Iedzīvotāju labklājība un valsts ilgtspēja ir tieši atkarīgas no ekonomikas attīstības. Latvijai ir daudz sasniegumu, taču Eiropas un pasaules attīstītāko un enerģiskāko valstu kontekstā mūsu panākumi nav tik iespaidīgi. Pat kaimiņi, Igaunija un Lietuva, bijuši daudz dinamiskāki savā attīstībā, rezultātā sasniedzot ievērojami augstāku labklājības līmeni. Ir pilnīgi skaidrs, ka kopš 2010. gada Latvijā dominējošās partijas Vienotība domāšana ir stagnatīva un tuvredzīga – nav valsts attīstības vīzijas, tai nav pat programmas, sen nav ticības tam, ka Latvija var labāk.
Mūsu vīzija ir Latvija kā viena no pasaules dinamiskākajām un attīstītākajām valstīm, kā straujas attīstības veiksmes stāsts, līdzās tādam valstīm kā Īrija, Somija, Singapūra, Dienvidkoreja. Latvija, kas var labāk.
Mūsu stratēģiskais mērķis ir panākt Latvijas ekonomikas izrāvienu, astoņu gadu laikā kļūstot par Baltijas attīstības līderi un turpinot integrēties Eiropas Savienībā un Rietumu pasaulē.
Šī pārmaiņu programma ir mūsu stratēģija Latvijas ekonomikas izaugsmei. Ekonomiskā brīvība, kompetence un vīzija ir šīs ambiciozās stratēģijas vadošās vērtības.
Labi apzināmies, ka mūsu mērķa sasniegšana prasīs ikgadēju iekšzemes kopprodukta reālu izaugsmes tempu vismaz 5% apmērā, kas gandrīz divas reizes pārsniedz pēdējās desmitgades vidējo attīstības tempu. Tas prasīs ne tikai vienreizēju izrāvienu, bet arī spēju ilgstoši noturēt daudz augstāku attīstības ātrumu.
No ļoti daudziem Latvijas izaicinājumiem mēs izceļam četrus, kas šodien ir kritiski Latvijas attīstībai. Pirmkārt, tautsaimniecības strukturālās transformācijas izaicinājums. Otrkārt, līdzsvarota reģionālā attīstība un reģionu patstāvība. Treškārt, demogrāfijas izaicinājums. Ceturtais – Eiropas “Zaļā kursa” ieviešana Latvijas apstākļiem atbilstoši un izdevīgi.
Īpaši akcentējam mūsu drošības izaicinājumus. Liela un agresīva kaimiņa, turklāt ar milzīgu militāro kapacitāti esamība nozīmē, ka investīcijas ārējā drošībā ir priekšnoteikums mūsu ekonomikas attīstībai. Potenciālajiem investoriem jābūt pārliecībai, ka mūsu pašu un sabiedroto aizsardzības spējas ir pietiekamas, lai neizaicinātu militāru uzbrukumu.
Jaunā ģeopolitiskā realitāte prasa jaunu stratēģiju ekonomikas attīstībai. Paredzamā nākotnē Latvija nebūs tilts starp Rietumiem un Austrumiem, nespēs vairs pelnīt no preču vai finanšu plūsmu tranzīta apkalpošanas. Mums jāmācas, jāgūst idejas un iedvesma no tādām valstīm kā Somija un Zviedrija.
Mums ir vīzija. Mums ir plāns. Mēs zinām, ka Latvija var labāk.
I. Tautsaimniecības strukturāla transformācija
Kopš 2009. gada krīzes īstenotā ekonomikas politika ir spējusi nodrošināt vien mērenu tautsaimniecības attīstību un tikpat lēnu tuvināšanos Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vidējam labklājības līmenim. Latvijas ekonomika ne tikai nespēja novērst ilgstošo atpalicību no Igaunijas, bet nokļuva arī pieaugošā atpalicībā no Lietuvas. Turpinot šo ekonomisko kursu, ES vidējo labklājības līmeni Latvija varēt sasniegt pēc vairāk nekā 50 gadiem.
Skaidrs, ka valsts ilgtermiņa attīstības tempus noteiks mūsu ekonomikas un sabiedrības ekonomisko, tiesisko, un politisko institūtu kvalitāte, uzņēmējdarbības un investīciju vide un pārmaiņu prognozējamība, kā arī mūsu ieguldījumi savu iedzīvotāju izglītībā, veselībā un cilvēkkapitālā. Izrāviens astoņu gadu laikā ir iespējams vien ar daudz gudrāku resursu izmantošanu, ar gatavību pārdomāti un enerģiski piesaistīt un noturēt investīcijas un izcilu cilvēkkapitālu.
