Ņemot vērā, ka :
- Starptautiskos novērtējumos Latvijas Inovācijas politikas rezultāti tiek vērtēta kā zemi un ļoti zemi (piemēram, Globālās konkurētspējas indekss 2016-2017 – 49. vieta no 140 valstīm); Globālais inovācijas indekss 2017 – 33. vieta no 127 valstīm, Bloomberg inovācijas indekss 2017 – 39. vieta (pasaules ranga TOP50); Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats 2017 – 24. vieta no 28 valstīm);
- Inovācijas sistēmu veido vismaz šādi elementi – pievilcīgas un konkurētspējīga pētniecības sistēma (t.sk. pētniecības institūti, augstākās izglītības iestādes); uzņēmumi, kas ievieš jaunus produktus un spēj konkurēt starptautiskā tirgū; uzņēmējdarbības kultūra, kas piesaista jaunus talantus uzņēmējdarbībai, starptautiski integrētas atbalsta organizācijas (t.sk. inkubatori, tehnoloģiju parki, inovāciju centri, pašvaldības, valsts institūcijas, klasteri, tehnoloģiju pārneses centri, atvērtas laboratorijas); finanšu tirgus spēlētāji (t.sk. riska kapitāla fondi, privātie investori, bankas utt);
- Inovācijas politikas prioritātes nosaka Nacionālās Attīstības plāns 2014 – 2020; Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (t.sk. definē pieeju zinātnes un inovācijas politikai un nosaka Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju (RIS3);
- Inovācijas politiku veido gan LR Ekonomikas ministrija, gan LR Izglītības un zinātnes ministrija, savukārt īsteno to pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes un uzņēmumi, kā arī citas iestādes un pašvaldības (kopumā vairāk kā 20 institūcijas), starptautisku iniciatīvu finansētas nevalstiskas organizācijas, kā arī privātas organizācijas. Tāpat centrālā ar ES struktūrfondiem saistītā institūcija ir Centrālā Finanšu un Līgumu aģentūra. Visas inovācijas sistēmā iesaistītās organizācijas, kas saņem valsts un/vai ES struktūrfondu līdzfinansējumu tiek uzraudzītas nevis balstoties uz saturiskiem, bet formāliem rezultātiem, kas novirza tās no primārajiem mērķiem;
- Atbalsts inovācijai ir fragmentārs un bez fokusa, un pilnībā pakārtots ES struktūrfondu programmu dažādiem darbības cikliem un ierobežojumiem, kā rezultātā pat relatīvi apjomīgs finansējums nesniedz viduvēju efektu, proti, zems inovatīvu uzņēmumu skaits, maz privāto investīciju pētniecībā, maz jauno zinātnieku, mazs komercializētu projektu skaits, zems sadarbības un uzticības līmenis starp zinātniekiem un uzņēmējiem un atbalsta institūcijām.
Ticot, ka:
- Politikas plānošanas dokumentos ir identificētas inovācijas politikas prioritātes un iezīmēts attīstības fokuss;
- Valsts primārais uzdevums ir radīt inovācijai pievilcīgu vidi, kur vietējie un arī ārvalstu indivīdi, uzņēmēji, zinātnieki, izgudrotāji, mākslinieki ir motivēti un vēlas radīt un ilgtermiņā attīstīt kopējus biznesa projektus;
- Latvijā ir savstarpējās sadarbības, uzņēmējdarbības gara un radošuma potenciāls;
- Latvijā ir augsts inovāciju potenciāls un Latvijas zinātnieki spēj radīt un Latvijas uzņēmēji spēj ieviest konkurētspējīgas tehnoloģijas starptautiskos tirgos, nevis tikai izņēmuma kārtā, bet sistēmiski;
- Iekšēja konkurence starp zinātniekiem paaugstinās kopēju Latvijas zinātnes konkurētspēju;
- Latvijas zinātnes sasniegumi ir starptautiski konkurētspējīgi un komercializējami īstenojot mērķtiecīgu inovācijas politiku.
Atzīstot, ka:
- Inovācijas sistēma nesasniedz mērķi, jo dažādām inovācijas politikā iesaistītām valsts, pašvaldību, privātām un nevalstiskām organizācijām ir savas dienaskārtības un ambīcijas un tās nesadarbojas pietiekoši efektīvi;
- Virkne inovācijas politikas īstenošanā iesaistīto organizāciju darbību tiek dublētas un pārklājas, kā rezultātā valsts investētiem un līdzinvestētiem resursiem nav potenciāla sniegt ievērojamu efektu;
- Veidojoties radikālai inovācijai Latvijā, kam ir potenciāls ietekmēt turpmāku tehnoloģiju attīstību (piemēram, jauns Minox, Latvijas Skype, Latvijas Nokia vai tamlīdzīgi), valsts nespētu nedz sniegt atbilstošu atbalstu, nedz arī saņemt potenciālos ‘augļus’ gadījumā, ja tehnoloģija būtu globāli veiksmīga.
Partija “Latvijas attīstībai” uzsver, ka:
- Atbalsts inovācijai jāveido koncentrēti un fokusēti, maksimāli aktivizējot sabiedrības iesaisti, stimulējot to radošo un uzņēmējdarbības garu, radot konkurētspējīgu un iesaistošu atbalsta vidi, veicina radošo un uzņēmējdarbības garu, kā arī spēj koncentrēt salīdzinoši liela apjoma finanšu resursus situācijās, kad var veidoties tehnoloģisks izrāviens;
- Atbalsts inovācijai un atbalsta sniegšanā iesaistītās institūcijas var sekmīgi strādāt tikai mērķtiecīgi sadarbojoties, nevis konkurējot; savukārt vietēja konkurence starp dažāda līmeņa iesaistītajām organizācijām (piemēram, riska kapitāla fondu savstarpējā konkurence, biznesa inkubatoru savstarpējā konkurence) var celt kopējo inovācijas politikas efektu. Šādi no fragmentētas grantu sistēmas ir nepieciešams attīstīties jauktu finanšu instrumentu virzienā (riska kapitāls, subsidēti kredīti, mezanīna aizdevumi kombinācijā ar konsultācijām u.t.t);
- Atbalsta sistēma nedrīkst būt fragmentēta un cikliska, atbalsta mehānismiem ir jābūt precīziem, paredzamiem un ilgstošiem (nevis vienreiz gadā vai vienreiz plānošanas periodā, bet nepārtraukti) ar pareizu koncentrāciju – sākotnējā attīstības fāzē profesionālas konsultācijas un mentorings, vēlākās attīstības fāzēs finansējums un konsultāciju kombinācija.
Partija “Latvijas attīstībai” aicina:
- Nekavējoties veikt inovācijas sistēmas reorganizāciju, nosakot skaidru vienotu atbildīgo institūciju un pārtraucot dublējošas un pārklājošas inovācijas atbalsta programmas.
