Intervija ar Andri Vaivodu
Ilggadējais Līvānu mērs un “Latvijas attīstībai” līderis Latgalē Andris Vaivods uzskata, ka Līvāni ir pierādījums tam, ka pasaules tirgū pieprasītus produktus un labi apmaksātas darbavietas var radīt jebkurā Latgales novadā. To apliecina arī statistika – pēc eksporta uzņēmumu radītajiem algu ienākumiem uz vienu iedzīvotāju Līvānu novads nostiprinājies otrajā vietā aiz Mārupes novada.
Kāpēc šī gada Saeimas vēlēšanas ir nozīmīgas Latgalei?
Šīs vēlēšanas Latgalei ir īpaši svarīgas, jo nākamā Saeima lems ne tikai par četru gadu budžetu, bet arī par Eiropas Savienības naudas sadali pēc 2027. gada. Tieši tagad jāizlemj, vai Latgale arī turpmāk saņems atsevišķus, īslaicīgus projektus, vai arī tai būs sava ilgtermiņa Austrumu pierobežas attīstības programma.
Latgale ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža. Tāpēc mūsu drošība nav tikai Latgales, bet visās Latvijas un Eiropas jautājums. Taču droša robeža nevar būt tukša robeža. Cilvēkiem šeit ir jābūt darbam, mājoklim, skolai, ārstam, ceļam un sakariem.
Latgales pārstāvjiem šajos jautājumos jāspēj sadarboties pāri partiju robežām un runāt vienā balsī.
Kas ir tie darbi, kas nākamajos četros gados jāpaveic tieši Latgalē?
Es iestāšos par īpašu Austrumu pierobežas attīstības programmu vismaz pieciem gadiem, aptuveni viena miljarda eiro apmērā.
Pusi līdzekļu vajadzētu ieguldīt uzņēmumos, ražošanā un jaunās darbavietās. Apmēram ceturto daļu – ceļos, tiltos, dzelzceļā, sakaros, energoapgādē un drošības infrastruktūrā. Piektā daļa jānovirza izglītībai, mājokļiem, veselībai un vajadzīgo speciālistu piesaistei, bet daļa – latgaliešu kultūrai, vietējiem medijiem un kopienām.
Otrs lielais darbs ir taisnīgāks pašvaldību finansējums, lai pamatpakalpojumi nebūtu atkarīgi tikai no iedzīvotāju skaita un nodokļu ieņēmumiem. Trešais – ātrāka robežas nostiprināšana.
Tai jābūt vienotai programmai ar skaidru vadību Latgalē, nevis daudziem maziem konkursiem, kuros pašvaldības savā starpā sacenšas par nepietiekamu naudu. Katram lielam projektam jābūt izmērāmam: cik radītas darbavietas, cik piesaistītas privātās investīcijas un ko no tā iegūst cilvēks.
Vai visi Latvijas deputāti ikdienā sastrādājas, lai panāktu kopīgu rezultātu caur dažādām frakcijām?
Latvijai būtiskos jautājumos mums ir sadarbība ar līdzīgi domājošiem Latvijas deputātiem; ne ar Ždanoku un reti arī ar “Saskaņas” deputātiem. Tā varbūt nav gluži ikdienas lieta, drīzāk koordinācija lielajos jautājumos un darbs katram savā frakcijā un komitejā. Regulāri par Latvijas valdības nostāju un interesēm deputātus informē arī Latvijas nozaru pārstāvji un diplomāti.
“Latvijas attīstībai” uzsver, ka atbildes uz daudziem jautājumiem beigu beigās meklējamas ekonomikas attīstībā. Kā tas izpaužas Latgales kontekstā?
Ekonomikas attīstība nav tikai skaitļi tabulā. Tā ir alga, ar kuru var uzturēt ģimeni, samaksāt par apkuri, nopirkt zāles un palīdzēt bērniem iegūt izglītību. Spēcīgi uzņēmumi maksā nodokļus, un pašvaldība var uzturēt skolas, ceļus, sociālo palīdzību un kultūras dzīvi.
Līvānu pieredze rāda, ka pašvaldībai jāizveido ceļi, komunikācijas un vieta ražošanai, bet uzņēmējam jārada darbs un eksports. Latgalē jāatbalsta ražojošie un eksportējošie uzņēmumi, jāuzlabo kredītu un garantiju pieejamība, jāstiprina Latgales speciālā ekonomiskā zona un jāmazina lieka birokrātija. Valsts un pašvaldību iepirkumos vairāk jāizmanto Latvijā radīti risinājumi, lai publiskā nauda palīdzētu augt vietējiem uzņēmumiem.
