Latvijai joprojām ir raksturīga zema
energoefektivitāte – mājsaimniecības Latvijā izlieto divreiz vairāk enerģijas
nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Gandrīz 60% no Latvijas enerģijas tiek
patērēts siltumapgādē, no kā lielāko daļu veido dabasgāze, kas tiek importēta
no… Vienas lielas un neprognozējamas valsts. Tāpēc ir jādomā ne tikai kā kļūt
neatkarīgākiem, bet arī – kā pieejamos resursus maksimāli ietaupīt.
Jānodrošina patērētāja izmaksu reāla
samazināšanās
Energoefektivitāte
izvirzīta par vienu no nākamā ES struktūrfondu perioda prioritātēm, kas paredz vērā
ņemamus ieguldījumus dažādās ar šo jomu saistītās aktivitātēs. Diemžēl ar ES
līdzfinansējumu vien būs par maz, lai vairākumā gadījumu galapatērētāja rēķins par
siltumapgādi pēc ēkas nosiltināšanas būtiski samazinātos. Tāpēc kā vienīgais
visām pusēm izdevīgais risinājums ir Energoefektivitātes fonda dibināšana, kas veidotu
„kolektīvo finansējumu”, piesaistot gan ES, gan arī valsts, pašvaldību, privāto
līdzinvestoru un energouzņēmumu līdzekļus. Fonda piedāvātais finansējums māju
siltināšanai būtu pieejams uz ilgāku laika periodu, ar saprātīgu atdeves līmeni
un līdz ar to mazāku ikmēneša procenta likmi. Tādā veidā patērētāja izmaksas
reāli samazinātos, radot motivāciju iedzīvotājiem operatīvi vienoties par ēkas
siltināšanas nepieciešamību. Lai investors būtu ieinteresēts piedalīties ar
savu līdzfinansējumu, valstij jāgarantē, ka patērētāja saistību nepildīšanas
gadījumā tās tiek pārņemtas. Mērķis būtu periodā līdz 2020. gadam nosiltināt ne
mazāk kā 3000 daudzdzīvokļu un 3000 viendzīvojamo ēku. Likumsakarīgi būtu
jānodrošina arī zems energopatēriņš katrai līdz 2020. gadam jaunuzceltajai ēkai.
Atbalsta programma rūpniecības nozarei
Tikpat bēdīgi ar
energoefektivitāti klājas arī Latvijas rūpniecības nozarei, kurā ir trešais
augstākais enerģētikas patēriņš ES. Diemžēl uzņēmumiem, ieguldot līdzekļus
energoefektivitātes uzlabošanā, īslaicīgi samazinās konkurence tirgū. Tāpēc
būtu jārada papildu motivācija šādu pasākumu veikšanai. To varētu veidot, izmantojot
ES fondu finanšu instrumentus un ieviešot atbalsta programmu rūpniecības
objektu energoefektivitātes uzlabošanai, nodrošinot, ka nākamo sešu gadu
periodā 90% no uzņēmumiem ir energoefektīvi. Paralēli jāturpina darbs pie
dabasgāzes patēriņa samazināšanas Latvijas energosistēmā, pakāpeniski
dabasgāzes centralizētās apkures sistēmas katlumājas nomainot pret šķeldas vai
citām vietējā kurināmā (it īpaši – kūdras) katlumājām. Arī tas ir īstenojams ar
ES fondu atbalstu un samazinās dabasgāzes importa apjomu.
Energoefektivitāte ir
dabiska Latvijas enerģētikas prioritāte. Veicinot efektīvāku resursu
izmantošanu, ne tikai samazināsies imports, bet arī palielināsies ražošanas
efektivitāte un uzlabosies Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāte.