Partijas “Latvijas attīstībai” ētikas kodekss

{Preambula} 

Saskaņā ar statūtiem un vērtību deklarāciju politiskās partijas “Latvijas attīstībai” ideoloģija balstās uz klasiski liberālām vērtībām, kas ietver sevī cilvēka tiesības un brīvības, individuālismu, bralību un vienlīdzību, brīvo tirgu un tiesisku valsti. 

Partija darbojas atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, partijas statūtiem, vērtību deklarācijai un rezolūcijām, biedru sapulces un valdes lēmumiem. Partija ievēro Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātas cilvēka tiesības, t.sk. domas, apziņas, vārda un reliģiskās pārliecības brīvību.

Partijas vērtību deklarācijā ir ietvertas vērtības izceļ dažādību un iecietību pret atšķirīgo, godīgu un līdzvērtīgu iespēju nodrošināšanu ikvienam sabiedrības loceklim, vienādu attieksmi pret visu cilvēku interesēm, neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģiskās pārliecības vai fizisko un garīgo spēju līmeņa.

Partijas sava pastāvēšanas laikā ir pieņēmusi virkni politisko rezolūciju, kuru starpā ir rezolūcijas par līdztiesību, brīvību, atbildību, sociālo nodrošinājumu, resursu efektīvu uzmantošanu un aprites ekonomiku, spēcīgiem sabiedriskajiem medijiem un korupcijas apkārošanu, reģionālo attīstību, ekoloģiju, klimatu un citiem svarīgiem jautājumiem.

Statūtos noteiktais partijas darbības mērķis ir veidot Latviju par uzņēmīgu, izglītotu, veselu un pašapzinīgu cilvēku valsti. Savukārt partijas darbības uzdevums ir iecietīgas un iekļaujošas sabiedrības un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, lai veicinātu dinamisku un ilgtspējīgu Latvijas attīstību.

1. Partijas “Latvijas attīstībai” (turpmāk – Partija) Ētikas kodeksa (turpmāk – Ētikas kodekss) mērķis ir noteikt principus ētisku jautājumu risināšanai Partijas darbībā un mērķu sasniegšanā, kā arī ir saistošs partijas valdes līdzpriekšsēdētājiem, valdes locekļiem, no partijas sarakstiem ievēlētiem Saeimas un pašvaldību deputātiem, ministriem un citām politiskām amatpersonām, kuras partija izvirzījusi no savu biedru vidus, kā arī partijas biedriem politiskajā rīcībā (turpmāk – Politiķi).

2. Ētikas kodekss nosaka Partijas Politiķu ētiskas rīcības darbības pamatprincipus un to piemērošanu, lai tās ar saviem lēmumiem, rīcību un izteikumiem vienmēr veicinātu Partijas statūtos, vērtību deklarācijā, rezolūcijās un programmā ietverto mērķu sasniegšanu un īstenošanu, veidojot pozitīvu Partijas tēlu sabiedrībā un vairojot sabiedrības uzticību Partijai un valsts pārvaldei, stiprinot demokrātiskās un liberālās vērtības un cilvēku brīvības.

3. Ja  Politiķim rodas pamatotās šaubas par iecerētās rīcības atbilstību šim partijas statūtiem, vērtību deklarācijai, rezolūcijām un ētikas kodeksam, tam ir pienākums konsultēties ar Partijas Ētikas komisiju.

4. Papildus partijas statūtos, vērtību deklarācijā un rezolūcijās ietvertajam, partija Politiķiem izvirza laba darīšanas, cieņas un taisnīguma principus.

4.1. LABA DARĪŠANAS PRINCIPS:  Politiķu lēmumi, rīcība un publiskā runa ir vērsti uz Partijas vērtību aizstāvēšanu, rezolūcijās un priekšvēlēšanu programmās izvirzīto mērķu sasniegšanu un īstenošanu. Rīcība un publiskā runa nedrīkst paust savtīgumu un pašlabumu, kā arī veicināt cita indivīda vai grupu diskrimināciju.

4.1.1. Politiķis nepieļauj nonākšanu interešu konflikta (gan ētikas, gan politiskā aspektā) situācijā un laikus informē Partijas valdipar personiskām interesēm vai citiem apstākļiem, kas var potenciāli radīt interešu konfliktu, personīgu ieinteresētību un traucēt godprātīgai pienākumu veikšanai.  Politiķis savā rīcībā tiecas īstenot sabiedrības intereses, kas ir definētas Partijas mērķos un tās programmā.