Mums vajag ne tikai vairāk darbavietu, bet labāk apmaksātu darbu. Izaugsmei jāparādās cilvēku algās un dzīves kvalitātē, nevis tikai projektu atskaitēs.
Kā ikdienu Latgalē mainījis karš Ukrainā, un kas nākamajai Saeimai jāizdara, lai cilvēki pie Krievijas robežas justos droši?
Karš ir mainījis cilvēku drošības sajūtu, uzņēmumu tirgus, enerģijas cenas un ikdienas sarunas ģimenēs. Pierobežā šos jautājumus izjūt īpaši tieši.
Drošība ir arī apdzīvota Latgale. Ja ir darbs, skola, ārsts un sakārtots ceļš, cilvēki paliek savā zemē un stiprina valsti. Cilvēkiem jāredz, ka valsts ir klātesoša ne tikai ar karavīriem, bet arī ar policiju, robežsardzi, mediķiem, glābējiem un sakārtotiem ceļiem. Nākamajai Saeimai jāpabeidz austrumu robežas izbūve un militārā nostiprināšana, jāattīsta pretgaisa aizsardzība, droši sakari un energoapgāde.
Katrā pašvaldībā vajadzīgs saprotams civilās aizsardzības plāns, apzinātas patvertnes, brīdināšanas sistēma un regulāras mācības. Jānodrošina arī pietiekams robežsargu, policistu, glābēju un mediķu skaits, viņiem piedāvājot dienesta mājokļus un labus darba apstākļus.
Jāstiprina vietējie mediji un cīņa pret meliem un naida kurināšanu. Drošība nav tikai ieroči. Tā ir arī darbs, skola, slimnīca un uzticama informācija latviešu un latgaliešu valodā.
Kā robežu nostiprināt tā, lai cilvēkiem, kuri dzīvo pašā pierobežā, tas nekļūtu par pārāk lielu slogu?
Robeža jāstiprina ātri, bet taisnīgi. Valsts drošību nedrīkst uzlikt uz viena zemnieka, meža īpašnieka vai pašvaldības pleciem. Pašvaldībām vajadzīgs līdz 95–100 procentiem liels Eiropas fondu līdzfinansējums, lai drošības projekti neatņemtu naudu skolām un sociālajiem pakalpojumiem.
Ja vajadzīga zeme, ceļš vai piekļuve īpašumam, cilvēkam savlaicīgi jāsaņem skaidra informācija, taisnīga atlīdzība un viens konkrēts valsts pārstāvis, pie kura vērsties. Lēmumiem jābūt izskaidrotiem saprotami, nevis paziņotiem pēdējā brīdī. Cilvēkam jābūt iespējai ātri apstrīdēt kļūdainu lēmumu, neapturot visu robežas stiprināšanas darbu.
Pēc būvdarbiem jāatjauno vietējie ceļi un piekļuve laukiem un mājām. Iespēju robežās darbos jāiesaista vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji, lai daļa ieguldījumu paliktu Latgalē. Pašvaldību papildu izdevumi jāsedz no valsts budžeta.
Cilvēkam jājūt, ka robežas stiprināšana sargā viņa mājas, nevis padara dzīvi tajās grūtāku.
Krievijas tirgus tuvākajās desmitgadēs, visticamāk, neatgriezīsies iepriekšējā apjomā. Kā valsts var palīdzēt tiem, kuri palikuši bez darba?
Vakances uzņēmējiem ir, darbinieki ir vajadzīgi visā Latvijā. Taču bieži vien nepieciešama cita kvalifikācija, nekā cilvēkam bijusi iepriekšējā darba vietā. Mums tas joprojām var šķist kas jauns – mācīties pēc 40 gadu vecuma, bet tā ir realitāte, ar ko saskaras visa Eiropa. Mainās tehnoloģijas, un jāmainās mums pašiem. Mācīties visu mūžu un paplašināt savas zināšanas ir nākotnes modelis. Valsts un pašvaldību uzdevums ir piedāvāt ātru un praktisku pārkvalifikāciju, kas saistīta ar konkrētu brīvu darbavietu vietējā reģionā.
