Aizvadīta jau vairāk nekā ceturtā daļa jaunā, 2026. gada. Pēc pelēcīgas un aukstas ziemas arī mūsu Latvijā beidzot iestājies pavasaris. Ar jaunu sparu varam ķerties klāt dārza darbu apdarīšanai, hobijiem vai iepriekš neapgūtu prasmju attīstīšanai. Taču vienlaikus šis ir arī laiks, kad ar svaigu aci pārlūkot gada sākuma apņemšanās, lai iesāktie darbi rezultējas panākumos.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs sarunā uzsver, ka arī šis gads solās būt raibs kā nacionālajā politikā, tā uz globālās skatuves. Taču, viņaprāt, arī pavasarīgas enerģijas uzplūdā ir būtiski nezaudēt modrību un fokusēties uz “lielo bildi” un kopīgajiem mērķiem – gan katram pašam savos dzīves līkločos, gan sabiedrībai kopumā.
Iepriekšējais gads lielā mērā tika pavadīts drošības un aizsardzības zīmē. Darbs pie šiem jautājumiem Eiropas Parlamentā, šķiet, bija augstākā prioritāte tavā dienaskārtībā.
Jā, pavisam noteikti, intensīvi strādājām pie tā, lai celtu Eiropas militārās ražošanas jaudas. Stiprinājām Eiropas Savienības kopējo drošības un aizsardzības sektoru, tai skaitā arī Latvijas.
Protams, jo īpaši svarīgi tas ir valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Viena ļoti liela uzvara ir manis vadībā izstrādātā Eiropas Aizsardzības industrijas programma jeb EDIP, kas faktiski uzliek uz sliedēm kopīgu pieeju aizsardzības ražošanai un aizsardzības materiālu iepirkšanai Eiropā. Tagad, kad tā ir pieņemta, tiks kāpinātas Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un mazināta atkarība no ārējiem piegādātājiem.
Pie kādu jautājumu risināšanas strādā šogad?
Vēlos uzsvērt, ka arī šogad drošība ir Eiropas Savienības augstākā prioritāte. Jā, protams, strādājam pie dažādiem jautājumiem, taču neviens nav aizmirsis, ka Krievija turpina savu agresiju pret Ukrainu, ar hibrīduzbrukumiem mēģina iebiedēt citas valstis Eiropā, arī Baltiju.
Tādēļ arī darbs pie drošības stiprināšanas tikai un vienīgi turpinās. Vienlaikus pastāv ne mazums citu izaicinājumu, ar ko Eiropa saskaras ik uz soļa. Viens liels temats ir mūsu kolektīvās ekonomikas konkurētspēja, un te darbs pie zinātnes, inovāciju un pētniecības attīstīšanas ir izteikti svarīgs.
Patlaban Parlamentā strādāju pie tā, lai nākamajā daudzgadu budžetā tieši zinātnei tiktu atvēlēts daudz vairāk naudas. Lai arī Latvijas augstākās izglītības iestādes, institūti, spējīgi profesionāļi un arī uzņēmumi varētu gūt pēc iespējas lielāku piekļuvi starptautiskai pieredzei, finansējumam un galu galā arī radītu inovācijas ar augstu pievienoto vērtību. Jo tieši tādi produkti un pakalpojumi ceļ Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā tirgū un mazina atkarību no Amerikas Savienoto Valstu bravūras vai Ķīnas izteikti kareivīgās ietekmes.
Bet, ja vairāk naudas piešķir zinātnei, tad attiecīgi mazāk tiek, piemēram, aizsardzībai? Un otrādi?
Tā gluži nav, nē, jo tomēr šīs abas jomas nereti ir cieši saistītas. Gribētos teikt, ka spēks nav vienīgais, kas padara kādu par stipru; arī zināšanas ir jaudas un spēka avots. Izglītota, gudra sabiedrība un uzņēmumi, kas ražo sarežģītus, komplicētus produktus arī ir reāls spēks. Izteikts piemērs, kur drošība un zinātne iet roku rokā, ir droni un visas šīs attālināti vadāmās sistēmas, un Latvijai šajā jomā ir liels potenciāls.
Nesen ar manu Rīgas biroju tieši organizējām diskusiju ar ekspertiem no valsts pārvaldes un privātā sektora, jo pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski jau laikus attīstīt prasmes, kas būs nepieciešamas tuvākajā nākotnē. Tas ir svarīgi ne tikai militārajā jomā, bet arī civilajā vidē, jo jau tagad droni tiek plaši izmantoti daudzās nozarēs. Un, manuprāt, ir svarīgi to piedāvāt apgūšanai skolās, veidojot skolēniem pievilcīgu mācību saturu.
Tu ar to domā, ka varētu ieviest dronu apmācības nodarbību skolās? Vai kā tas, tavuprāt, izskatītos praksē?
Varbūt ne gluži atsevišķu mācību priekšmetu – dronu mācība -, bet kādēļ gan neapsvērt šīs un citu stratēģiski svarīgu jomu iekļaušanu mācību vielā? īpaši, ja skolēniem pašiem par to ir interese. Viesojoties dažādās Latvijas skolās, jauniešos redzu un dzirdu apņēmību un interesi par šīm tehnoloģijām. Turklāt vēl viena iepriecinoša ziņa bija, ja nemaldos, janvārī, kad valsts militārajam dienestam bija pieteicies rekordliels skaits brīvprātīgo. Manuprāt, tas apliecina, ka izglītība un valsts aizsardzība ir saistīti jēdzieni. Skatos, piemēram, uz savu jaunāko dēlu, kurš nedēļas nogales pavada, apgūstot šīs dronu tehnoloģijas praksē. Man ir pārliecība, ka arī citiem jauniešiem šādas zināšanas un prasmes varētu būt noderīgas vai interesantas. Protams, mums ir vēl daudz kopā jādomā par to, kā vēl vairāk attīstīt mūsu kolektīvās zināšanas aizsardzības jomā un paaugstināt drošību kā mūsu valstī, tā Eiropas Savienībā kopumā.
Saruna oriģināli bija publiskota portālā jauns.lv un žurnālā Patiesā Dzīve