4.1.2.  Saziņā ar lobētājiem Politiķis ievēro atklātību, vienlīdzību un godprātību. Tas, rīkojoties saskaņā ar saistošām ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasībām,  neiesaistās un nepieļauj tirgošanos ar ietekmi. Saskaroties ar interešu konfliktu, korupciju, izšķērdēšanu vai krāpšanu, Politiķis nekavējoties informē par to likumsargājošās iestādes saskaņā ar likuma prasībām. Politiķis savlaicīgi informē Partijas valdi par radušos situāciju.

4.1.3.  Politiķis neatsaucas uz savu amatu vai darbavietu, lai īstenotu savas personīgas vai kādas citas ar  Politiķi saistītās personas intereses ar amata vai darba pienākumu pildīšanu nesaistītās situācijās un tādējādi gūstot kādas priekšrocības.

4.1.4.  Gadījumā, kad tiek konstatēts likuma vai Ētikas kodeksa pārkāpums,  Politiķis spēj publiski paškritiski atzīt savas pieļautās kļūdas, atvainoties par savām kļūdām un uzņemties atbildību par tām, kā arī aktīvi sadarboties ar tiesībsargajošām iestādēm un savu iespēju robežās censties labot pieļautās kļūdas. Politiķis veic visas nepieciešamās darbības, lai individuāli pieļautās kļūdas neradītu kopējās Partijas reputācijas riskus.

4.1.5.  Politiķis atbildīgi pilda savus amata pienākumus, apzinoties savas darbības vai bezdarbības seku ietekmi uz valsti, sabiedrību un Partiju, kritiski vērtējot savu kompetenci un atbilstību ieņemamajam amatam.

4.1.6.   Politiķis publiski atzīt savas pieļautās kļūdas un uzņemties atbildību par tām.

4.2. CIEŅAS PRINCIPS: Saskarsmē ar iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī citām personām Politiķis izturas ar cieņu, apzinoties viņu tiesības un pienākumus, respektējot citu uzskatus un intereses, ciktāl tie uzskati un intereses nav vērsti pret Latvijas valsti, Partiju, personu tiesībām un brīvībām. Aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes vai jebkuru citu pazīmju dēļ.

4.2.1.  Politiķis par Partijas pieņemtiem lēmumiem, pat ja tiem nepiekrīt, izsakās ar cieņu, argumentējot savu atšķirīgo pozīciju ar faktiem un objektīviem pierādījumiem, nevis pieņēmumiem un aizspriedumiem.  Politiķim ir tiesības nepiekrist atsevišķiem lēmumiem, bet tam nav tiesības tos nepieņemt veicot savus amata pienākumus. (Saglabājot tiesības paust atšķirīgo viedokli un likumīgā ceļā aizstāvēt savu atšķirīgo attieksmi.) (?)

4.2.2.  Ārpus darba laika  Politiķis izvēlas tādu uzvedības modeli, kas pauž cieņpilnu attieksmi pret sabiedrību un tās indivīdiem.

4.2.3. Politiķis ievēro sabiedrības vispārējās pieklājības normas. Neizturas augstprātīgi pret citiem sabiedrības locekļiem.

4.2.4.  Politiķis izvairās no augstprātīgas un autoritāras rīcības, uzklausa citu viedokli, ievēro demokrātijas normas, subsidiaritātes un koleģialitātes principus, izvērtē pausto viedokļu iespējas izmantot lēmuma pieņemšanas procesā sabiedrības interesēs.

4.2.5.  Politiķim un jebkurām Partijas biedram ir tiesības pieprasīt un sagaidīt no Partijas  Politiķa cieņpilnu attieksme un vērsties Ētikas komisijā, ja saskarās ar diskrimināciju vai necienīgu attieksmi no Politiķi puses.

4.2.6. Politiķis Partijas biedriem sniedz patiesu savā rīcībā esošo informāciju. Nenoklusē un nesagraiza informāciju, lai maldinātu biedrus un panāktu sev vēlamo rezultātu.

4.3. TAISNĪGUMA PRINCIPS: Politiķa rīcībai un uzvedībai jāattaisno Partijas vēlētāju un citu Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts pārvaldes taisnīgumam – tiesiskumam un godprātībai. Taisnīgums  Politiķi rīcībā ne vien faktiski jānodrošina, bet arī jādara viss, lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka taisnīgums tiek īstenots  Politiķa rīcībā.

