Augsti
godātie partijas biedri, ļoti cienījamās partijas biedres, mūsu
kongresa viesi, dārgie žurnālisti, cīņu biedri, draugi!
Gribu
pateikties Einaram par augsto novērtējumu man, izvirzot mani par
partijas kandidātu Ministru prezidenta amatam. Gribu pateikties
partijas valdei, kas mani atbalstīja kā kandidātu. Tas man ir gan
gods, gan izaicinājums, bet vienlaikus arī prieks. Jo es esmu
pārliecināts par to, ka mūsu komanda, mūsu partija ir labākais
piedāvājums šajās Saeimas vēlēšanās Latvijas iedzīvotājam.
Konsekventa partija ar detalizētu, kompetentu un pragmatisku
programmu. Latvijas patriotu partija. Īstu patriotu, kas zina
Latvijas stiprās un vājās puses, bet zina arī, kā padarīt
Latviju gudrāku, veselāku, stiprāku un bagātāku. Un māk savas
zināšanas pārvērst reālos darbos Latvijas labā.
Tomēr
šis ir laiks, kurā Latvijas izvēle vēlēšanās nebūs tikai par
to, kura kandidāta vai partijas gudrība ir lielākā. Tā ir izvēle
arī par pārliecību, ideju un rīcību.
Krievijas
agresija Ukrainā ir iemesls būtiskām pārdomām katram Latvijas
patriotam.
Rietumi
reaģē nesteidzīgi, meklē kompromisus, izlīgumus, baidās no
eskalācijas. Bet tikmēr ukraiņu puiši zaudē savas dzīvības,
aizstāvot savu zemi pret viltīgu, nesaudzīgu un naidīgu
iebrucēju. Kas notiks ar Ukrainu? Kas notiks ar Latviju?
Latvijas
valdībai vajadzēja ilgāku laiku, lai iekustētos un sāktu reaģēt
uz notiekošo Ukrainā. Ilgāku laiku, šķiet, valsts augstākās
amatpersonas cerēja, ka kaut kā jau viss norims un varēsim
turpināt kā agrāk. Pārāk ilgi cerēja, ka nekas no tā, kas
notiek tikai nedaudz vairāk nekā 1000 kilometru attālumā,
neietekmēs Latviju.
Diemžēl
šīs naivās cerības nepiepildās. Protams, ka Krievija ir
vērsusies ar sankcijām pret Eiropas Savienību, tātad – arī
Latviju. Protams, Latvijas valdība tam nav gatava. Nebija premjeres
pieminēto plānu A, B vai C.
Darāmie
darbi tika plānoti steidzīgi, it kā jau martā nevarēja
prognozēt, ka tieši pārtikas rūpniecību un lauksaimniecību
skars pirmais ekonomiskais uzbrukums Eiropas Savienībai. Un nu jau
mēnesis pagājis kopš Krievijas sankciju sākuma, bet valdības
darba rezultātu vēl nav.
Ja
reiz tik nespējīga valdība ir izrādījusies attiecībā uz
pārtikas rūpniecību, tad kāda ir tās gatavība jomās, kur mūsu
ekonomikas atkarība ir vēl lielāka?
Piemēram,
enerģētikā. Ko vērts ir valdības apgalvotais, ka tur nu gan viss
ir pilnīgi droši? Ka tur mums ir plāns, jā, kurš tad no plāniem?
A, B vai C?
Valdībai
steidzīgi būtu jārada enerģētikas krīzes apgādes plāns
jaunajai situācijai. Jāvienojas ar Igauniju un Lietuvu par
koordinētu rīcību. Nav laika pašapmierinātībai. Ja valdība
nezina, kā to izdarīt, mēs to pateiksim priekšā.
Tad
tas, ko jau savā runā minēja Einars. Vai tiešām varam turpināt
uzskatīt par pieņemamu jūlijā pieņemto likumu, ka NATO minimālo
prasību
aizsardzības finansējumam valsts budžetā sasniegsim tikai 2020.
gadā. Pēc sešiem gadiem. Minimālo prasību. Vai tā rīkojas
valsts, kura dzīvo blakus agresoram, kas daudzas reizes jau uzbrucis
mūsu valstij savu iztapoņu runās?
Finansējums
aizsardzībai jāpalielina daudz ātrāk. Mūsu plāns ir to izdarīt
trijos gados, stiprinot Latvijas aizsardzības spējas un
demonstrējot mūsu sabiedrotajiem, ka nopietni attiecamies pret savu
drošību. Sargā sevi pats, tad arī Dievs Tevi sargās.
