Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk, bet birokrātu skaits joprojām saglabājas tikpat liels – birokrātija ir kļuvusi par smagnēju, dārgu un neefektīvu struktūru, ko sabiedrība vairs nespēj uzturēt. Latvija vairs nevar atļauties valsts aparātu, kas ir veidots 2,4 miljonu valstij, ja šodien esam 1,86 miljoni, tāpēc partija “Latvijas attīstībai” birokrātijas samazināšanu piesaka par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlešanu programmā 15. Saeimas vēlēšanām. Ja nodokļu maksātāju skaits samazinās, valsts pārvaldei ir jāmainās līdzi.
Ir aplami iedomāties, ka birokrātiju var ierobežot, prasot, lai birokrāti paši rosinātu dažādu noteikumu atcelšanu. “Latvijas attīstībai” ieskatā birokrātiju var mazināt tikai ar politiskās vadības iniciatīvu, tāpēc Saeimas priekšvēlēšanu programmā partija izvirza ideju par premjera virsvadību – prioritārā kārtā katrā Ministru kabineta sēdē nozaru ministri un arī Ministru prezidents nāks ar priekšlikumiem pārmērīgu, novecojušu vai lieku birokrātisko prasību atcelšanai un birokrātisko saskaņošanas termiņu samazināšanai.
“Birokrātisma pamats Latvijā ir vāja politiska vadība, kas nav izvirzījusi uzdevumu nopietni samazināt un atteikties no administatīvām, formālām prasībām. Katra Ministru kabineta sēde jāizmanto kā instruments, lai politiskā vadība pati ierosinātu un apstiprinātu lieko prasību atcelšanu par labu cilvēkiem, uzņēmējiem un efektīvākai valsts pārvaldei,” uzsver “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce.
Birokrātijas mazināšanai kā konkrētai, jēgpilnai un izlēmīgai rīcībai jāsniedz reāli ieguvumi iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašai valsts pārvaldei, vienlaikus atslogojot valsts budžetu. “Latvijas attīstībai” esam identificējuši desmitiem dažādu piemēru pārliekai birokrātijai, kā arī regulāri saņemam informāciju par absurdiem birokrātijas piemēriem no iedzīvotājiem, uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām. Šeit ir daži piemēri:
Novecojusī deklarēšanās sistēma Latvijā prasa no cilvēkiem lieku laiku un resursus, lai iesniegtu datus, kas jau sen ir pieejami citās datubāzēs. Lai bērns saņemtu logopēda palīdzību bērnudārzā, jāiziet rinda pie vēl vairākiem ārstiem un jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu. Kafejnīcu āra terases katru gadu no jauna jāpiesaka, jāmēra kvadrātmetri un par tiem jāmaksā nodeva, ienākumi no tās ir mazāki nekā administrēšanas izmaksas, radot lieku slogu uzņēmējiem, kuri tērē laiku un naudu birokrātiskām formalitātēm. Zemes maiņas process starp valsti un pašvaldību pašlaik aizņem vismaz gadu: divi novērtējumi, pašvaldības domes lēmums, ierēdņu darbs un vēl Ministru kabineta lēmums, taču reāli valsts tikai pārvieto no vienas kabatas otrā īpašumu, kas, piemēram, nepieciešams attīstības projektiem, jaunu ielu vai publisku objektu būvniecībai. Tāpat valdība joprojām reizi trijos mēnešos ar rīkojumu apstiprina proporciju īpašuma kompensācijas sertifikātu aizstāšanai ar privatizācijas sertifikātiem. Pēdējos gados dokumenta anotācijā nemainīgi rakstīts – nekādi darījumi nav notikuši. Process turpinās tukšgaitā, tērējot laiku un resursus. Līdzīgi Ministru kabinets tērē laiku lemjot par astoņu koku ciršanu.
Diemžēl pašreizējā premjere Evika Siliņa (JV) tikai imitē darbību birokrātijas mazināšanas jomā, nespējot piedāvāt reālus risinājumus. Lai arī E. Siliņa solīja samazināt administratīvo slogu, taču praksē saglabā novecojušas sistēmas, tukšgaitas rīkojumus un formalitātes, kas kavē gan iedzīvotāju ikdienu, gan valsts attīstību. Rezultātā birokrātija nevis samazinās, bet tikai iegūst jaunas formas, bet iedzīvotāji un uzņēmēji turpina ciest no liekām prasībām. Partija “Latvijas attīstībai” šo formālismu un nespējniecību nomainīs ar izlēmīgu rīcību.
