FOTO: F64
Pēc Laimdotas Straujumas demisijas lielākie ieguvēji viennozīmīgi ir partija ZZS, kam izdevies izmantot Vienotības iekšējās nesaskaņas un tām sekojošo neracionālo rīcību, lai pavilktu varas deķīti uz savu pusi. Citādi iepriekšējie ministri ir saglabājuši esošās pozīcijas (NA gadījumā – simtprocentīgi) vai nolēmuši paspēlēties un samainīties amatiem jeb kļuvuši par tiem pašiem vēžiem, tikai ar citiem portfeļiem. Varētu domāt, ka varbūt ārēji komanda tā pati, bet jauna trenera vadībā izvirzījusi pavisam citus mērķus un stratēģiju? Seko cerību pilns skats valdības deklarācijā, taču – nekā.
Lielākā atšķirība Kučinska un Straujumas valdības deklarācijas ir rakstības stils, kas, turpinot salīdzinājumu ar sportu, nozīmē apmēram tikpat daudz kā jaunas spēles formas laukumā. Dominē brīvā stilā veidoti politikas vērtējumi, nevis ierastais darbu uzskaitījums. Tikmēr deklarācijas saturs pamatos palicis nemainīgs, saglabājot tradīciju izvairīties no skaidru mērķu un mērāmu rezultātu definēšanas. Konkrētība taču ir ļoti bīstama, jo pēc laika skaidri norāda uz to, vai apsolītais ir izdarīts. Tāpēc tā vietā drošāk izmantot tādus darbības vārdus kā: izvērtēsim, stiprināsim, pilnveidosim u.tml. Šie vārdi pašos pamatos neliek nest nekādu atbildību. Neviens nevarēs valdībai pēc konkrēta termiņa aizrādīt, ka tā izvērtējusi vai stiprinājusi pārāk maz. Vai pieprasīt mērāmus rezultātus tam, kā tieši kāda joma tikusi “pilnveidota”. Līdz ar to tiek devalvēta valdības deklarācijas nozīme, tai kļūstot par vienkārši lapeli, kas formāli jāuzraksta, bet pēc tam par to var mierīgi aizmirst.
Atsevišķās pozīcijās gan pieeja neko īsti neapņemties būtu pat vēlama. Piemēram, valdība varētu beigt grābstīties gar nodokļu likmēm, tās nedaudz samazinot un tad atkal krietni vairāk paceļot. Domājams, ka šāda nākotnes prognozējamība no valdības puses izraisītu sajūsmu lielākajā daļā nodokļu maksātāju. Šajā ziņā apsveicama ir premjera apņemšanās līdz Pasaules bankas (PB) pētījuma noslēguma rezultātiem nodokļu likmes nemainīt. Vienīgi iespējams, ka sarežģījumus var radīt tas, ka PB sava pētījuma rezultātus izziņos vēlāk nekā būs valdībai būs jāsastāda 2017. gada budžets. Jautājums, vai Kučinskis turēs savu solījumu.
Taču jau minētā pieeja visu turpināt vērtēt, bet neko īsti nedarīt, pielietota arī jomās, kurās pārmaiņas ir akūti nepieciešamas jau sen. Diemžēl jau gadiem pie varas esošie politiķi ir bijuši pārāk interti, bailīgi vai dažādu ieinteresēto pušu nospiesti, lai spētu nākt klajā ar reālu rīcības plānu un to arī īstenot. Neko labu par jauno valdību nevēsta kaut vai tas, ka topošais un kādreizējais izglītības ministrs Kārlis Šadurskis sarunās ar premjeru un presi pat neslēpa, ka reformām nav gatavs. To pašu netieši vēsta arī valdības deklarācija.Tādās jomās kā izglītība un veselība neko vairs nedrīks atlikt un gaidīt kādu mistisku “lāčplēsi”, kas kaut kad relatīvā nākotnē nākotnē ieradīsies un visu sakārtos. No šīm jomām tieši ir atkarīga ne tikai valsts labklājība, bet arī dzīvotspēja. Mazefektīvas un pastāvīgā naudas badā esošās sistēmas dabiski novārgst, bezspēcīgi noraugoties, kā tās pamet labākie darbinieki, lai dotos uz ārzemēm vai izmantotu savas spējas kādā citā nozarē. Ilgstošs lēmumu un rīcības trūkums šajās jomās likumsakarīgi noved pie tā, ka izglītības un veselības aprūpes kvalitāte taisnā ceļā traucas lejup, lai vienā brīdī atdurtos ar pieri sienā.
Šāda veida pieeja mums garantēs tikai pie aizvien pieaugošu atpalicību no Eiropas attīstītākajām valstīm. Šī laikmeta prasībām atbilstošas veselības aprūpes un izglītības sistēmas ir priekšnosacījums Latvijas izaugsmes ilgtspējai. Cita ceļa nemaz nav. Žēl, ka, kā vēsta deklarācija, Kučinskis un ministri to nesaprot.