Ekonomikas attīstībai jānotiek caur tautsaimniecības strukturālo transformāciju – jaunu un sarežģītāku produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanu vai šādu produktu ražošanas pārņemšanu no vairāk attīstītām valstīm. Lai augtu, mums pastāvīgi jāmācas. Šīs process tirgus ekonomikā nav garantēts – privātais sektors patstāvīgi nevar pietiekami ātri atrisināt ekonomikas attīstības sarežģītākos izaicinājumus. Valsts var ilgstoši iestrēgt savā attīstības līmenī, iekļūt attīstības slazdā, bieži vien strukturālai transformācijai nepieciešamā darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma dēļ.
Mums ir jauna, citādāka pieeja ekonomikas attīstībai. Mūsu ekonomikas strukturālās transformācijas stratēģija balstās uz trīs pīlāriem: valsts lomas pārdefinēšana, horizontālās reformas, stratēģisko attīstības virzienu noteikšana.
1. Pīlārs: Uzņēmīga valsts
Līdzšinējā politika ir izveidojusi valsts pārvaldi, kuras centrā ir process, nevis rezultāts. Tam sekas ir bailes pieņemt lēmumus, totāla izvairīšanas no atbildības un aizvien lielāka birokratizācija, kas bremzē uzņēmējdarbību un attīstību.
Straujākai tautsaimniecības transformācijai nepieciešama partnerība starp valsti un privāto sektoru ar mērķi efektīvāk risināt konkrēto nozaru konkurētspējas izaicinājumus. Lai šī sadarbība būtu efektīva, godīga un caurskatāma, nepieciešama kvalitatīvi cita valsts pārvalde.
Valsts pārvaldei jākļūst par līdzvērtīgu partneri privātajam sektoram ar kopēju mērķi celt mūsu globālo konkurētspēju. Centrā jāatgriežas orientācijai uz rezultātu. Vīzija, kompetence, orientācijas uz rezultātu – tām jākļūst par Latvijas ierēdniecības galvenajām vērtībām.
Mēs izveidosim šādu uzņēmīgu valsti.[1] Latvijas publiskais sektors uzņemsies daudz aktīvāku lomu ekonomikas izaugsmes radīšanā. Maksimāli izmantosim savas priekšrocības un iespējas un konstruktīvā sadarbībā ar privāto sektoru mērķtiecīgi īstenosim tautsaimniecības strukturālo transformācija[2], kas pavērs ceļu uz Latvijas strauju un ilgtspējīgu izaugsmi un labklājību.
2. Pīlārs: horizontālās prioritātes
Lai radītu ekonomikas izrāvienu un ilgstoši noturētu augstu attīstības tempu, nepieciešams: (i) izrāviens augstākajā izglītībā, zinātnē un inovācijās; (ii) uzņēmējdarbības debirokratizācija; (iii) maksimāla labvēlība uzņēmējdarbībai un biznesa iesācējiem.
Izrāviens augstākajā izglītībā, zinātnē, inovācijās
Mums ir akūti nepieciešama dinamiska, atvērta, un starptautiski konkurētspējīga augstākā izglītība un zinātne. Tikai uz tās pamata var izvedot efektīvu, uz eksportspējas palielināšanu orientētu inovāciju sistēmu.
Augstākās izglītības jomā panāksim, ka vismaz četras augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (iepriekš LLU) – jau tuvākajā laikā kļūst starptautiski konkurētspējīgas, atvērtas un dinamiskas. Šīm augstskolām nodrošināsim valsts finansējumu par budžeta vietām līmenī, kas ir vismaz 80% no Igaunijas vadošo universitāšu (Tartu un TTU) līmeņa. Lai maksimāli motivētu fokusēties uz izcilu izglītību un pētniecību, koncentrēsim tajās zinātnes finansējumu, veicināsim izcilu ārvalstu studentu, pasniedzēju un pētnieku piesaisti. Mācības šajās augstskolās notiks tikai piešķirto budžeta vietu ietvaros.[3]
Spēcīga pamata un vidējā izglītība ir atslēga panākumiem augstākajā izglītība, tāpēc valstij jāuzņemas atbildība par vidusskolu tīkla attīstību.
