam zaudēt gan iekšējo stabilitāti, gan iespēju uzplaukt kā modernai, konkurētspējīgai un pašpārliecinātai nācijai.

Ko mēs darīsim?

Lai Latvija kļūtu par pilsoniski aktīvu, kulturāli bagātu, ilgtspējīgu un digitāli attīstītu valsti, mēs īstenosim skaidru, reālistisku un iedzīvotāju interesēm pakļautu politiku. Mēs balstīsimies uz tehnoloģisko optimismu, caurskatāmību un vienotību, stiprinot sabiedrības noturību un starptautisko konkurētspēju.

Galvenā prioritāte:

Stiprināt pilsonisko līdzdalību, saglabāt un attīstīt Latvijas kulturālas daudzveidību vienotā valstiskā telpā, nodrošināt ilgtspējīgu vides un ekonomikas attīstību, kā arī īstenot strauju digitālo revolūciju, lai palielinātu iedzīvotāju labklājību un valsts konkurētspēju globālajā pasaulē.

1. Pilsoniskā sabiedrība: Mēs veicināsim pilsoniskās līdzdalības prasmes jau skolu izglītības sistēmā (vairāk lasi programmā “Jauniešiem draudzīga Latvija”). Ieviesīsim caurskatāmu interešu pārstāvniecības (lobēšanas) regulējumu, publisku lobistu reģistru un atklātību par priekšlikumu izcelsmi. Veicināsim fundamentālu politiskās līdzdalības reformu, pārskatot vēlēšanu likumus, politisko partiju un to finansēšanas noteikumus. Jebkuras būtiskas izmaiņas vēlēšanu likumos virzīsim uz tautas nobalsošanu. Ieviesīsim iespēju iedzīvotājiem ziedot nelielu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa politiskajām partijām un sabiedriskā labuma organizācijām, stiprinot demokrātijas pamatus.

Nodrošināsim vienlīdzīgas iespējas darba tirgū jauniešiem, senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un reģionu iedzīvotājiem. Aktīvi mazināsim bezdarbu, attīstot pārkvalifikācijas programmas, digitālās prasmes un ciešu saikni starp izglītību un darba tirgu. (vairāk lasi programmā “Novecojoša sabiedrība”)

2. Kultūras daudzveidība: Turpināsim veidot vienotu skolu sistēmu Latvijā, pakāpeniski pārtraucot segregētu mazākumtautību skolu pastāvēšanu, vienlaikus nodrošinot fakultatīvas iespējas apgūt dažādu Latvijas mazākumtautību kultūras mantojumu. Uzsvērsim Latvijas mazākumtautību lomu valsts neatkarības iegūšanā un atjaunošanā, stiprinot kopīgo valstiskuma sajūtu. Stingri atbalstīsim Latvijas etnogrāfiskās kultūras un eiropeiskā dzīvesveida saglabāšanu, aktīvi novēršot paralēlo imigrantu kopienu un geto veidošanos. Valsts finansiāli atbalstīs Latvijas kultūras attīstību un eksportu – gan tradicionālo, gan akadēmisko, gan laikmetīgo kultūru. Nodrošināsim Nacionālās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projektu veiksmīgu īstenošanu.

3. Ilgtspēja, vide, daba un klimats: “Latvijas attīstībai” mērķis ir, lai Latvija kļūst par valsti, kas īsteno tehnoloģisko optimismu kā galveno instrumentu ekonomikas izrāvienam, demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšanai un sabiedrības noturības celšanai. Dekarbonizāciju skatīsim ne tikai kā vides, bet arī kā ekonomiskās izaugsmes iespēju. Veicināsim inovācijas enerģētikā (CCS, ūdeņradis, kodolsintēze u.c.), atbalstīsim biodīzeļa un citu atjaunojamo degvielu ražošanu, stiprinot enerģētisko neatkarību un vietējo ražotāju kapacitāti. Sekmēsim sabiedriskā transporta attīstību. Izstrādāsim zinātniski pamatotu dabas daudzveidības saglabāšanas stratēģiju, balstītu uz Latvijas reālo situāciju un papildu pētījumiem, nevis tikai ES kritērijiem. Atbalstīsim kūdras ieguvi un izmantošanu lauksaimniecībā un dārzkopībā kā svarīgu reģionu ekonomikas daļu. Nodrošināsim tālākizglītības programmas “zaļās pārejas” apdraudētajām profesijām.

4. Digitālā revolūcija: Mēs strauji uzlabosim savienojamību (optiskais internets, 5G un tālāk). Programmēšanu un mākslīgā intelekta prasmes padarīsim par obligātu izglītības daļu visos līmeņos. Aktīvi atbalstīsim kvantu datorikas attīstību kā Latvijas perspektīvo nišu. Ieviesīsim “smilšu kastes” režīmu inovatīviem eksperimentiem ārpus pārmērīga regulējuma. Attīstīsim FinTech kā Latvijas starptautiskās konkurētspējas nišu, izveidosim modernu regulējumu platformu ekonomikas (gig economy) darbiniekiem. Nodrošināsim digitālo prasmju apmācības senioriem. Pilnībā digitalizēsim valsts pārvaldi, izveidojot vienotu, lietotājam draudzīgu e-pakalpojumu platformu, kas samazinās birokrātiju un padarīs lielāko daļu pakalpojumu pieejamus attālināti. Saskarsmei ar platformu iedzīvotāji varēs izmantot čatbotu, kas vieglā un saprotamā latviešu valodā sniegs palīdzību iesniegumu atrašanā un aizpildīšanā. Valsts sniegs tiešu atbalstu uzņēmumiem digitalizācijas procesos.

Mēs dzīvojam izšķirošā brīdī, mūsu izvēles noteiks, vai Latvija būs aktīva, vienota un nākotnei gatava nācija. “Latvijas attīstībai” tic, ka ar drosmīgu, vienotu un vērtībās balstītu politiku mēs ne tikai saglabāsim, bet stiprināsim pilsonisko sabiedrību, kultūras bagātību un ilgtspējīgu attīstību, padarot Latviju par modernu, konkurētspējīgu un pašpārliecinātu valsti. 

---

Saīsinājumi:

ALTUM  – AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” 

ASV  – Amerikas Savienotās Valstis

CCS – Oglekļa uztveršana un uzglabāšana

COVID 19 – Slimība, ko izraisa smaga akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2)

ES  – Eiropas Savienība

FinTech – Finanšu tehnoloģiju nozare

IKP – Iekšzemes kopprodukts

IKT – Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare

KPI – Izpildes pamatrādītāji

NATO  – Ziemeļatlantijas līguma organizācija

NBS  – Nacionālie bruņotie spēki

NEET – jaunieši 15–29 gadu vecas personas, kuras nestrādā, nemācās un neapgūst arodu

NVO – Nevalstiska organizācija

NUTS 2 – ES ģeokoda standartizēta sistēma, kas iedala valstis reģionos reģionālās politikas un statistisko mērķu īstenošanai. NUTS 2 līmenis definē pamata reģionus. ES mērogā tie parasti aptver teritorijas ar iedzīvotāju skaitu no 800 000 līdz 3 miljoniem.

OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

STEM – “Zinātne, tehnoloģija, inženierija, matemātika”; saīsinājums, ko izmantoto izglītības politikā, apzīmējot akadēmisko izglītības, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības jomu.

VAD – Valsts aizsardzības dienests

5G – Piektā mobilo sakaru standartu paaudze