18. maijā apmācību ietvaros pie partijas “Latvijas attīstībai” viesojās ASV dzimušais žurnālists, raidījuma “Vēlais ar Streipu” vadītājs Kārlis Streips. Šajā reizē partijas biedri klausījās lekciju par ASV prezidenta vēlēšanām – to sarežģīto procesu un gaidāmajām vēlēšanām šī gada rudenī.
Prezidenta vēlēšanas Latvijā norit salīdzinoši vienkārši. Saeimas deputāti aizklāti balso par izvirzītajiem kandidātiem, parasti, vairākas kārtās, līdz viens no kandidātiem iegūst vismaz 51 balsi. “Amerikā šis process ir krietni sarežģītāks,” skaidro Streips.
Sarežģītais ceļš līdz nākamajam ASV prezidentam
Lai kļūtu par partijas prezidenta amata kandidātu, ir jāiziet cauri garam priekšvēlēšanu procesam. Katrā štatā ASV pilsoņi ievēlē delegātus, kas dodas uz attiecīgas partijas konventu un balso par attiecīgo kandidātu. Lai kļūtu par demokrātu partijas prezidenta amata kandidātu, nepieciešami 2383 delegāti, bet, lai tiktu izvrizīts no republikāņu partijas, – 1237. Kāris Streips atzīmēja, ka patlaban demokrātu pusē esošajai Hilarijai Klintonei ir 2291 delegāti, bet republikānim Donaldam Trampam – 1160. Tāpēc principā jau šobrīd ir skaidrs, kuri no abu partiju pārstāvjiem tiks izvirzīti par prezidenta amata kandidātiem.
Pašas prezidenta vēlēšanas šogad norisināsies 8. novembrī, taču arī tad ASV pilsoņi nebalso tieši par pašiem kandidātiem. Cilvēki balso par t.s. elektoriem, kuri tālāk balso par attiecīgo prezidenta kandidātu. Tāpēc svarīgi ir nevis iegūt lielāko balsu skaitu, bet gan uzvarēt štatos, kuros ir visvairāk elektoru. Ilustrējot to ar piemēru, Streips sacīja, ka “redzamākais piemērs bija 2000. gads, kad Als Gors dabūja vairāk nekā 100 000 balsu vairāk nekā Džordžs Bušs jaunākais, taču vēlēšanas zaudēja”.
Video – sīkāk par ASV prezidenta vēlēšanu procesu.
Klintone pret Trampu
Ja vēlēšanās uzvarēs republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, “tas būs slikti gan ASV, gan pārējai pasaulei”. Vladimirs Putins ir paspējis izteikties, ka Tramps ir lielisks prezidenta amata kandidāts un talantīgs politiķis (lasi – Krievijai būtu izdevīgs vājš ASV prezidents). Taču, pēc Streipa domām, šajās prezidenta vēlēšanās uzvaru gūs Hilarija Klintone, tādējādi kļūstot par pirmo prezidenti sievieti ASV vēsturē.
Savu pārliecību viņš skaidro ar to, ka pēdējā laikā ir veikti vairāki pētījumi saistībā ar Trampa fenomenu. Tajos ir atklājies, ka ASV iedzīvotāji par faktiski nezina neko par viņa patieso seju. Tam par piemēru kalpo fakts, ka pretēji viņa agresīvajai pretimigrācijas politikai, Tramps divas reizes no trim ir bijis precējies ar migrantēm no Austrumeiropas.
“Jo vairāk cilvēki uzzinās par viņu, jo vairāk būs skaidrs, ka viņš nevar būt ASV prezidents,” savu nostāju pauž Streips. Tieši tādēļ Klintones atbalstītāji laika posmā no 8. jūlija līdz 8. novembrim plāno iztērēt 130 miljonus ASV dolāru, lai veiktu plašas informatīvas kampaņas vērstas pret Donaldu Trampu.
Arī aptaujas rāda, ka Kilntone salīdzinoši viegli “tiks galā” ar Trampu, ja viņi tiks izvirzīti kā savu partiju prezidenta amata kandidāti. Taču jau mazāk kā pēc pus gada visa pasaule uzzinās, kurš būs tas, kas ieņems pašreizējā prezidenta Baraka Obamas vietu Baltajā namā.
