Labs valsts tēls ir ienesīgs – piesaista vairāk tūristu, paaugsina investoru interesi, attīsta vietējo biznesu. Tā veidošana ir sarežģīts ilgtermiņa process, kam daudzas valstis velta lielus līdzekļus un piesaista profesionāļus. Šo iemeslu dēļ masu medijos izskanējusī informācija, ka joprojām nav sākta iecerētā “Rīga2014” reklāmas kampaņa ārvalstīs par plānotajiem 1,3 miljoniem eiro, ir šokējoša. Rīgai sevi reklamēt ir īpaši svarīgi, jo Latvija joprojām nav atpazīstams tūristu galamērķis un kultūras galvaspilsētas statuss ir unikāla izdevība šo atpazīstamību veicināt. Tāpēc scenārijs, kurā šim gadam veltītajiem pasākumiem nav nekādu publicitātes kampaņu ārzemēs, ir ļoti uztraucošs.
Kultūras galvaspilsētas ideja pirmo reizi tika īstenota 1985. gadā Atēnās, tās pamatdoma – atklāt Eiropas kultūras daudzveidību, izceļot kultūras un tradīciju bagātību un katras valsts unikālo vēsturi. Tomēr ne jau tikai lai rīkotu lielus mākslas pasākumus, pilsētas vēlas uz gadu iegūt šo titulu. Kad Liverpūle (Lielbritānija) 2008. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta tā piesaistīja 2,6 miljonus viesu, kuri pilsētu apmeklēja pirmo reizi, Rūra (reģions Vācijā, kuru kā kultūras galvaspilsēta reprezentēja Esene, bet katrai apgabala pilsētai bija veltīta viena svētku nedēļa) 2010. gadā – 10,5 miljonus viesu. Lincu (Austrija) 2009. gadā apmeklēja 3,4 miljoni tūristu un tās vārds izskanēja 25 000 publikācijās pasaules medijos. Turku – mazo Somijas pilsētiņu ar vien 180 000 iedzīvotājiem – 2011. gadā apmeklēja ap 2 miljoniem viesu un publicitāte ārzemju medijos sasniedza 19,7 miljonu eiro vērtību. Tika plānots, ka Rīgu 2014. gadā varētu apmeklēt 2 miljoni tūristu, taču prognozes tika izteiktas laikā, kad plānā vēl bija starptautiskā publicitātes kampaņa. Vai šobrīd izskatās, ka Rīga apmeklētības un publicitātes ziņā kaut nedaudz pietuvosies iepriekšējo Eiropas kultūras galvaspilsētu sasniegumiem?
Ir skaidrs, ka kultūras galvaspilsētas statuss atver durvis ne tikai mākslas projektiem, tas ir spēcīgs stimuls vietējai uzņēmējdarbībai, tūrismam. Kā intervijā norāda “Rīga2014” vadītāja Diāna Čivle, Eiropas pieredze un aprēķini rāda, ka katrs ieguldītais eiro ilgtermiņā atnes atpakaļ četrus caur nodokļiem un tūrisma industrijas attīstību. Tāpēc uz “Rīga2014” nedrīkst skatīties tikai kā uz dažādu pasākumu kopumu visa gada garumā – šis ir ieguldījums mūsu valsts tēlā un atpazīstamībā. Arī Ūmeo (otra šī gada kultūras galvaspilsēta) publicitāti uztver ļoti nopietni – uz svētku atklāšanu bija uzaicināts (apmaksājot ceļa, viesnīcas izdevumus) liels skaits ārvalstu žurnālistu, lai atklāšanas pasākumu atskaņas būtu dzirdamas šo valstu medijos.
Kaut arī kopš kultūras galvaspilsētas gada atklāšanas pagājis jau vairāk kā mēnesis, vērienīgā reklāmas kampaņa joprojām ir iestrēgusi ķīvņios par iepirkumiem un attaisnojumos par lielu konkursu sarežģīto specifiku. Tās “nogriešana” ir traģiska neizdarība. Šobrīd rodas iespaids, ka kultūras galvaspilsētas statuss vispār netiek novērtēts, vai arī nav izprasts, cik daudz varam no tā iegūt. Es ļoti ceru, ka problēma ar publicitātes kampaņu ārvalstīs tiks atrisināta pēc iespējas ātrāk, citādi mums draud scenārijs, kurā par 17 miljoniem latu (kultūras galvaspilsētas budžets 2012.-2014. gadam) esam sarīkojuši lielus pasākumus tikai sev pašiem bez jebkādas atgriezeniskās saites. “Rīga2014” organizētāju komanda ir profesionāla un spējīga, tāpēc būtu ļoti nepatīkami, ja ziņas par viņu paveikto neizietu ārpus Rīgas un Latvijas robežām. Kultūras galvaspilsētas notikumam ir jēga tikai tad, ja tas padara Rīgu spilgtāku, atver jaunas durvis, rada valsts tēlu, tāpēc jājautā – kāpēc šī iespēja tiek izniekota?