Zinātnes finansējumu pacelsim vismaz līdz Igaunijas līmenim, koncentrējot lielāko daļu četrās zinātnes augstskolās. Prioritāri finansēsim zinātnes virzienus, kas veido mijiedarbību ar inovāciju politiku un valsts prioritārajiem attīstības virzieniem.
Izveidosim uz rezultātu (eksporta un produktivitātes palielināšanu) orientētu inovāciju politiku divos līmeņos. Pirmajā izveidosim Valsts inovāciju aģentūru, kas fokusēsies uz lielo uzņēmumu pētniecības un attīstības atbalstu, aizstās kompetences centrus un pievienos sev atsevišķus pētnieciskus institūtus. Otrajā līmenī uz Altum bāzes veidosim Inovāciju fondu, jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.
Debirokratizēta uzņēmējdarbība/ Nulles birokrātija uzņēmējdarbībai?
Likvidēsim daudzu gadu garumā veidoto birokrātizācijas uzvaras gājienu. Izveidosim speciālu ‘debirokratizācijas biroju’ kas sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām strādās pie pārmērīgās regulēšanas un formālisma identificēšanas un likvidēšanas. Šim birojam tiks piešķirts mandāts uz pieciem gadiem. Pēc tam birojs debirokratizēsies jeb tiks likvidēts.
Maksimāla labvēlība uzņēmējdarbībai un biznesa iesācējiem
Mums jāveido ne tikai uzņēmīga valsts, bet arī uzņēmīga tauta. Radīsim vidi, kas maksimāli atvieglos iespēju uzsākt savu biznesu. Par stūrakmeņiem kļūs maksimāli atvieglotas administratīvās prasības un vienkāršots nodokļu režīms. Mikrouzņēmuma nodokli aizstāsim ar efektīvāku maza apgrozījuma nodokli. Labvēlības režīms nemazinās mazo uzņēmumu motivāciju augt, tiekties kļūst par vidējiem un lielajiem uzņēmumiem.
3. Pīlārs: eksporta dzinēji
Nopietni produktivitātes ieguvumi iespējami, veidojot eksportējošas nozares, kas spējīgas sasniegt noteiktu mērogu un kritisko masu. Mazai valstij ir iespējams izveidot vien dažus šādus eksporta dzinējus. Uzņēmīgai valstij nepārtraukti jāanalizē situācija globālajā tirgus ekonomikā, jāsaprot tendences, jāmeklē savas attīstības nišas. No šīs izpratnes jānāk redzējumam par valsts prioritārajiem attīstības virzieniem un arī valsts mērķtiecīgai darbībai, kā veicināt šo sektoru izaugsmi. Šodien mēs redzam sešas nozares – ekonomikas eksporta dzinējus.
Apstrādes rūpniecības eksporta dzinējs: Atslēga izrāvienam apstrādes rūpniecībā ir inovāciju politika un ārvalstu investīciju piesaiste. Mums maksimāli jāizmanto pasaules aktuālās tendences – reshoring un nearshoring – Rietumu rūpnieciskajiem milžiem, vērtējot spējas pārcelt ražošanas jaudas uz ģeopolitiski drošākām valstīm. Augstas pievienotas vērtības un zaļa rūpnieciskā̄ ražošana – prioritāri izvietojama reģionos.
Lai to panāktu, mērķtiecīgi ieguldīsim industriālajās zonās un ar to saistītajā infrastruktūrā reģionālās attīstības centros, kā arī proaktīvi strādāsim pie flagmaņa ārvalstu investīciju projektu piesaistes, būtiski ceļot Latvijas Investīciju attīstības aģentūras kapacitāti. Palielināsim kvalificēta darbaspēka un īpaši STEM absolventu pieejamību reģionālajos attīstības centros, ieguldot mājokļu pieejamībā. Īpaši fokusēsimies uz investīcijām bioekonomikas produktu pārstrādē ar mērķi būtiski celt eksporta pievienoto vērtību.
Informācijas Tehnoloģiju nozares eksporta dzinējs: Atslēga informācijas un komunikāciju nozares attīstībai ir investīcijas STEM (angļ.: Science, Technology Engineering, Mathematics) priekšmetos Latvijas skolās un ārvalstu studentu piesaiste. Lai panāktu izrāvienu šīs nozares eksportspējā, nepieciešams radīt vismaz 3000 IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) absolventus gadā jeb trīs reizes vairāk nekā šodien.
