2020. gada kongress
Ņemot vēra, ka
- Latvijas Republikas Satversmes 99. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī to, ka baznīca ir atdalīta no valsts;
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pants nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, un šīs tiesības ietver brīvību mainīt savu reliģisko pārliecību vai uzskatus, kā arī brīvību gan vienatnē, gan arī kopā ar citiem publiski vai privāti paust savu reliģisko pārliecību vai uzskatus, sludinot tos, piedaloties reliģiskās ceremonijās un rituālos;
- Satversmes preambula (ieviesta ar 2014. gada 19. jūnija grozījumiem) pretrunā Satversmes 99. pantam tika sasaistīta ar nenoteiktajām “kristīgajām vērtībām”, paverot iespējas dažādi tulkot Satversmes garu atkarībā no saviem uzskatiem par tām;
- pēdējos gados Latvijā, Eiropā un pasaulē vienlaicīgi notiek ļoti atšķirīgi, bet savstarpēji ietekmējoši procesi: no vienas puses – globalizācija, zinātnes un sabiedrības attīstība, no otras puses – sabiedrības viedokļu polarizācija par dažādiem jautājumiem.
Ticot, ka
- Latvijai kā demokrātiskai un tiesiskai valstij būtu jāveicina cilvēku līdztiesība, aizsargājot katra indivīda tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, nevis tikai vairākuma vai kādas konkrētas grupas intereses. Nav pieņemami, ka vienas grupas privilēģijas un tiesības vai cilvēka, kas atrodas varas pozīcijā, uzskati apdraud indivīda vispārējās cilvēktiesības;
- partija “Latvijas attīstībai” apvieno cilvēkus, kuriem rūp Latvijas valsts ekonomikas attīstība, iekļaujošās sabiedrības attīstība, tolerance, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana. Visiem cilvēkiem, mūsu partijas biedriem to skaitā, ir Satversmē noteiktas tiesības uz ticības un reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī tiesības būt brīviem no reliģijām;
- atšķirībā no reliģisko grupu, kustību un indivīdu uzskatiem, kuri drīkst būt balstīti ticībā un tradīcijās, politika un normatīvie akti būtu jāvērtē kritiski pret mūsdienu zinātnes attīstības līmeni, Latvijas valsts dibinātāju deklarētiem nodomiem un spēju radīt jaunu labāku un iekļaujošāku Latvijas sabiedrību.
Atzīstot, ka
- reliģija un ticība ietekmē mūsu pasaules skatījumu, kultūru un citus dzīves aspektus;
- baznīcām un reliģiskajām kustībām ir sava loma Latvijas valsts attīstībā, kultūrā, izglītībā, sabiedrības labumā, sakrālā mantojuma saglabāšanā, bet izpratne par vērtībām baznīcu un reliģisko kustību starpā ir atšķirīga, kā arī bieži mēdz būt pretrunā ar to cilvēku vērtībām, kuri vēlas būt brīvi no reliģijām. Satversmes preambulā ierakstītās “kristīgas vērtības” netika nodefinētas pirms preambulas apstiprināšanas un var būtiski atšķirties dažādu cilvēku izpratnē;
- Latvijas un pasaules līderi un politiķi mēdz spekulēt uz reliģiskajām jūtām. Ne vienmēr tas veicina mieru un saticību, tostarp reizēs, kad politiķi pamato savas iniciatīvas Satversmes preambulā pēc savas personīgās izpratnes;
- arvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa tomēr atzīst un pieņem, ka mūsu sabiedrību veido ļoti dažādi cilvēki ar dažādām vērtībām, ticību un attieksmēm. Likumam būtu jāļauj cilvēkam darīt to, ko viņš vēlas, ja tas nerada konkrētu paredzamu risku citiem, un ja par draudiem neliecina pietiekama pierādījumu bāze, nevis reliģiskas dogmas.
Partija “Latvijas attīstībai” aicina
- veidojot vai pārskatot normatīvos aktos, paredzēt indivīdam tiesības uz izvēles brīvību savu reliģisko un pasaules uzskatu kontekstā, neskarot citu cilvēku tiesības un brīvības (t.sk. izglītībā, veselības aprūpē un citās jomās);
- veicināt sabiedrības reliģiskās kompetences attīstību, t.sk. paredzot skolā līdztekus apmācībām par dažādiem pasaules uzskatiem arī apmācības kritiskajā domāšanā ne mazākā apjomā;
- aizsargāt visas Latvijas ģimenes, neskatoties uz kādas reliģiskās grupas uzskatiem par ģimeni;
- reliģiskās organizācijas no valsts un pašvaldības budžeta atļaut finansēt tikai ar sabiedriskā labuma nozīmi (piemēram, karitatīvā sociālā darba un kapelānu dienesta apmaksai, sakrālā mantojuma saglabāšanai u.c.);
- nodrošināt demokrātiju un līdztiesību (arī līdzvērtīgas sabiedrības līdzdalības iespējas likumdošanas un politikas veidošanā) dažādu pasaules uzskatu pārstāvjiem, nevis tikai tradicionālajām Latvijas reliģijām;
- sakārtojot lobija regulējumu, paredzēt, ka tas attiecas arī uz reliģiskiem jautājumiem.
