Lekcijas ietvaros tika apskatītas sabiedrības aptaujas un pētījumi, pēc kuriem var spriest par latviešu attieksmi pret darbu, problēmām izglītībā, kā arī sabiedrības paradumiem.
Latviešu attieksmē pret darbu Roberts Ķīlis atzīmēja, ka galvenais faktors ir atalgojums. Vērts atzīmēt arī to, ka 24% iedzīvotāju uzskata, ka ienākumu palielināšanās ir saistīta ar prasmju un pieredzes uzlabošanos konkrētajā jomā („DNB Latvijas barometrs” Nr.77), taču liela daļa jeb 30% iedzīvotāju, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, vainu meklē ārējos apstākļos nevis sevī.
Jautājumā par izglītības kvalitāti un tās problēmām Latvijā Roberts Ķīlis pamatoti norādīja to, ka skolu tīkls Latvijā ir neefektīvs. Teju 15% jauniešu mācās skolās, kurās ir mazāk nekā 100 bērni. Šādas skolas sastāda ap 10% no kopējā skolu tīkla Latvijā. Līdz ar to ir skaidrs, ka reforma skolu sistēmā ir akūta nepieciešamība.
Visas lekcijas laikā kā vienu no svarīgākajām problēmām R. Ķīlis izcēla plaisas palielināšanos bērnu sasniegumos atkarībā no to sociālekonomiskā statusa. Jau šobrīd redzams, ka bērni no turīgām ģimenēm uzrāda labākus mācību rezultātus nekā to vienaudži no mazāk turīgām ģimenēm (OCED PISA 2012). Paredzams, ka jaunās paaudzes vecāki vēl vairāk investēs savās atvasēs, lai nodrošinātu tiem augstas kvalitātes izglītību, kamēr mazturīgo ģimeņu bērni, palielinoties sociālekonomiskai plaisai, nespēs pilnībā attīstīt savas spējas.
Daži interesanti fakti par latviešu uzskatiem un paradumiem:
Latvijas lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka labāk strādāt valsts sektorā;
60% uzskata, ka par vecumdienu nodrošināšanu nav jārūpējas pašam;
Vecāki ar bērnu vidēji sarunājas 40-50 minūtes nedēļā, kamēr televizoru skatās aptuveni 4 stundas dienā;
Aptuveni 80% iedzīvotāju tic Dieva eksistencei.
