Ņemot vērā, ka:
- Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un lielākā Baltijas reģiona pilsēta (Rīga veido vairāk nekā 54% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP), kopā ar Pierīgu pienesums IKP sasniedz pat 70%);
- Rīgas pašvaldības 2020. gada budžets ir lielākais Latvijas pašvaldību starpā: ienākumus veido aptuveni 950 miljoni eiro, izdevumus – aptuveni 1050 miljoni eiro. Tas vairākkārtīgi pārsniedz jebkuras citas Latvijas pašvaldības budžetus;
- Rīgā ir universitātes, augstskolas, pētniecības institūti, moderni uzņēmumi. Vienlaikus rīdzinieku bērni nevar sagaidīt rindu uz bērnudārzu, kā arī veidojas plaisa vispārējās izglītības kvalitātē gan plānošanas, gan arī skolotāju trūkuma dēļ;
- Rīgai ir potenciāls kļūt par Baltijas līmeņa metropoli un konkurēt par daudzkārt nozīmīgāku lomu gan starptautiskajā tirdzniecībā, gan dzīves un vides kvalitātē, gan jauno talantu piesaistē un attīstībā, gan arī augsti intelektuālu uzņēmumu piesaistē un attīstības veicināšanā;
- “viedās pilsētas” ir tālredzīgas, progresīvas un resursu efektīvas pilsētas. Nodrošinot augstu dzīves kvalitāti, tās veicina sociālās un tehnoloģiskās inovācijas un savieno esošas infrastruktūras un to elementus. Tās veido jaunus enerģijas, satiksmes un transporta konceptus, kas neatstāj negatīvu ietekmi uz vidi;
- “viedās pilsētas” veidošana parasti ir stratēģisks konkrētas pašvaldības lēmums, un to veido dažādu projektu kopums, kas ir savstarpēji saistīti, lai, izmantojot jauno tehnoloģiju iespējas, nodrošinātu efektīvāku publiskās pārvaldes procesu, kā arī veicinātu sabiedrības (nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, akadēmisko centru un iedzīvotāji) iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā;
- pašlaik iedzīvotāji pamet Rīgas centru, tajā samazinās koku, apstādījumu un rekreācijas zonu pieejamība. Uz Rīgas bedrainajām ielām un pussagruvušiem tiltiem komfortabli nejūtas nedz gājējs, nedz autobraucējs, nedz arī sabiedriskā transporta izmantotājs. Vides kvalitātes un gaisa piesārņojuma rādītāji aizvien biežāk pārsniedz noteiktās normas.
Ticot, ka:
- mūsdienīgi digitālie risinājumi uzlabos Rīgas pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti, nodrošinās racionālu un efektīvu resursu izmantošanu, samazinās publisko pakalpojumu uzturēšanas izmaksas un ietekmi uz vidi;
- Rīgai ir svarīgi sadarboties ar Pierīgas (Lielrīgas) pašvaldībām, lai kopēji attīstītu efektīvus transporta koridorus un maksimāli efektīvi ieviestu “Rail Baltica” un citus projektus;
- Rīgā var ieviest tādus modernus pašvaldības pārvaldības konceptus un principus kā publiski pieejamo datu atvērtība, pārskatāma un paredzama plānošana, infrastruktūras elementu atvēršana inovācijas ieviešanai, “20 minūšu apkaime”, “ride-hailing services ”, multimodālas ielas, kas prioritizē sabiedrisko transportu un citus videi draudzīgus un energoefektīvus pārvietošanās līdzekļus;
- Rīgai ir iespējams piesaistīt ārvalstu un vietējās investīcijas, mazinot virkni birokrātisku šķēršļu;
- Rīgai ir potenciāls veidoties par 21. gadsimta “viedo pilsētu”.
Atzīstot, ka:
- Rīga šobrīd tiek necaurspīdīgi un slikti pārvaldīta, neizmantojot lielāko daļu no iespējamā potenciāla;
- Rīgas pašvaldības politikas veidošanā nevalstisko organizāciju, nozares ekspertu un citu viedokļi netiek ņemti vērā un uzklausīti nepieciešamā apjomā;
- partiju “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai” (turpmāk – Saskaņa/GKR) vadīšana Rīgas domē nav veicinājusi iedzīvotāju skaita pieaugumu Rīgā, investīciju pieplūdumu, kā arī uzņēmējdarbības veidošanos;
- Saskaņas/GKR ignorance attiecībā uz valsts institūciju un valdības ieteikumiem, kā arī nespēja ieviest modernākas pārvaldes metodes un caurspīdību lēmumu pieņemšanā ir novedusi pie tā, ka Rīga faktiski ir darbojusies kā atrauta sala nacionālajā tautsaimniecībā, nevis papildinošs tās elements.
Partija “Latvijas attīstībai” aicina noteikt par prioritāriem šādus virzienus uz nākošām vēlēšanām:
- 21. gadsimta pilsēta (“vieda pilsēta”), ar moderniem pilsētvides risinājumiem, atvērtiem datiem, atvērtu un uzņēmējiem pieejamu infrastruktūru, efektīvām informācijas aprites un digitālajām sistēmām, spēju ātri atbildēt iedzīvotāju strauji mainīgajām prasībām;
- izglītības pieejamība un kvalitāte visos izglītības posmos (t.sk. risinot bērnudārzu rindu jautājumu, iesaistot privātos bērnudārzus, risinot skolotāju kvalifikācijas un atalgojuma jautājumus u.c.);
- vide kvalitātes un vides pieejamības uzlabošana skaidri norādot, ka vides kvalitātei nedrīkst būt izņēmumu un/vai kompromisu, būtiski jāpalielina apstādījumu (t.sk. koku) un rekreācijas zonu apjoms (t.sk. pilsētas centrā un daudzdzīvokļu māju pagalmos), kā arī to pieejamību visiem iedzīvotājiem. Kā arī atbilstoši modelējot transporta plūsmas, ir iespējams panākt videi draudzīgāku pārvietošanos, atslogojot Rīgas centru no izplūdes gāzēm.