4.3.1. Politiķis, pildot savus pienākumus, nedrīkst ar vārdiem vai rīcību izrādīt stereotipiskus viedokļus un aizspriedumus pret kādu personu vai sociālo grupu. Kāda indivīda vai grupas diskriminācija ir pretrunā ar taisnīguma principu.

4.3.2.  Politiķis ar valsts, pašvalības un citu personu mantu un informāciju rīkojas saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, t.sk. pildot savus amata pienākumus, ievēro prasības par klasificējamo informāciju, neizmanto amata pienākumu pildīšanas laikā iegūto konfidenciālo informāciju savās privātajās vai citu personu privātajās interesēs.

4.3.3.  Politiķis pilda pienākumus un pieņem lēmumus bez īpašas labvēlības vai aizspriedumiem pret iesaistītām pusēm savās vai citu personu privātajās interesēs.  Politiķis neiesaistās nekādās nelikumīgās darbībās, kas diskreditē Partiju.

4.3.4. Politiķis pievērš īpašu uzmanību partiju finansēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas, interešu konfliktu novēršanas likumu ievērošanai savos lēmumos, rīcībā un komunikācijā, veicinot un nostiprinot sabiedrības uzticēšanos Partijai un valsts pārvaldei.

4.3.5. Politiķis rūpējas par sabiedriskiem, vides un dabas resursiem, veicina to saglabāšanu un attīstību, racionālu, efektīvu un pārdomātu izlietošanu.

4.3.6. Politiķis Partijas biedriem nenoklusē tiem būtisku informāciju, kas ir nepieciešama, lai vairotu izpratni par  Politiķi pieņemtiem lēmumiem.

5.    Ētikas komisijas darba organizācija:

5.1. Ētikas komisijas pēc pašu iniciatīvas vai partijas biedra pamatota ierosinājuma veic pārbaudes un uzrauga partijas institūciju pieņemto lēmumu un biedru publiskās darbības atbilstību partijas statūtiem, vērtību deklarācijai, rezolūcijām un ētikas kodeksam, ja rodas pamatotas šaubas par to atbilstību un pieņem rekomendējošā rakstura lēmumus.

5.2. Ētikas komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs. Ētikas komisijas priekšsēdētāja prombūtnē, komisijas locekļi vienojās par to, kurš no locekļiem priekšsēdētāja prombūtnes laikā būs viņa pienākumu izpildītājs.

5.3.  Priekšsēdētājs sasauc Ētikas komisiju ne retāk kā divas reizes gadā.

5.4. Ētikas komisija ir lemttiesīga, ja konkrētajā sēdē piedalās vairāk nekā puse no visiem komisijas locekļiem. Ētikas komisijas locekļi un pieaicināti dalībnieki sēdēs var piedalīties attālināti, izmantojot tiešsaistes saziņu.

5.5. Ētikas komisijas locekļi, apzinoties izskatāmo jautājumu sensitivitāti, apņemas nodrošināt personas datu, privātās dzīves un personiskas informācijas konfidencialitāti, kā arī diskrētu jautājumu izskatīšanas procedūru ar nolūku nenodarīt kaitējumu Partijai un individuāliem biedriem, t.sk. publiskojot komisijas lēmumus. 

5.6. Ētikas komisija ir tiesīga  ziņot biedru sapulcei par savas kompetences jautājumiem, iepriekš paziņojot par savu nodomu partijas valdei un ģenerālsekretāram.

5.7.  Pieprasījumu Ētikas komisijai var iesniegt, nosūtot to uz Partijas Ētikas komisijas e-pastu: [email protected].

5.8. Lēmumi Ētikas komisijā tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Ja tas nav iespējams, tad lēmumu pieņem ar divu trešdaļu klātesošo komisijas locekļu vairākumu un ziņo partijas valdei par veiktajām pārbaudēm un pieņemtajiem rekomendējošā rakstura lēmumiem. Jebkurā gadījumā Ētikas komisijas loceklis var iesniegt Partijas valdei savu pamatotu atsevišķu viedokli izskatītajā jautājumā.

Apstiprināts partijas pārstāvju sapulcē 10.12.2022., Rīgā.