Var teikt, ka gads ir gan daudz, gan maz – gadu parasti mērām pēc dažādiem notikumiem, sajūtu uzplaiksnījumiem vai, piemēram, svētkiem. Manā deputātes dzīvē gada ritums ir saistīts arī ar Tiesībsarga ziņojumu – ik gadu Tiesībsargs to prezentē Cilvēktiesību komisijai (vēlāk arī Saeimai).
Var teikt, ka gads ir gan daudz, gan maz – gadu parasti mērām pēc dažādiem notikumiem, sajūtu uzplaiksnījumiem vai, piemēram, svētkiem. Manā deputātes dzīvē gada ritums ir saistīts arī ar Tiesībsarga ziņojumu – ik gadu Tiesībsargs to prezentē Cilvēktiesību komisijai (vēlāk arī Saeimai). Šo brīdi es ļoti gaidu, rūpīgi vērtēju izmaiņas cilvēktiesību jomā, daudz domāju par iespējamajām izmaiņām gan likumdošanas, gan politiskajā līmenī.
Tiesībsarga ziņojums par 2019. gadu ir 126 lappušu garš, tajā ir runāts par daudzām tēmām, taču es gribētu īpaši uzsvērt dažas:
Cilvēktirdzniecības novēršana. Šī ir ļoti sarežģīta, bet svarīga tēma. Pērn rudenī kopā ar kolēģiem rīkoju konferenci, lai ar dažādu iestāžu pārstāvjiem pārrunātu problēmas un iespējamos risinājumus. Prieks, ka arī Tiesībsargs uzskata šo par vienu no prioritārajiem jautājumiem, piekrītu viņa teiktajam, ka valstī būtu jānosaka jauna un vienota kārtība, kā identificēt un atpazīt cilvēktirdzniecības upurus. Tāpat skaidrs, ka valstij un pašvaldībām būtu jāstrādā kopā, koordinējot dažādus procesus, lai efektīvi palīdzētu upuriem un novērstu cilvēku tirdzniecības gadījumus. Sākot no sociālā darbinieka un atbalsta biedrības aktivīsta līdz prokuroram un tiesnesim – visām iesaistītajām pusēm nepieciešamas zināšanas, papildus izglītība un iemaņas.
Bērnu tiesību aizsardzība. Ne mazāk sarežgīta vai nopietna, šī ir vēl emocionālāka joma. Nepieciešama visas sistēmas reforma, lai mēs kā valsts labāk aizsargātu savu bērnu tiesības. Piekrītu Tiesībsarga komentāram par nepieciešamību pārdomāti reformēt Bāriņtiesu institūtu. Mums kā parlamentāriešiem priekšā vēl ļoti sarežģīta un emocionāla diskusija par bērnu adopciju uz ārzemēm. Šajā un citos jautājumos būtu svarīgi, ka politiķi, ierēdņi un visas citas iesaistītas puses rīkojas, vadoties no bērnu interesēm, kuras, manuprāt, būtu dzīvot ģimeniskā vidē.
Skaidrs, ka cilvēktiesību jomā mums vēl ir daudz darba. Latvija vēljoprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju, mums trūkst partnerattiecību regulējuma, esam tikai ceļā uz patiesi iekļaujošu sabiedrību, taču ir svarīgi saskatīt arī pozitīvas izmaiņas šajā jomā. Būtiskākā no tām, manuprāt, ir cilvēku informētība un izglītība cilvēktiesību jautājumos – te jāsaka paldies gan daudzajām nevalstiskajām organizācijām par viņu aktīvo rosīšanos, gan Tiesībsarga birojam un valsts iestādēm par dažādām informatīvajām kampaņām, gan jaunajai politiķu paaudzei, kas bieži aktualizē un prioritizē cilvēktiesību jautājumus, gan visai mūsu sabiedrībai kā tādai. Turpināsim šo augšupejošo ceļu kopīgiem spēkiem, tai skaitā uzzinot vairāk par aktuālo situāciju cilvēktiesību jomā, iepazīstoties ar Tiesībsarga ziņojumu šeit: http://www.tiesibsargs.lv/lv/pages/petijumi-un-publikacijas/gadazinojumi/gada-zinojumi
