Informācijas avots: LETA, Latvijas attīstībai Apspriež ideju pensiju otrā līmeņa fondus novirzīt Latvijas ražošanaiFoto: LETA/ Db.lvPartijas “Latvijas attīstībai” biedri sākuši apspriest ideju pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļus pārvirzīt no ārvalstu deficīta segšanas uz Latvijas ražošanas attīstību un jaunu darba vietu radīšanas veicināšanu, vēsta LETA. Nepieciešams rast tādu līdzekļu ieguldīšanas scenāriju, kas ļautu izmantot pensiju kapitālu, to nepakļaujot lielam riskam, secināts partijas valdes sēdē.Pašlaik otrā līmeņa pensiju fondos uzkrāts 1,5 miljardi eiro (1,05 miljardi latu), un prognozējams, ka 2018. un 2019. gadā uzkrājums būs tuvu pie četriem miljardiem eiro (2,8 miljardiem latu), valdes sēdē pauda bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un partijas biedrs Juris Pūce, prezentējot šo ideju. Lielākā daļa no pašlaik uzkrātajiem līdzekļiem ir ieguldīti gan Latvijas, gan ārvalstu, tostarp Luksemburgas, Vācijas, Francijas, Lietuvas, Polijas, ASV, valsts izsniegtajos vērtspapīros. Latvijas iedzīvotāji “piespiedu kārtā” katru gadu atliek pensiju otrā līmeņa naudu, un tā galvenokārt tiek izlietota, lai segtu citu valstu budžeta deficītu, sacīja bijušais EM valsts sekretārs.
Partijas priekšsēdētājs Einars Repše skaidroja, ka būs jāveido tādi investīciju ieguldīšanas nosacījumi, lai strādājošie kā topošie pensionāri būtu ieinteresēti ieguldīt savus līdzekļus, tādējādi arī palielinot savu pensiju kapitālu. Viņš norādīja, ka pašlaik ar Latvijas pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļiem tiek sildīta Polijas ekonomika, bet šo naudu lietderīgāk būtu ieguldīt Latvijā.
Pūce pauda, ka otrā pensiju fonda līmeņa pensiju atdeve pašlaik ir vāja, lai neteiktu, ka nekāda. Tāpēc lietderīgāk būtu, ja valsts radīta Attīstības finanšu institūcija izveidotu Ražošanas attīstības instrumentu jeb fondu, kurā līdzekļi ienāktu, izlaižot obligācijas. Savukārt likumā tiktu noteikts, ka daļa no pensiju otrā līmeņa kapitāla ir jāiegulda Latvijas parāda un kapitāla vērtspapīros. Saņemtā nauda ļautu ražošanas attīstībā katru gadu investēt līdz 350 miljoniem eiro (246 miljoniem latu).
Tas ļautu gan vairot iedzīvotāju pensiju otrā līmeņa kapitālu, gan veicinātu ražošanu. J. Pūce gan atzina, ka minētajam piedāvājumam ir savi riski, piemēram, iespējama valsts nesaimnieciska šo līdzekļu pārvaldīšana. Taču šo risku var vadīt, sadarbojoties ar privātiem profesionāļiem, kuri, sniedzot pozitīvu novērtējumu kādam ražošanas attīstības projektam, riskētu paši ar saviem līdzekļiem.
Uzklausot partijas biedru bažas par riskiem, kas saistās ar pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļu izmantošanu, E. Repše atzina, ka ir jāizvērtē kapitāla nepareizas izvietošanas riski, atceroties problēmas, kādas 90.gados radīja G-24 kredīti. Nosakot, ka privātajam investoram ir jāiegulda 2/3 no kopējām investīcijām, palielināsies iespēja, ka projekts būs veiksmīgs.
Pūce norādīja, ka nauda tiks aizdota tādiem projektiem, kuru izdošanās ir prognozējama. Viņš pieļāva, ka šāda fonda sistēmas izveide prasītu vienu līdz pusotru gadu. Bijušais EM valsts sekretārs piebilda, ka ar nedaudz līdzīgu ideju pirms vairākiem gadiem nācis klajā valdības konsultants Ģirts Rungainis, kurš gan līdzekļus bija paredzējis iegūt no vairāku valsts uzņēmumu privatizācijas.
Saeimas deputāts un politiskā spēka valdes loceklis Vladimirs Reskājs diskusijas laikā piebilda, ka būtu tuvredzīgi attīstīt ekonomiku, tikai pamatojoties uz nākamajos septiņos gados gaidāmajiem Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem.
Paredzēts, ka politiskais spēks vēl turpinās darbu pie šī jautājuma izstrādāšanas.