Nav lielas jēgas mācīties tikai mācīšanās dēļ. Apmācībai jānotiek kopā ar uzņēmumu, kuram vajag darbiniekus.
Valsts var līdzfinansēt mācības, pirmos darba mēnešus, transportu un, ja vajadzīgs, īres mājokli. Cilvēkiem jābūt iespējai apgūt ražošanas iekārtu vadību, loģistiku, enerģētiku, aprūpi, digitālās prasmes un citas pieprasītas profesijas.
Uzņēmumiem, kuri zaudējuši austrumu tirgu, vajadzīgs pārmaiņu plāns: jauns produkts, jaunas iekārtas, jauns tirgus un apmācīti darbinieki. Valstij jāpalīdz atrast jaunus tirgus Eiropā, Ziemeļvalstīs un citur, modernizēt ražošanu un saņemt kredītus ar valsts garantijām.
Atbalstam jābūt pieejamam arī mazajiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām. Mērķis ir jauns, stabils darbs tepat Latgalē.
Līvānus sauc par veiksmes stāstu. Kas jādara, lai pasaulē konkurētspējīgi tehnoloģiju uzņēmumi būtu arī citos Latgales novados?
Nevar vienkārši nokopēt vienu Līvānu uzņēmumu un pārcelt to citur. Taču var atkārtot darba principu.
Pašvaldībai jābūt sagatavotai: zeme, ceļš, elektrība, ūdens, ātrs internets un cilvēks, kurš investoram palīdz nokārtot jautājumus. Valstij jānodrošina pieejams finansējums, nodokļu atvieglojumi un stabili noteikumi.
Katram novadam jāizvēlas savas stiprās nozares – pārtika, kokapstrāde, metālapstrāde, optika, elektronika, enerģētika vai aizsardzības ražošana. Uzņēmumiem jāsadarbojas ar skolām, tehnikumiem un augstskolām.
Latgalei vajadzīga vienota investoru piesaistes komanda, kas palīdz visiem novadiem, nevis liek tiem savā starpā cīnīties. Atbalsta noteikumiem jābūt stabiliem vairākus gadus, jo rūpnīcu nevar uzcelt un speciālistus sagatavot viena budžeta gada laikā.
Vienlaikus vajadzīgi īres mājokļi, bērnudārzi, veselības aprūpe un laba dzīves vide, jo uzņēmums bez darbiniekiem nevar augt.
Vai labas darba vietas un jaunās ģimenes ir mūsu demogrāfijas problēmas atslēga?
Labas darba vietas ir viena no galvenajām atslēgām, taču ne vienīgā. Ja jaunam cilvēkam ir stabils darbs un laba alga, viņš drošāk pieņem lēmumu palikt Latgalē, pirkt vai īrēt mājokli un veidot ģimeni.
Tomēr ģimenei vajag arī bērnudārzu, labu skolu, ģimenes ārstu, sabiedrisko transportu un iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku. Tāpēc demogrāfiju nevar atrisināt ar vienu pabalstu vai vienu kampaņu.
Vajadzīga kopīga politika: darbs, mājoklis, bērnu aprūpe un drošība par rītdienu. Ģimeņu atbalstam jābūt paredzamam daudzus gadus, lai vecāki var plānot dzīvi, nebaidoties no kārtējām noteikumu maiņām.
Jārada arī viegls ceļš tiem, kuri grib atgriezties no Rīgas vai ārzemēm. Pašvaldībai un valstij jāpanāk, lai jaunā ģimene Latgalē nezaudētu iespējas tikai savas dzīvesvietas dēļ.
Kādus uzlabojumus redzat izglītībā, lai vairāk jauniešu iegūtu darba tirgū pieprasītas zināšanas?
Bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas jāsaņem laba pamatizglītība. Taču izglītībai kopumā jābūt ciešāk saistītai ar dzīvi un darbu.
Skolās jāstiprina matemātika, dabaszinātnes, tehnoloģijas, valodas un prasme kritiski izvērtēt informāciju. Profesionālajās skolās vajag modernas iekārtas un vairāk mācību uzņēmumos.
Uzņēmējiem jāpasaka, kādi speciālisti būs vajadzīgi pēc trim vai pieciem gadiem, bet valstij attiecīgi jāplāno budžeta vietas un stipendijas. Karjeras izglītība jāsāk agrāk, dodot jaunietim iespēju redzēt reālas darbavietas un izmēģināt dažādas profesijas.
