Partijas “Latvijas attīstībai” valde 6. augusta atklātājā sēdē skatīja un atbalsta tādu Latvijas politiku, kas vērsta uz solidāru problēmu risināšanu ES, ieskaitot jautājumu par patvērumu meklētāju pieteikumu izskatīšanu un bēgļu uzņemšanu.
Kopš 1997. gada Latvijai patvērumu lūguši apmērām 1500 cilvēku, no kuriem bēgļa statuss piešķirts vien 200 cilvēkiem. Tāpēc baiļu radīšana, ko Latvijas iedzīvotājos par uzņemamo bēgļu skaitu cenšas iedēstīt daži politķi, ir nepamatota, jo divu gadu laikā reāli drīzāk tiks uzņemti tikai 50-60 bēgļu.
“Svarīgi apzināties, ka šis arī ir laiks, kad Eiropas Savienība pārvar zināmu uzticamības krīzi. Tieši tāpēc kopīga darbība pie bēgļu uzņemšanas dalībvalstu starpā ir svarīga, jo vienotība un lemtspēja šajā jautājumā ES pilsoņiem demonstrētu to, ka ES kā sistēma strādā. Brīdī, kad Latvija ir ekonomiski atkarīga no ES un kad drošības jautājumi Krievijas-Ukrainas krīzes iespaidā tiek apspriesti teju katru dienu, stipra ES neapšaubāmi ir Latvijas interesēs,” tā partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs Juris Pūce.
Latvijai kā ES ārējai Austrumu robežai ir svarīgi, lai Latvijas robežas drošība būtu nostiprināta. Jau tagad redzams, cik bieži Latvijas austrumu robežu šķērso dažādu tautību nelegālie imigranti. Papildus tam, pie slikta Krievijas-Ukrainas krīzes attīstības scenārija, Latvijas robežu nekontrolēti var šķērsot liels skaits bēgļu. ES bēgļu plāns paredz palielināt atbalstu aģentūrai FRONTEX, kura, sadarbojoties dalībvalstu robežsardzēm, ir tieši saistīta ar drošības nodrošināšanu un stiprināšanu pie ārējām ES robežām, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski Latvijai.
Sabiedrībā ir radušies pārpratumi par to, kādi ir piešķiramie pabalsta apmēri patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Pirms patvēruma meklētājs saņem bēgļa statusu, tam tiks piešķirta dienas nauda 2.15 eiro apmērā, par kuru patvēruma meklētājam ir sevi jāpabaro. Ja bēgļa statuss tiek iegūts, 256 eiro pabalsts tiek saņemts tikai 12 mēnešus, kuru laikā bēglim jāatrod darbs, jāiemācās latviešu valoda un jāintegrējas Latvijas sabiedrībā.
Jau šobrīd uzņēmējiem ir grūti atrast cilvēkus, kuri grib un prot strādāt. Tāpēc bēgļu uzņemšana, valodas un amata apmācība tiem ir svarīga Latvijai, jo tuvākajā nākotnē paredzama “demogrāfiskā bedre”, kas saistīta ar lielo emigrējušo skaitu un zemajiem dzimstības rādītājiem. Ja šobrīd vēl mēģinām pretoties potenciāla darbaspēka ieplūšanai, drīzumā var pašiem nākties to stimulēt.