Šo izrāvienu piecu gadu laikā radīsim, Latvijas augstskolām piesaistot ārvalstu studentus ar labām STEM zināšanām, tādējādi radot interesi starptautiskajām IKT kompānijām. Mūsu Inovāciju Fonds un maksimālais labvēlības režīms uzņēmējdarbībai veicinās aktīvu jaunuzņēmumu ekosistēmu IKT jomā. Īpaši veicināsim kiberdrošības nozares veidošanos Latvijā.
Intelektuālo pakalpojumu eksports: Rīgai jākļūst par intelektuālo pakalpojumu eksporta klasteri: no globālo pakalpojumu centriem (angļ.: shared service centers) līdz IKT, biznesa un medicīnas pakalpojumu eksportam. Tam atslēga ir starptautiski konkurētspējīgas akadēmiskās izcilības un pilsētiņas veidošanās Pārdaugavā, ietverot Latvijas vadošās universitātes. Aktīva ārvalstu studentu un mācībspēku piesaiste ir izšķiroša šā virziena sekmēm.
‘Sudraba ekonomika’ un veselības pakalpojumu eksports: Eiropas iedzīvotāju straujā novecošana, kā arī informācijas un medicīnas tehnoloģiju attīstība paver jaunas iespējas veselības pakalpojumu jomā: no veco ļaužu pansionātu pakalpojumiem līdz ķirurģijas un citu modernās medicīnas pakalpojumu eksportam. Turklāt veselības pakalpojumu eksporta klasteri var veidoties ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.
Mūsu ambiciozs mērķis ir stratēģiskā partnerībā ar privāto sektoru radīt priekšnoteikumus medicīnas un veselības pakalpojumu eksporta nozares attīstībai, t.sk., palīdzot sasniegt pastāvīgai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.
Bioekonomikas eksporta dzinējs: Esam ar lauksaimniecības un mežsaimniecības tradīcijām bagāta valsts. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā mūsu zemnieki un kokrūpnieki pierādījuši savu spēju veiksmīgi cīnīties par pasaules tirgiem. Pieeja Latvijas bioekonomikas (lauksaimniecības zeme un mežs) resursam paver iespējas attīstīt uz šo resursu balstītus eksporta produktus. Kā atslēgu šo sektoru attīstībai redzam inovāciju politiku.
Militārā rūpniecība un tehnoloģijas: Drošības izaicinājumi mūsu reģionā un Krievijas militārā iebrukuma draudi nozīmē, ka Latvijai jāattīsta militārā rūpniecība un tehnoloģijas – no munīcijas līdz dronu ražošanai, kā arīkiberdrošības risinājumiem. Sadarbībā ar privāto sektoru izstrādāsim un īstenosim militārās rūpniecības un tehnoloģiju attīstības stratēģiju.
II. Reģionu attīstība
Latvijā ir viena no augstākajām reģionālajām nevienlīdzībām ES. Rīgā un Pierīgā IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes jau pārsniedz ES vidējos rādītājus, kamēr citos reģionos tas ir vairākas reizes zemāks. Citu valstu pieredze māca, kā šo var pārvarēt, vienlaikus saglabājot augstu ekonomikas izaugsmes tempu.
Mūsu pieeja Latvijas reģioniem ir gudra attīstība. Pirmkārt, ir jāpāriet uz diviem Eiropas fondu plānošanas reģioniem (t.s. NUTS 2 reģioni) kā to jau izdarīja Lietuva.
· 1.reģions – Rīga un Pierīga. Jāveido inovāciju un starptautisko pakalpojumu augstas pievienotas vērtības ekonomika. Rīgai jābūt Ziemeļeiropas inovāciju, finanšu un tirdzniecības centram.
· 2.reģions – pārējie Latvijas reģioni. Īpaši nozīmīga ir attīstība Austrumu pierobežai. Latvijas reģioniem jākļūst par ražošanas un enerģētikas centriem, kā arī jāpiedāvā “sudraba ekonomikas” pakalpojumi.
Otrkārt, Latvijas reģionos veidosim ražošanas mugurkaulu. Reģionu izaugsmes problēmas – zema apdzīvotība, novecojoša sabiedrība, zems atalgojums un dārga infrastruktūra – ir jāpārvērš par stratēģisku iespēju. Īstenosim konsekventu pasākumu kompleksu ražošanas attīstībai:
1. Industriālie parki: Latvijas reģionos veidojami industriālie parki ar speciālās ekonomiskās zonas noteikumiem. Investoru ieguldījumiem ražošanas iekārtās jābūt pieejamiem ES fondu finansējumam.
