Atzīmējot, ka:
- Labs infrastruktūras stāvoklis, tajā skaitā ceļu stāvoklis, ir svarīgs elements uzņēmējdarbības vietas izvēlē;
- Latvijas ceļu budžetam ir ilgstoši bijis un ir nepietiekams finansējums, līdz ar to, lielai daļai ceļu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts, bet pilnai ceļu tīkla sakārtošanai, atbilstoši “Latvijas valsts ceļi” aprēķiniem, ir nepieciešami 4,5 miljardi eiro;
- Jau 2020. gadā Eiropas Savienības finansējums Latvijas ceļu remontiem vairs netiks piešķirts, bet šobrīd tas sastāda aptuveni 100 miljonus eiro gadā;
- Reģionus un reģionu pilsētas savienojošo ceļu labs stāvoklis kļūst jo vairāk nepieciešams teritoriālās reformas kontekstā;
- Likumā noteiktais ceļu fonds reāli nedarbojas, jo Autoceļu likumā ir pieļauta līdzekļu novirzīšana citiem nolūkiem.
Ticot, ka:
- Ir nepieciešams konsekventi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai ekonomika varētu attīstīties;
- Ar Eiropas Savienības finansējuma pārtraukšanu kļūst neatliekama ceļu fonda funkcionēšanas atjaunošana;
- Privātās iniciatīvas iesaistīšana sektoros, kur tā līdz šim netika vai tika maz izmantota, tajā skaitā ceļu uzturēšana, ir lietderīga.
Partija “Latvijas attīstībai” aicina:
- Līdz 2020. gadam palielināt ceļu uzturēšanai un remontiem reāli atvēlamā valsts budžeta finansējuma apjomu ceļu fondā, novirzot šim nolūkam Autoceļu likumā noteiktos 80% no degvielas akcīzes nodokļa iekasējumiem (skaitliski tas sastāda pieaugumu no 208 miljoniem eiro līdz 510 miljoniem eiro gadā);
- Izslēgt iespēju gadskārtējā budžetā novirzīt daļu no ceļa fonda citiem nolūkiem;
- Sadarboties ar privātfirmām, attīstot privāti –publiskās partnerības projektus ceļu būvē, kas ļautu ātrāk attīstīt ceļu tīklu;
- Naudas sadalē par prioritāriem noteikt ceļus, kas savieno novadu apdzīvotos centrus ar valsts noteiktajiem attīstības centriem.