Bet
situācija valstī liecina, ka pašreizējā valdošā koalīcija nav
spējīga rīkoties konsekventi Latvijas labā. Neizlēmība, iekšēji
strīdi un bailes no lēmuma pieņemšanas tiek pasniegtas kā
saprātīgums. Nē, dārgie draugi, tas nav saprātīgums – tā ir
mazdūšība. Nevis “Soli pa solim” kā valdošās partijas
reklāmā, bet stāvam uz vietas, pieplokam pie zemes. Tā var būt
laba stratēģija smilgai piejūras kāpās, bet diezgan vāja
Latvijai, ja vien gribam, ka Latviju pārtrauc pamest tūkstoši
ekonomisko bēgļu.
Latvijas
valdošās partijas lepojas ar to, ka atliek lēmumu pieņemšanu.
Būvniecības likumu par gadu, elektrības tirgu par gadu, gāzes
tirgu par trim. Valdība mēnešiem dzīvo bez veselības ministra.
Gandrīz divus gadus iekšējos ķīviņos darbu vada KNAB. Tas gan
valdību, šķiet, apmierina pilnībā.
Latvijai
ir vajadzīga saprātīga, bet izlēmīga politika Latvijas
attīstībai. Šīm vēlēšanām mēs esam izvirzījuši trīs
prioritātes:
-
Nodrošināt Latvijas
iedzīvotājus ar uzreiz pieejamu, kvalitatīvu veselības aprūpi,
pārtraucot par to prasīt līdzmaksājumus. Mēs zinām, kā to
panākt. -
Nodrošināt Latvijas
iedzīvotājus ar visiem pieejamu izglītības sistēmu, kas garantē
labi atalgotu darbu. Mēs zinām, kā to panākt. -
Nodrošināt Latvijas
iedzīvotājus ar daudz vairāk labi atalgotām darba vietām,
beidzot traucēt uzņēmējus ar birokrātu teroru un palīdzot
Latvijas ekonomikai augt. Mēs zinām, kā to panākt.
Latvijas
iedzīvotājus neapmierina katastrofa veselības aprūpes sistēmā.
Latvijas iedzīvotāji nevar samierināties ar bezdarbniekiem kā
izglītības sistēmas rezultātu. Latvijas iedzīvotāji negrib
pamest Latviju tikai tāpēc, lai ārzemēs nopelnītu pietiekami
savas ģimenes uzturēšanai.
Mēs
nesolām lietas, kuras nevar izdarīt. Mēs nemānām vēlētājus,
mēs necenšamies tos apgāzt ar tukšvārdības plūdiem, kā to
diemžēl dara valdošās partijas. Tikai tā var atjaunot ticību
varai. Pavisam vienkārši: apsoli un izdari, apsoli un izdari. Tas
būtu tas “solis pa solim”, kuru tā gaida iedzīvotāji no
varas. Mēs šādus soļus spersim.
Mēs
esam racionālas izvēles partija. Partija, kuru izvēlas tie, kas
tic Latvijas nākotnei, tam, ka te ir vērts dzīvot, mācīties,
strādāt, veidot ģimeni.
Mēs
esam vēlēšanām izveidojuši spēcīgāko kandidātu sarakstu.
Mūsu sarakstā ir izcils, pieredzējis līderis Einars Repše, kurš
atkal ir ievedis valsts darbā jaunu profesionāļu grupu. Tā, kā
viņš to ir darījis jau vairākkārt. Einara iesaukumos Latvijas
pārvaldē ir ienākuši Ilmārs Rimševics, Juta Strīķe, Valdis
Dombrovskis. Šogad Einars politikā ieved atkal jaunus kandidātus.
Šajā
kandidātu lokā man nebija nekādas grūtības atrast izcilus
partijas kandidātus ministru amatiem.
Es aicinātu kongresu
atbalstīt, ka mūsu partijai 3 prioritārajās jomās – veselībā,
izglītībā un ekonomikā – ministru amatiem tiek virzīti mūsu
partijas biedri Einars Repše kā veselības ministra amata
kandidāts, Liene Cakare kā izglītības un zinātnes ministra amata
kandidāte un Vladimirs Reskājs kā ekonomikas ministra amata
kandidāts. Einars, Liene un Vladimirs ir spēcīga komanda, kas, es
nešaubos, spēs īstenot partijas izvirzītos prioritāros uzdevumus
šajās jomās.
Mums
ir spēcīgi kandidāti, kas varētu pretendēt arī uz citiem
ministra amatiem:
Piemēram,
ārlietu ministra amatam – Rihards Pīks, tieslietu ministru amatam
– Baiba Fromane, finanšu ministra amatam – Uldis Osis, kultūras
ministra amatam – Andrejs Žagars, vides un reģionālās
attīstības ministra amatam – Olga Geitus – Eitvina u.c.
Mums
ir labākā komanda. Mums ir labākā programma. Esmu pārliecināts,
ka mēs uzvarēsim.