2. Nākotnes enerģētikas centri: Latvijas reģioni būs vieta, kur izvietosies vairums Latvijas nākotnes enerģētikas ražošanas centru – vēja un saules parki, enerģijas uzkrāšanas centri, ieskaitot zaļā ūdeņraža ražotnes.
3. Zemas birokrātiskas barjeras: izaugsmes izrāvienam industriālajām teritorijām, aprites ekonomikas investīcijām, enerģētikas ražotnēm jānosaka nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa administratīvo prasību “zaļais koridors”.
4. Kvalitatīvi un pieejami mājokļi: būtiska izaugsmes barjera darbaspēka piesaistei un noturēšanai ir kvalitatīva un pieejama mājokļu fonda neesamība. 2022. gadā valdība akceptēja mūsu virzīto Mājokļu fonda ideju, tā ir nekavējoties jāīsteno.
5. Kvalitatīva profesionālā izglītība: profesionālās izglītības iestādēm satura jautājumos jāsadarbojas ar ražotājiem, jāsubsidē ražotāji, kas nodrošina duālās apmācības iespējas.
Kvalitatīviem valsts un pašvaldību pakalpojumiem jābūt pieejamiem visā valsts teritorijā. Iedzīvotāju noturēšanu un piesaisti Latvijas reģioniem patlaban būtiski kavē neefektīvie un nepieejamie valsts pakalpojumi.
1. Visās Latvijas pašvaldībās darbosies pašvaldības policijas. Pašvaldības policisti jāizglīto par valsts naudu. Iedzīvotājiem vajadzīgas redzamas policijas patruļas un kvalitatīvs policijas izmeklētāju darbs.
2. Ugunsdzēsēju un glābēju dienesta ieguldījumi personālā ir krasi nepietiekami, tie nekavējoties jāpalielina. Šobrīd reģionu depo nespēj nokomplektēt kadrus.
3. Veselības aprūpē nodrošināsim iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu ģimenes medicīnas finansēšanas sistēmu un atbalstu speciālistu pieejamībai reģionos.
4. Laba vidusskola novada centrā, pieejama, ar skolēnu transportēšanu stiprināta pamatizglītība visā novadā. Pirmsskola netālu no mājām.
Kvalitātes standartos balstīta pieeja prasa būtiskas izmaiņas pašvaldību finansēšanā. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma sevi ir izsmēlusi. Nepieciešama būtiska reforma, izveidojot piemērotu finansēšanas modeli.
III. Saprātīgs ‘Zaļais kurss’
ES politika klimatu pārmaiņu mazināšanai ir ļoti ambicioza – ne tikai mazināt cilvēces radīto negatīvo ietekmi uz klimatu, bet vienlaikus saglabāt Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Šīm vajadzībām būs jāatvelē aizvien lielāka daļa pieejamo ES fondu līdzekļu jau šajā un vēl vairāk nākamajos ES fondu plānošanas periodos. Latvijai klimata mērķu izpildē jāpieiet racionāli, izvēloties gudrāko, Latvijas vajadzībām atbilstošāko ceļu.
Aptveroša energoefektivitāte: Mājokļu siltināšanā Latvija ievērojami iepaliek salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu. Ēku siltināšanai jākļūst iespējamai bez tās īpašnieku vairākuma balsojuma un atsevišķu projektu izvērtēšanas – jāpāriet uz Altum 100% portfeļgarantiju visiem siltināšanas projektiem, paredzot kredīta daļēju dzēšanu no valsts līdzekļiem. Pašvaldībām siltinātiem mājokļiem obligāti jāpiemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Visām valsts un pašvaldību būvēm ir obligāti jābūt energoefektīvām. Jaunas ēkas ir būvējamas tikai pēc visaugstākajiem energoefektivitātes standartiem, izmantojot būvniecībā kokmateriālus.
Nulles emisiju un vietēja enerģētika: Jābeidz apkarot mikroģenerētājus (mājsaimniecības, uzņēmumus). Jāsamazina birokrātija vēja parku būvniecībai. Nosacījumiem jābūt tādiem, lai 2030. gadā būtu vismaz 1000 MW jaunu jaudu. Jāuzliek pienākums siltumenerģijā pašvaldībām piecu gadu laikā pilnībā pāriet uz atjaunīgu un vietēju siltumenerģijas ražošanu, tai skaitā bezizmešu siltumenerģiju un sadzīves atkritumu reģenerāciju. Nozīmīgi jāatbalsta zaļās enerģijas uzkrāšanas risinājumi (t.sk. “zaļo” ūdeņradi, Daugavas HES kaskādes potenciāls u.c.). Jāsāk mazās kodolenerģijas projekta attīstība Latvijā.