Jāsaglabā saprātīga izglītības pieejamība laukos: transports, dienesta viesnīcas un digitālas iespējas. Skolu tīklu nedrīkst vērtēt tikai pēc ēku un skolēnu skaita. Jāvērtē arī ceļā pavadītais laiks un mācību kvalitāte.
Skolotājiem vajag cienīgu algu un regulāru profesionālo pilnveidi.
Vai Latgalē par pieaugušo izglītību tiek domāts pietiekami?
Pašlaik pieaugušo izglītība ir pārāk sadrumstalota. Cilvēkam bieži ir grūti saprast, kur mācīties, cik tas maksās un vai pēc kursiem būs darbs. Vajadzīga viena saprotama sistēma visā Latgalē.
Kursiem jābūt īsiem, praktiskiem un pieejamiem vakaros, attālināti vai tuvāk dzīvesvietai. Uzņēmējiem jāpasaka, kādas prasmes viņiem būs vajadzīgas pēc gada, trim un pieciem gadiem. Valsts un Eiropas fondi var līdzfinansēt uzņēmumu ieguldījumus darbinieku apmācībā.
Īpaši svarīgas ir digitālās prasmes, svešvalodas, ražošanas iekārtu apkalpošana, enerģētika, loģistika, veselības un sociālā aprūpe. Arī cilvēkam pirmspensijas vecumā jābūt iespējai apgūt jaunu darbu. Mūžizglītībai jākļūst par normālu darba dzīves daļu, nevis ārkārtas palīdzību pēc atlaišanas. Darba devējam savukārt jāredz, ka ieguldījums darbinieka zināšanās saņem saprātīgu valsts atbalstu.
Kā uzlabot veselības aprūpi, lai Latgales iedzīvotājs vajadzīgo palīdzību saņemtu tikpat ātri un kvalitatīvi kā citur Latvijā?
Cilvēka dzīvesvieta nedrīkst noteikt, cik ātri viņš tiek pie ārsta. Vispirms jāstiprina ģimenes ārstu prakses un viņu komandas, jo savlaicīga pārbaude bieži novērš smagu slimību. Jāveicina arī sabiedrības informētība par profilaktiskām ikgadējām pārbaudēm.
Vajadzīga viena pārskatāma rinda, lai cilvēks redzētu, kur pakalpojumu var saņemt ātrāk. Valsts finansējumam jāseko pacientam arī tad, ja pakalpojumu sniedz privāta ārstniecības iestāde.
Latgalē jāattīsta izbraukuma speciālisti, telemedicīna, pacientu transports, aprūpe mājās un rehabilitācija tuvāk dzīvesvietai. Reģionu slimnīcām vajadzīga skaidra vieta kopējā sistēmā, bet ārstiem un māsām – konkurētspējīga alga un mājokļa atbalsts.
Valstij jānosaka saprotami gaidīšanas laika mērķi svarīgākajiem izmeklējumiem un regulāri jāpublicē, kur tie tiek vai netiek sasniegti. Jāpalielina arī kompensējamo zāļu finansējums. Galvenais mērķis ir ārstēšana laikā. Senioriem un cilvēkiem bez sava transporta vajadzīgs arī saprotams pacientu pārvadāšanas risinājums līdz ārstniecības iestādei.
Ko jūs ieteiktu Latgales iedzīvotājiem ņemt vērā, dodoties uz vēlēšanām?
Es aicinātu vērtēt ne tikai skaistus vārdus, bet arī cilvēka paveikto līdz šim savā vietā, pieredzi un komandu.
Vai kandidāts pazīst Latgali ne tikai no priekšvēlēšanu brauciena? Vai viņš prot sadarboties ar uzņēmējiem, pašvaldībām un valsti? Vai viņa solījumiem ir norādīta nauda, termiņš un atbildīgais?
“Latvijas attīstībai” no citām partijām atšķiras ar to, ka viss, kas ierakstīts priekšvēlēšanu programmā, ir izpildāms un paveicams, nevis tikai labi izklausās.
Es cienu katra cilvēka izvēli. Galvenais ir aiziet uz vēlēšanām un balsot ar vēsu prātu – par cilvēkiem, kuri spēj ne tikai runāt, bet arī paveikt un pēc vēlēšanām atgriezties pie vēlētājiem ar reālo rezultātu atskaiti.
