Ņemot vērā, ka:
- šobrīd Latvijas pašvaldību starpā pastāv milzīga iedzīvotāju nevienlīdzība. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) novērtējumos tika secināts, ka salīdzinoši mazs pašvaldības izmērs samazina tās iespējas sniegt augstas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumus, tai skaitā nodrošināt kvalitatīvu izglītību, veselības un sociālo aprūpi un sabiedrisko transportu;
- daudzas pašvaldības patstāvīgi nespēj izpildīt visas likumos noteiktās funkcijas labā kvalitātē par samērīgām izmaksām, kā rezultātā nevienlīdzība pašvaldību starpā turpina tikai pieaugt;
- 60 no 119 Latvijas administratīvajām teritorijām šobrīd neatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma teritoriju izveides kritērijiem;
- administratīvās izmaksas Latvijas administratīvo teritoriju pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju, un tikai 28 no 119 pašvaldībām tās ir mazāk nekā 7 % no pašvaldību budžeta;
- 104 no 119 Latvijas pašvaldībām saņem dotācijas no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, un 39 pašvaldībām dotācija no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda bija vairāk nekā 15 % no to kopbudžeta;
- Latvijas reģionālajās izglītības iestādēs trūkst skolotāju, kā rezultātā cieš izglītības kvalitāte, tikai 38 pašvaldības vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pieaug izglītības izmaksas, kas dažādās pašvaldībās sastāda aptuveni no 1,400 līdz 5,000 eiro gadā uz vienu izglītojamo;
- 27 Latvijas pašvaldībās šobrīd nav struktūrvienību vai speciālista, kas būtu atbildīgs par uzņēmējdarbības jautājumiem, tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā, lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus infrastruktūrā;
- tikai 57 Latvijas pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju un tikai 38 % iedzīvotāju ir darba iespējas savā pašvaldībā;
- Latvijas Bankas pētījuma [1] dati apliecina, ka, ja novadu pašvaldības vidējo izmēru palielinātu līdz 20,000 iedzīvotāju, potenciālais ietaupīto līdzekļu apjoms, ko pašvaldības varētu novirzīt papildu vajadzībām, varētu sasniegt līdz pat aptuveni 190 miljoniem eiro gadā.
Ticot, ka īstenojot Latvijā administratīvi teritoriālo reformu:
- pašvaldību nevienlīdzība tiks mazināta, uzlabosies iedzīvotāju dzīves labklājība un pieejamība pašvaldību pakalpojumiem (izglītība, sociālā un veselības aprūpe), kā arī pieaugs pašvaldību kapacitāte piesaistīt investīcijas infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstībai;
- tiks izveidotas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām,
- tiks nodrošināta pašvaldību un valsts kopumā ilgtspējīga attīstība.
Atzīstot, ka:
- diemžēl, jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās administratīvo un valsts deleģēto funkciju īstenošana uz vienu iedzīvotāju;
- ilgtermiņā augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju nākotne varētu prasīt arvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādejādi varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā;
- koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 100 milj. eiro līdz pat 200 milj. eiro gadā [2] .
Partija “Latvijas attīstībai” uzsver, ka īstenojot Latvijā administratīvi teritoriālo reformu:
- pašvaldības ieekonomētu līdzekļus, ko varētu ieguldīt savā attīstībā;
- tiktu nodrošināta efektīva izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveide;
- tiktu nodrošināta efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot attiecīgo teritoriju iedzīvotājus;
- tiktu nodrošināta racionāla pašvaldību budžeta līdzekļu izlietošana;
- tiktu nodrošināta pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana.
Partija “Latvijas attīstībai” aicina:
- Latvijas Republikas Saeimu nekavējoties atbalstīt administratīvu teritoriālo reformu Latvijā, lai efektīvāk izmantotu pašvaldību resursus to attīstībai un mazinātu iedzīvotāju nevienlīdzību Latvijas sabiedrībā.