Aptveroša aprites ekonomika: Atkritumu pārstrāde pagaidām ne vienmēr ir ekonomiski pamatota, tomēr ES pieaugošās prasības veido pietiekamu stimulu jaunu uzņēmējdarbības nišu attīstībai šajā jomā. Aprites ekonomikai jāizveido stimulējoša nodokļu politika, lai atkārtoti izmantot resursus būtu lētāk nekā ņemt resursus no dabas.
Transporta sistēmas pamatīga dekarbonizācija: Transporta politikas “zaļināšanā” Latvijai jāizdara tādas izvēles, kas visvairāk atbilst nacionālajām interesēm. Pirmkārt, sabiedriskā transporta tālāka attīstīšana, it īpaši izmantojot pasažieru vilcienu pārvadājumus. Otrkārt, publiskā sektora pārkārtošanās uz bezemisiju vai ar atjaunīgiem energoresursiem darbināmiem transportlīdzekļiem. Treškārt, jāizveido garantiju programma privāto un komerciālo transportlīdzekļu pārejai, kas atbalstītu vismaz 20 000 zemu emisiju transportlīdzekļu iegādi.
Ražošana un pakalpojumi jaunajai klimata ekonomikai: Klimata politika rada citu, iepriekš nebijušu pieprasījumu pēc jaunām precēm un pakalpojumiem. Latvijai jātop par reģionālo centru jaunajai klimata ekonomikai.
Oglekļa piesaistes un “negatīvo emisiju” ekonomika: Mērķtiecīgi saskaņojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un klimata politikas, Latvijā ir iespējams attīstīt uzņēmējdarbību emisiju piesaistei, kas dotu ievērojamus papildu ienākumus.
IV. Demogrāfija un migrācija
Mūsuprāt, dzimstība primāri veicināma nevis ar mēģinājumu maksāt cilvēkiem par bērnu radīšanu, bet ar kvalitatīviem un pieejamiem publiskajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem. Labu bērnudārzu pieejamība, tiešām pieejami veselības pakalpojumi bērniem, jaunajām mātēm atbalsts pēc dzemdībām.
Uzskatām, ka migrācija galvenokārt ir valsts ekonomikas politikas instruments. To nevar uzskatīt par rīku iedzīvotāju skaita palielināšanai, un tas nav aizstājējs dzimstības veicināšanas politikai. Latvijas attīstībai nepieciešama mērķēta, vieda un limitēta migrācijas politika.
Arī mazkvalificēta darbaspēka migrācija ir nepieciešama. Balstoties uz rūpīgu darba tirgus analīzi, noteiksim mazkvalificēta darbaspēka migrācijas kvotas katrai nozarei. Dosim priekšroku tādiem mazkvalificēta darbaspēka migrācijas risinājumiem, kur migranti pēc noteikta laika atgriežas mītnes zemēs.
Piesaistīsim studentus no ārvalstīm, prioritāri STEM jomās, ar mērķi veicināt viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā un darba tirgū.
Dosim maksimālas iespējas augsti kvalificētu un izcilu migrantu ieceļošanai un darbam Latvijā valsts attīstības mērķu sasniegšanai. Maksimāli vienkāršosim termiņuzturēšanas atļauju saņemšanu šādiem migrantiem un vērtēsim sociāla nodokļa atlaides piemērošanu.
Lai arī migrācija vienmēr ir notikusi un turpināsies, tās pozitīvais iespaids uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā būs atkarīgs no tā, kā īstermiņa un ilgtermiņa migranti integrēsies latviskajā kultūrā, kas ir būtisks faktors sabiedriskai un valsts drošībai.
[1] Angļu valodā: entrepreneurial state.
[2] Strukturāla transformācija prasa būvēt publiskā sektora kapacitāti, ko Londona universitātes profesore Mariana Mazzucato nodēvējusi par uzņēmīgo valsti (Entrepreneurial State). Tieši uzņēmīgā valsts spēs īstenot procesu, ko Hārvardas universitātes profesors Dani Rodrik dēvēja par stratēģisku sadarbību starp valsts un privāto sektoru, jeb Industriālo politiku 2.0.
[3] Izņemot augstas kvalitātes ārvalstu studentus.
Pēdējās izmaiņas: trešdiena, 2023. gada 13. decembris, 15:54
